Foto: stock.xchng
"Lūdzu, pastāstiet par mākslīgajām ligzdām, ko dīķos ierīko meža pīlēm. Kādos izmēros tām jābūt? Kurā laikā tās vajadzētu izlikt?" raksta Harijs Priekules novadā.

Ar meža pīļu mākslīgo ligzdvietu ieviešanu un popularizēšanu Latvijā jau vairākus gadus nodarbojas LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Jānis Vīksne. Pēc viņa teiktā, piemērotākais laiks to uzstādīšanai dīķos ir februāris vai marta sākums, kad vēl var iet uz ledus. Ja to dara vēlāk, kad ledus segas vairs nav, tad labāk seklākā vietā, kur ūdens pašlaik nav dziļāks par 1 metru.

Meža pīles parasti ligzdo uz zemes vai slīkšņās, taču no šādiem dējumiem sekmīgi izšķiļas tikai 10 - 15 %, pārējās izēd Amerikas ūdeles, jenotsuņi, niedru lijas. Lai uzlabotu meža pīļu ligzdošanas iespējas, ieteicams izlikt mākslīgās ligzdvietas, kas apgādātas ar aizsargiem pret plēsējiem. Dīķa gruntī (dūņās) ar diž­āmuru iedzen egles vai priedes mietu vismaz 10 cm diametrā, mietam jābūt tik garam, lai apmēram 1 m atrastos gruntī un 1 - 1,5 m garš gals virs ūdens. Ja dūņu slānis ir ļoti biezs, var iztikt bez dižāmura, divi vīri (katrs ap 100 kg) tādu stabu var iespiest dūņās ar savu svaru.

Kad miets nostiprināts, galu nozāģē līdzenu, tam uzmauc 0,8 - 1 m garu plastmasas vai skārda cauruli gandrīz vienā līmenī ar mieta galu un pieskrūvē to pie mieta. Caurulei jābūt slidenai, lai Amerikas ūdele nevarētu tajā ieķerties ar nagiem un uzrāpties līdz ligzdai.

Mieta galā pieskrūvē 90 cm garu pamatdēli, pie kura stabili piestiprina pašu ligzdvietu. To veido kā 80 - 90 cm garu koridoru (iekšējais platums - 23 cm, augstums - 22 cm), kura galos virs grīdas pienaglo sliekšņus - 8 cm platus dēlīšus. Sliekšņi nepieciešami, lai no ligzdvietas vējš nevarētu izpūst sienu. Ligzd­vietu var gatavot gan no dēļiem, gan ruberoīda, gan metāla režģa, veidojot 30 cm diametra cilindru. Sienu tajā ievieto ar tā, lai, skatoties pa vienu ligzdvietas galu, pīle redzētu gaismu otrā. Ziemas beigās ligzd­vietā jāieliek jauns siens.

Virs ūdens paceltas ligzdas pasargā pīļu dējumus no Amerikas ūdeles un citiem plēsīgajiem zīdītājiem, kā arī no niedru lijas. Vienīgos draudus meža pīlēm šādās ligzdošanas vietās rada vārnas.

Sākumā der izveidot nedaudz ligzdvietu, varbūt četras vai piecas, izvietojot tās 30 - 40 m attālumā citu no citas. Pirmajā gadā pīles parasti aizņem ap 10 %, pēc četriem gadiem apdzīvotība nereti jau ir tuvu 100 procentiem. Izveidojot ligzdvietu maijā, gan vairs tikpat kā nav izredžu, ka jau šogad tur ligzdos meža pīles.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!