Foto: Shutterstock
Pavasara lietavu laikā nereti applūst māju pagalmi un to piegulošās teritorijas, sagādājot galvassāpes ne tikai pašam īpašniekam, bet arī kaimiņam. Iemesli to applūšanai pamatā ir divi – īpašums uzbūvēts uz lauksaimniecības zemes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas grāvis privātīpašnieka teritorijā netiek tīrīts un tajā radušies sablīvējumi, kas lietavu laikā neļauj ūdenim brīvi tecēt. Skaidrojam, kas atbildīgs par meliorācijas grāvju uzturēšanu un kā rīkoties to individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, kuru piegulošajā teritorijā tie atrodas.

Zemkopības ministrijas (ZM) Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītājs Valdis Pētersons skaidro, ka meliorācija ir viens no zemes uzlabošanas veidiem un pamatā tā vajadzīga lauksaimniecības un meža zemei, lai pavasarī un rudenī, kad ir lielas lietusgāzes vai plūdi, liekais mitrums tiktu novadīts grāvjos vai aizvadīts uz kādu citu ūdenstilpi, piemēram, upi, ezeru, un zemi varētu efektīvi apstrādāt.

Pētersons norāda, ka būtībā ZM regulē tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības jautājumus, savukārt par apbūvētajām teritorijām atbild vietējās pašvaldības un paši zemes īpašnieki. To regulē Ministru kabineta noteikumi Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi, kas nosaka, ka pašvaldības atbild par novadgrāvju pārtīrīšanas un apauguma – koku un krūmu – novākšanas darbiem, bet par meliorācijas sistēmām apbūvētajos individuālajos zemesgabalos – paši māju īpašnieki.

Bet – par visu pēc kārtas.

Problēmas sakne – apbūvēta lauksaimniecības zeme

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!