Pazeminot temperatūru par vienu grādu, iespējams samazināt siltuma rēķinus vidēji par 6%

Daudzdzīvokļu ēkā, samazinot karstā ūdens temperatūru naktī 6 stundu periodā (no plkst. 24.00 līdz plkst. 6.00) no +50^oC (plus piecdesmit grādiem) uz +35^oC (plus trīsdesmit pieciem grādiem), siltumenerģijas patēriņš vidēji samazinās vēl par apmēram 1%.

Ofisos un nedzīvojamās telpās, pazeminot iekštelpu apkures temperatūru laikā, kad tā nav nepieciešama, var samazināt rēķinus pat līdz 20%.

Temperatūru ieregulēšanu veic individuālos modernizētos siltummezglos, kas strādā automātiskā režīmā, ļaujot ieregulēt ēkas siltumenerģijas patēriņu atbilstoši komforta prasībām un maksātspējai. Rīgā modernizēti 99% siltummezglu. 

AS "RĪGAS SILTUMS" komercdirektors Ojārs Svētiņš: "Vēlamos parametrus individuālos siltummezglos nosaka ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs, vienojoties ar iedzīvotājiem. AS "RĪGAS SILTUMS" piegādā siltumenerģiju līdz līgumā noteiktajai piederības robežai, kas ir siltummezgls. Siltummezglā iespējams ieregulēt nepieciešamo apkures un karstā ūdens temperatūras režīmu noteiktam laika periodam - diennaktij, nedēļai, atbilstoši vēlamajai iekštelpu temperatūrai. Āra gaisa temperatūrai paaugstinoties vai pazeminoties, mainās apkures padeves temperatūra siltummezglā, ko piegādā mājai.

Izvērtējot rēķinus, AS "RĪGAS SILTUMS" secina, ka tajās mājās, kurās kompleksi veikti energoefektivitātes pasākumi, rēķini par siltumu ir līdz pat 50% mazāki, nekā ēkās, kur šādi pasākumi nav veikti.

Galvenie siltumenerģijas taupīšanas priekšnosacījumi, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju rēķinus un siltumu mājoklī, ir katras mājas norobežojošo konstrukciju  siltumtehniskie rādītāji - pārsegumu, ārsienu, jumta, bēniņu, pagrabtelpu siltinājums, logu un durvju stāvoklis, kā arī siltummezglā ieregulētais režīms.

Lai maksimāli saglabātu siltumu savā mājoklī iespējams veikt šādus pasākumus:

1)       Noblīvēt bēniņu lūkas, iestiklot un noslēgt logus.

2)       Pārliecināties par pagrabu logu iestiklojumu.

3)       Nodrošināt kāpņutelpas ar dubultajā durvīm, kas mehāniski aizveras.

4)       Nomainīt nekvalitatīvus, bojātus un vecus logus pret jauniem. Ja nav iespējas to paveikt, noblīvēt logu un balkonu spraugas, attiecīgu ievietojot arī siltinošu blīvējumu.

5)       Atbrīvot radiatorus no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem, kas traucē radiatoru siltumatdevi.

6)       Novietot aiz radiatoriem siltumu atstarojošu materiālu.

7)       Ja radiatoriem uzstādīti termoregulatori un nepieciešama ilgstoša telpas vēdināšana, ieteicams ieregulēt zemāku telpu temperatūru.

8)       Telpas vēdināt īsu brīdi un intensīvi, nevis ilgstoši. Apkures sezonā noteikti nepieciešama telpu vēdināšana, lai ielaistu svaigu gaisu un izvairītos no kondensāta veidošanās.

9)       Ziemā uz nakti aizvērt žalūzijas. Dubulti stiklots logs ar aizvērtām žalūzijām ir līdzvērtīgs trīskārtīgi stiklotam logam.

10)   Virtuvē, vannas istabā un tualetē ierīkot regulējamas ventilācijas lūciņas un regulēt tās pēc nepieciešamības.

Informācijai

Kopējais siltumenerģijas zudumu aptuvenais sadalījums ēkai: bēniņu pārsegums 8-14%, ārsienas 35-50%, logi un durvis 20-30%, pagraba pārsegums 8-12 %, ventilācija 20-25%.