Tā kā Latvijai, kā stāsta meteorologi, tuvojas aukstā gaisa masa, izšķiroša būs vieta, kur atrodas dārzs. Pirmkārt, vai trāpīs manam dārzam vai nē. Otrkārt, svarīgi ļaut aukstajai gaisa masai plūst un virzīties pa zemākām vietām, ieplakām. Vislabāk, ja dārzs atrodas nogāzē, nevis ieplakā. Izturīgāki būs tie augļaugi, kuri vēl būs pumpuros. Vairāk cietīs ziedošie un tik tikko noziedējušie augļu koki un ogulāji – var pazaudēt ražu. Ceriņiem var tikt sabojātas ziedkopas – ziedpumpuri neatvērsies un būs daudz jautājumu, līdzīgi kā pērn: kāpēc neizplaukst un paliek neizplaukuši pumpuri ziedkopai pa vidu? Ļoti lielas atšķirības būs valstī kopumā, jo vienviet uz lauka jau zied zemenes, sāk ziedēt ābeles, bet citviet vēl tikai sāk ziedēt bumbieres, ķirši, kas mostas agrāk.
Salīdzinoši vēsais laiks ziedēšanu, iespējams, izstieps garāku. Tā rezultātā ne visi ziedi ziedkopā būs atvērušies. Jo ciešākos pumpuros būs ziedi, jo labāk. Lai iegūtu labu ražu, nav vajadzīgi visi ziedi no bagātīgi ziedošiem kokiem. Ja tiks bojāta tikai retināšanas tiesa, tas nodrošinās lielākus augļus, ražu arī nākamgad, būs mazāk darba pie augļaizmetņu retināšanas u. tml., ja vien kaitēkļi nesabojās atlikušo daļu. Var ciest augļu kvalitāte, līdzīgi kā pērn, kad uz āboliem tika novērots rūsinājums pie kausiņa. Ogu ķekari var būt ar robiem. Iespējams, labāka raža sagaidāma vairāk koku galotnēs, ja apakšējā daļa būs cietusi aukstā gaisa ietekmē, kas būs tuvāk augsnei.
Vērtējot apstākļus, varētu rekomendēt piesegt, ar ko vien var un ko vien var. Zemenes uz lauka – ar agrotīklu, labāk ar divām kārtām. Siltumnīcās, plēves būdās censties saglabāt, uzturēt siltumu. Arī tur augi piesedzami ar agrotīklu vai jebko citu, kas rada siltumizolācijas efektu. Agrotīkls var radīt kāda grāda starpību, kas var būt pat ļoti izšķiroši. Var sildīt, ja tas ir iespējams. Te gan jāsaka, ka ar vienu sveci droši vien būs par maz. Piesedzamas ir vīnogas, ja tās aug pie māju sienām, siltākajās vietās tās jau sākušas dzīt jaunos dzinumus, kas būs visneizturīgākie. Piesedzot augus, vēlams, lai segums negulētu gluži klāt, virsū augam. Ja segums lietus, sniega ietekmē kļūs mitrs, vairāk cietīs tās augu daļas, kas būs saskarē ar segumu.
Dārzā vismaz sākumā veicināma siltuma atdeve no augsnes. Ja dārzā ir zālājs, to nopļaujam pēc iespējas zemāk. Zemi salaistām, jo mitra tā labāk vadīs siltumu – nosacītā siltuma kustība notiks no siltākās vietas uz aukstāko, līdz temperatūra izlīdzināsies. Iespējams, lietus te var palīdzēt. Vakarā pirms gaidāmā aukstuma, salnām nekādā gadījumā nav aplaistāmi paši augi, jo tas veicinās to ātrāku atdzišanu. Arī mums pašiem slapjas rokas vējā ātrāk nosalst, tāpat arī klāsies augam. Atcerēsimies, ka ūdens ir labs siltuma vadītājs.
Ja nu kāds domā dārzā kaut ko pasargāt ar laistīšanu, tad tas būs jāuzsāk, kamēr temperatūra vēl ir +2, +3°C, un jāturpina, līdz atkal temperatūra būs virs nulles. Tas prasa daudz ūdens vienlaicīgi visā platībā. Noteikti tad ir jāsaprot, kad būs tie mīnusi, un nedrīkst pārsteigties, lai darbs nav velts, ūdens iztērēts, augs un paši nosaldēti, vai arī secinājumi izrādījušies pārsteidzīgi un aukstums līdz jums nemaz nav nonācis. Sākot laistīšanu, gaisa temperatūra uzreiz kritīsies par pāris grādiem. Dažkārt pārcenšoties situāciju var padarīt vēl kritiskāku, nekā nedarot neko.
Dūmu aizsegs, ja vien vējš to neizdzenās, var būt kā sava veida risinājums. Dūmu daļiņas – putekļi – piesaista mitrumu, kas atdziestot dos kādu siltumu, neļaus dārzu pārņemt aukstajai gaisa masai. Darbs atkal visas nakts garumā. Uzmanīt temperatūru, laicīgi kurt uguni un neļaut sagādātajam kurināmajam degt ar atklātu liesmu.
Izskatās, ka modriem būs jābūt ne vienu nakti vien.
Protams, sava nozīme ir arī tam, cik labi augs jūtas, cik labi kopts un uzturēts tas bijis iepriekšējā sezonā, kā ziedi ieriesušies. Svarīgi būs nomocītos augus visādi atbalstīt – lai netrūktu ūdens un barības vielu, lai tie labāk atkoptos.
