Foto: Shutterstock

Lācis staigā pa sētu. Vai pasakas sižets? Nē, kā liecina pēdējo mēnešu pašmāju stāsti, lācīši ķepainīši sākuši arvien brīvāk pārvietoties pa lauku viensētām, mieloties ar bumbieriem, kā arī atstāt visai draudīgus nospiedumus uz māju durvīm, mašīnu virsbūvēm un bišu stropiem. Taču lācis ir tikai viens no meža zvēriem, biezokņos mīt arī aļņi, mežacūkas, vilki, stirnas un zaķi – un daudzi nesmādē iespēju palaikam paviesoties pie cilvēkiem. Šīs ciemošanās lielākoties beidzas ar materiāliem zaudējumiem zemes īpašniekiem, kuriem atliek vien galvu saņemt rokās un domīgi prātot, kā pasargāt sevi un sētas dārgumus.


Taisnība, par lāčiem pēdējo mēnešu griezumā runājam visvairāk, taču patiesībā viensētās tieši šis dzīvnieks ir retākais viesis. Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vecākais eksperts Vilnis Skuja, normāls lācis izvairīsies no apdzīvotas viensētas, taču cits stāsts ir par viensētām, kurās saimnieki ierodas tikai brīvdienās, kā arī pats īpašums atrodas nomaļā vietā. "Jāsaprot, ka šī rudens lāču izdarības Vidzemē ir īpašs gadījums – tāda lāču uzvedība ir neadekvāta. Pavisam droši var teikt, ka šie lāči bāreņi ir bijuši saistīti ar cilvēku. Tiem ar viensētu acīmredzot saistās atmiņas kā par vietu, kur viegli iegūt barību, tie nebaidās cilvēka. Lācis ir liels un ļoti stiprs dzīvnieks, kurš, pat ja neko ļaunu nedomā, vienkārši atgrūžot cilvēku, var pārlauzt tam sprandu. Vajadzētu saprast, ka ne jau lāčos ir problēma – tā ir cilvēkos, kuri šos lāčus ir pieradinājuši, sabojājuši un tad palaiduši brīvībā," skaidro Skuja.

DAP pārstāvis uzsver, ka viensētu tuvumā ēdamo meklē lapsas, jenotsuņi, caunas, seski, āpši, mežacūkas, staltbrieži, stirnas un daudzi citi zvēri. Retu reizi tajās var ienākt arī vilks, kuru interesē sīklopi un dažreiz arī suņi. Caunas, seski, piemēram, mēdz līst putnu kūtīs, bet var arī nākt un medīt grauzējus mājas bēniņos, bet tās pašas caunas, āpši, jenotsuņi un lapsas rudeņos mielojas ar bumbieriem un plūmēm.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!