Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārza subtropu siltumnīcā pirmo reizi pēc 45 gadiem uzziedējis pūķkoks (Dracaena draco).
Šis LU Botāniskajā dārzā ir liels notikums, jo gandrīz pusgadsimtu vecais dracēnu dzimtas augs līdz šim vēl nekad nav ziedējis. Ziedošais pūķkoks Palmu mājā iestādīts 1972. gadā, kad notika šīs subtropu siltumnīcas rekonstrukcija un paplašināšana.
Uzziedējušais pūķkoks savu ziedkātu sāka veidot aprīļa trešajā dekādē, portālam "Tavs Dārzs" skaidro LU Botāniskā dārza sabiedrisko attiecību speciāliste Karlīna Engere.
Pūķkoka ziedēšanas laiks parasti ir no maija līdz augustam. Pūķkoka ziedi ir gaišā krāsā, un pēc ziedēšanas veidojas oranži sarkanas ogas, kurās veidojas sēklas.
Pirmā ziedēšana šīs sugas augiem ir īpaši svarīga, jo būtiski izmaina koka veidolu. Līdz pirmajai ziedēšanai pūķkoks aug ar vienu galotni, bet līdz ar ziedēšanu galotne sazarojas. Sazarošanās turpinās ar katru nākamo ziedošanu, izveidojot saulessarga formas vainagu.
Savvaļā šis augs sastopams Kanāriju un Madeiras salās, kā arī ir Tenerifes salas simbols. Pūķkoks var sasniegt pat vairāk nekā 20 metru augstumu un 4 metru stumbra platumu. Vecākais zināmais pūķkoka eksemplārs esot bijis 6000 gadu vecs un gājis bojā 1868. gadā.
Pūķkoks pazīstams ar tā sauktajām pūķa asinīm – sveķaino piensulu, kurai piemīt īpašība kļūt sarkanai saskarē ar gaisu. Agrāk to izmantoja dažādu laku, glazūras un tamlīdzīgu izstrādājumu pagatavošanai. Pūķkoka laka izmantota arī slaveno Stradivāri viļoju lakošanai. Šobrīd šī suga ir iekļauta vietēja un starptautiska mēroga aizsargājamo sugu reģistros, un Kanāriju salās katru gadu organizē pūķkoku stādīšanas akcijas.
Pūķkoka nosaukums cēlies no tā īpatnības sazaroties un vienas galotnes vietā veidot vairākas galotnes, raisot asociācijas ar daudzgalvainu pūķi. Auga raupjā stumbra miza atgādina pūķa ādu, pastiprinot šī dracēnu dzimtas auga līdzību ar fantastisko radījumu – pūķi. Nosaukuma izvēli noteikti ietekmējusi arī jau pieminētā sarkanā augu sula, kas citiem augiem, lielākoties, ir baltā krāsā.
