Latvijas Mikologu biedrība par 2022. gada sēni ir izvēlējusies brūnzobes – Peka brūnzobi (Hydnellum peckii) un rūsgano brūnzobi (Hydnellum ferrugineum), teikts biedrības mājaslapā.
Kāpēc divas sēnes? Tāpēc, ka abas ir ļoti līdzīgas un vienīgā bez mikroskopēšanas pamanāmā atšķirība ir to garša: Peka brūnzobe ir rūgta, bet rūsganā – nav, skaidro mikologi.
Šīs sēnes sastopamas skuju koku mežos Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un pat Ziemeļāfrikā, vietās ar nabadzīgu vai smilšainu augsni. Biežāk – vecos skuju koku mežos, jo tās ir jutīgas pret slāpekļa savienojumu uzkrāšanos augsnē, kas vērojams kailcirtēs.
Sēnes ir sastopamas diezgan bieži, bet parasta sēņotāja uzmanību tās piesaista brīdī, kad uz jaunas sēnes augļķermeņa gutācijas rezultātā redzami sarkani pilieniņi. (Gutācija ir ūdens izdalīšanās no augu lapām vai sēnes audiem.) Šajā gadījumā sēne atbrīvojas no liekā ūdens, ko tā uzņēmusi, uzturot nepārtrauktu ūdens plūsmu organismā.
Angliski runājošajās valstīs brūnzobi mēdz saukt par Bleeding Tooth Fungus jeb asiņojošu zobu sēni, tās dīvainā izskata un sarkanā šķidruma gutācijas dēļ. Citkārt mēdz saukt par velna zobu, taču daudz mīlīgāk to mēdz dēvēt arī par “zemenes ar putukrējumu” sēni.
Latvijā šobrīd ir zināmas divas pēc izskata ļoti līdzīgas brūnzobju sugas – Peka brūnzobe un rūsganā brūnzobe. Abas sēnes ir piederīgas bankeru dzimtai (Bankeraceae), tās nav ēdamas gan nepatīkamās garšas, gan sīkstās konsistences dēļ, bet nav arī indīgas. Lai tās atšķirtu, sēni jāpagaršo – jāpakošļā pavisam neliels (dažu mm lielumā) gabaliņš. Viena no tām būs rūgta (Peka), bet otra – nebūs (rūsganā).
Lai arī rūsganā brūnzobe un Peka brūnzobe nav ļoti reti sastopamas sēnes, būtu jānoskaidro abu sugu patiesais sastopamības biežums Latvijā. Mikologi lūdz nebaidīties pagaršot atrasto brūnzobi, lai varētu noteikt konkrēto sugu, un ziņot par sēnes atrašanu (pievienojot fotoattēlu) Latvijas Mikologu biedrībai uz e-pastu mikologu.biedriba@inbox.lv vai arī dabas novērojumu portālam "Dabasdati.lv".
