Foto: Shutterstock
Vieglajai dzīvei – gadiem ilgi celt māju, nekad to nenodot ekspluatācijā un maksāt mazāku nekustamā īpašuma nodokli – pienācis gals. Sākot ar 2022. gada 1. oktobri, to vairs nevarēs. Līdz ar jauno normu ieviešanu būs jāmaksā milzu nauda, ja būvdarbi pārsniegs atļauto termiņu. Nodokļus izprast dažkārt ir tikpat sarežģīti, kā lasīt Ķīnas ābeci, taču no atbildības tas tik un tā neatbrīvo. Lai neiedzīvotos parādos, lasi "Delfi" un noskaidro, ar kādām izmaiņām jārēķinās attiecībā uz būvdarbu termiņiem un nekustamā īpašuma nodokli.

2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums, kas nosaka, ka būvdarbi ir jāpabeidz 8 gadu laikā. Līdz jaunā likuma pieņemšanai šāda norma nepastāvēja. Visām ēkām, kuru būvniecības darbi uzsākti pirms 2014. gada 1. oktobra, ir jābūt nodotām ekspluatācijā līdz 2022. gada 30. septembrim. Pretējā gadījumā pašvaldībām ir tiesības piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā.

"Šīs normas mērķis bija panākt, lai vienādā situācijā būtu gan tie, kuriem publiskā pārvalde prasīja veikt kadastrālo uzmērīšanu, gan tie, kuriem ne," skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.

Būvatļaujas pagarina atkal un atkal

Šajā jautājumā pēdējos gados daudz kas ir mainījies, atklāj Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis. "Šī problēma tika aktualizēta pirms kādiem trim gadiem, kad būvvalde veica inventarizāciju un secināja, ka ir izsniegts tūkstošiem būvatļauju jaunbūvēm. Ilgstoši šīs būvatļaujas pagarināja un pagarināja. Bezgalīgi. Un tad rosināja divas idejas. Viena lieta bija, ko realizēja valsts, – būvatļauja tiek izsniegta uz, ilgākais, 8 gadiem." Ar otru iniciatīvu nāca klajā būvvalde. Gadījumos, kad veic kādu būvapjomu un būvatļauja netiek pagarināta savlaicīgi, par pārkāpto termiņu tiek piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme trīs procentu apmērā. "Savukārt, ja īpašnieks šo būvatļauju atkal atjauno, tad tie trīs procenti turpina uzskaitīties līdz brīdim, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā. Tas lielā daļā sabiedrības radīja neapmierinātību, un šie noteikumi tika apstrīdēti tiesā," stāsta Ziedonis. Augstākā tiesa galīgajā instancē nolēma, ka šī norma ir atceļama, ja tiek izsniegta jauna būvatļauja. Tādos gadījumos paaugstinātais nodoklis netiek piemērots.

"Tādā veidā tiek regulēts, ka šis process nav mūžīgs. Objektam ir jābūt nodotam ekspluatācijā. Protams, mūsu gudrās galvas jau atkal ir izdomājušas, kā šo normu apiet. Pilsoņi ir atraduši tādu veidu, ka viens nodokļu maksātājs, kurš ir īpašnieks, piemēram, tētis, astoņus gadus ceļ māju. Kad pienāk termiņš, viņš atdāvina šo jaunbūvi bērnam vai sievai. Juridiski atkal astoņus gadus var turpināt būvniecību," likuma robu skaidro Ziedonis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!