Par 2020. gada koku izvēlēts Eiropas dižskābardis

Kā mājaslapā vēsta LDB viceprezidents Gvido Leiburgs, Eiropas dižskābardis no dižskābaržu dzimtas ir dabā izplatīts koks Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, areāla ziemeļu robeža ir Polijas teritorijā. Aug paugurainos apvidos no Anglijas, Dienvidzviedrijas līdz Pirenejiem un Turcijai dienvidos.

Viņš norāda, ka zem kokiem reti kad attīstās citu koku un krūmu paauga, jo tie veido blīvus vainagus, tā radot stipru noēnojumu. Paši dižskābarži ir izteikti ēncietīgi un spēj augt citu koku noēnojumā. Šī īpašība tiek izmantota, veidojot blīvus, platus, vidējus un augstus dzīvžogus.

Kā uzsver Leiburgs, Eiropas dižskabārdis ir viens no retajiem cērpjamos dzīvžogos izmantojamiem lapu kokaugiem, kas saglabā zaros pērnās, spīdīgi brūnās lapas līdz pavasarim, pastiprinot norobežojošo efektu. Tāpat Leiburgs atzīmē – labos augšanas apstākļos Eiropas dižskabārdis var sasniegt pat 30 metru augstumu un 5 metru stumbra apkārtmēru. Koki ir salīdzinoši ātraudzīgi, mežaudzēs veido taisnus, monolītus, lielu dimensiju stumbrus, tādēļ, kā norāda Leiburgs, arī ir interese par to plašāku izmantošanu mežsaimiecībā.

Par valsts nozīmes dižkoku Eiropas dižskābardis kļūst, sasniedzot 3,8 metru stumbra apkārtmēru. Leiburgs informē, ka tādu dimensiju koki Latvijā ir arī retumis sastopami Kurzemē un Zemgalē, pārsvarā gan vecajos muižu parkos, kapsētās. Kā informē Leiburgs, pavisam ir zināmas deviņas dažādas dižskābaržu sugas, bet Latvijā pamatā izmanto vienu – Eiropas dižskābardi, kam ir izveidoti aptuveni 50 kultivāri (šķirnes, formas).

"No dižskābaržiem vien var izveidot krāšņu kolekciju dārzu, tāpēc Latvijas Dendrologu biedrība novēl 2020. gadā katram savu 'Mercedes', 'Black Swan' vai 'Fastigiata'," vēsta Leiburgs.

Šajā lapā vari izlasīt plašāku informāciju par dižskabāržiem, kā arī to, kāpēc tos nereti jauc ar skābaržiem.