Pūkainais zieds. Interesanti fakti par pūpoliem un to audzēšanu
Foto: F64

Lieldienas nav iedomājamas ne tikai bez olu kaujām, bet arī bez pūpoliem. Jau šo svētdien, 5. aprīlī, Pūpolsvētdienā pērsimies ar maigajiem pūpolu zariņiem, vēlot viens otram labu veselību. Kas ir pūpols, kā izvēlēties pašus skaistākos un kādi interesanti fakti saistās ar šo simbolisko svētku laika augu, lasi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes prodekānes un pētnieces Solveigas Luguzas sagatavotajā materiālā.

LLU pētniece ikdienā zināšanas par dažādiem kokaugiem nodod topošajiem meža zinātniekiem un inženieriem, bet Lieldienu gaidās viņa savās zināšanās dalās arī ar portāla "Delfi" lasītājiem. Rakstā zemāk vari lasīt viņas stāstu par pūpoliem!

Kas ir pūpols?


Šķiet, ļoti vienkāršs jautājums, bet retais uz to var atbildēt precīzi, jo sabiedrībā nav skaidrības par šiem baltajiem un pūkainajiem veidojumiem un dažkārt par pūpoliem sauc kokus. Kā atzīst pētniece, stāsts par pūpoliem patiesībā ir stāsts par vītolu dzimtas kokaugiem.

"Manā bērnībā pūpolus sauca par aitiņām. Atceros, ka kādā grāmatā bija uzzīmēti zari ar baltām aitiņām, kas zaros sasēdušas. Domāju, ka no turienes arī mana ģimene šo tēlaino nosaukumu bija aizguvusi. Tātad – kas ir šī aitiņa? Kad studentiem lekcijā uzdodu vēl desmit uzvedinošus jautājumus, tad tiekam pie pareizās atbildes – pūpols ir zieds. Svarīgi saprast, ka pūpoli nav vītolu dzimtas kokaugi, bet visiem vītolu dzimtas kokaugiem ir ziedi, ko saucam par pūpoliem," skaidro Luguza.

Taču ziedi mēdz būt ļoti dažādi. Skaistie, lielie, gludie, mīkstie un pūkainie pūpoli ir vīrišķo kokaugu ziedi, kuri ir raksturīgi visai vītolu dzimtai. Ir ziedi – puiši, kas visiem patīk, bet ir arī ziedi – meitenes, kas atsevišķiem kokaugiem ir diezgan līdzīgi un tie arī ir pūpoli. Kā stāsta pētniece, ja kāds atnes mājās pūpolus – meitenes, tad neviens jau nezina, ka tās ir no sievišķā kokauga, bet pasaka: "Nesmuki pūpoli. Šie nav īstie!" Dažreiz tā arī gadās, ka šie nesmukie, neīstie pūpoli ir tieši sievišķo kokaugu ziedi un skaistie ir vīrišķo kokaugu ziedi. Taču ne visiem kokaugiem, kas ir vītolu dzimtā, vīrišķie ziedi ir vienādi un ne vienādi skaisti.

Kuros kokaugos aug pūpoli?

Vīrišķo un sievišķo ziedu atšķirības ir atkarīgas no vītolu dzimtas kokauga ģints, sugas un arī šķirnes. Vītolu dzimtai ir divas ģintis – apšu ģints un vītolu ģints. Pat visiem apšu ģints kokaugiem ir pūpoli! Lai gan cilvēki apšu un papeļu radīto balto pūku mākoni pilnībā neasociē ar "tradicionālajiem" pūpoliem, tie pēc būtības arī ir pūpoli.

"Tuvāki mūsu priekšstatiem ir visu vītolu ģints kokaugu pūpoli. Šo ģinti latīņu valodā sauc Salix sp.. Viena no koku grupām šajā ģintī ir vītoli. Tie labvēlīgos apstākļos izaug kā koki, kam izveidojas viens vai daži lieli stumbri. Latvijā ir daudz vītolu gan savvaļā, gan introducētie, kas ir ievesti. Pie vītolu ģints pieder arī kārkli, kam normālos apstākļos veidojas daudz, vienlīdz labi attīstīti stumbri, kas kopumā veido krūmu. Taču arī kārkli mēdz būt ļoti dažādi. Sastopami mazi, pat ložņājoši, kas no zemes paceļas tikai, 10 cm augstumā, kā arī kārklu krūmi, kas sasniedz 5 līdz 6 metru augstumu," skaidro pētniece.

Taču Latvijā savvaļā aug arī tādi vītolu ģints kokaugi, kas nav ne vītoli, ne kārkli un kam arī ir pūpoli. Cilvēkiem maz pazīstams ir vārds "blīgzna", lai gan pašas blīgznas ir bieži sastopamas un vizuāli ir viegli atpazīstamas. Interesanti, ka daudzi tieši blīgznu dēvē par pūpolvītolu. Kāpēc tā? Tai ir ļoti lieli, izteiksmīgi pūpoli. Jāatzīst gan, ka savvaļā augošo blīgznu pūpoliem nav klasisks "Lieldienu pūpola" izskats.

"Blīgznai gan sievišķie, gan vīrišķie ziedi ir lieli. Vīrišķajos ziedos ir ļoti daudz putekšņu, ko var vākt bites, bet sievišķajos ziedos ir ļoti daudz nektāra. Tā zied agri pavasarī, un bitenieki zina, kas ir blīgzna, lai gan bieži vien nezina, ka to tā sauc. Medus, ko parasti pārdod ar nosaukumu "Vītolu medus", visbiežāk ir "Blīgznu medus". Taču visi zina, ka tas ir gaišais medus, kas ļoti ātri cukurojas, lieliem kristāliem, stingrs, viegls pēc garšas un iegūstams kā pirmais medus pavasarī," tā pētniece.

Viņa atklāj, ka vēl lielāka mistika par blīgznu esot cits vītolu ģints kokaugs – šķetra. Gan blīgzna, gan šķetra pārsvarā veidojot koka formu ar vienu stumbru. Blīgzna ir augstāka, bet šķetra zemāka. Tā sastopama visā Latvijas teritorijā, bet šķetrai ir kāda būtiska atšķirība no citiem vītolu dzimtas kokaugiem, kas zied agri pavasarī, agri noražo un sēklas ar lielajām lidpūkām aizlido ļoti tālu, lai iesētos. Vasaras sākumā nevienu no tām vairs nevar atrast. Savukārt šķetra zied stipri vēlāk un viņai ir cita dzīves stratēģija – augļkopa paliek kokā karājoties. Ja tās zarus ienes istabā, nākamajā dienā tie sāk pūkoties. Pat vēl vasaras otrā pusē, rudenī un ziemā augļkopas ir šķetras zaros. Šķetrai nav mūsu izpratnē klasiskie pūpoli, ko nes mājās, jo tā Lieldienu laikā vēl nezied.

Kā starp visiem pūpoliem atrast skaistākos?

Cilvēkiem šķiet, ka "īstie" pūpoli aug uz krāsaina dzinuma, vēlams sarkana, un pats pūpolītis ir liels, balts un spīdīgs.

"Pūpoli, kas atbilst cilvēku saprašanai par skaistu pūpolu, aug vītolos. Nezinu nevienu kārklu, kam būtu – pēc tautas izpratnes – smukie pūpoli. Skaistākie un populārākie būs atrodami tajos kokaugos, kas ir selekcionēti, ar šķirnes nosaukumu. Staigāt un sameklēt savvaļā tādus augus, kādi ir uzzīmēti grāmatā vai žurnālā, ir gandrīz neiespējami. Ļoti skaisti pūpoli ir smilšu vītola Salix daphnoides šķirnei 'Budapest'. Tas ir Latvijā introducēts koks. Otrs populārākais ir smaillapu vītols Salix acutifolia un tā šķirne 'Pashal'. Tieši šī ir vietējā vītolu suga, kuras šķirne 'Pashal' selekcionēta īpaši Lieldienām," skaidro pētniece.

Taču kopumā vītolu dzimtas kokaugu izpēte ir samērā sarežģīta, jo tie arī savvaļā ļoti viegli savā starpā krustojas. Kā ar smaidu atzīst Luguza, tie nemāk "uzvesties" un sagādā zinātniekiem milzīgu daudzumu informācijas. Nepārtraukti veidojas dažādi jauni starpsugu hibrīdi un pēc klasiskajām pazīmēm nav iespējams vairs noteikt, kas ir kas.

Tāpēc, ja kāds ierauga savu sapņu pūpolu zarus mežā vai tirgū un vēlas tieši tādus ieaudzēt savā dārzā, pētniece iesaka tos iegādāties, izvēlēties zaru zīmuļa resnumā un garumā un spraust zemē. Vītoli ir pavairojami ar spraudeņiem. Nav ieteicams šo zaru pirms tam likt vāzē un audzēt saknītes ūdenī, jo tās tāpat pēc tam zemē salūzīs. Vītoliem nepatīk purvaina vieta, ar augstu gruntsūdens līmeni, taču ūdenim vienmēr jābūt tuvumā un augsnei jābūt auglīgai. Šādos apstākļos ikvienam ir pamatotas cerības izaudzēt tieši tādu vītolu, kāds pašam patīk.

Ko ar pūpoliem darīt, kad Lieldienas ir beigušās


Vītolu ģints kokaugiem pielietojums ir milzīgs un tas neaprobežojas tikai ar "veselības iepēršanu" Pūpolsvētdienā un Lieldienu svētku galda rotāšanu. Tostarp arī kārkli vairs nav tikai materiāls ganiņu stabulītēm.

Kā skaidro pētniece, viens no būtiskākajiem vītola devumiem cilvēcei ir vītola, it īpaši baltā vītola, mizā atklātā acetilsalicilskābe. Tautā to zina ar nosaukumu "aspirīns". Mūsdienās tas tiek ķīmiski sintezēts, bet pirmais šī ārstniecības līdzekļa avots bija vītola miza. Šī iemesla dēļ cilvēki var paši vākt vītola mizu, kaltēt kopā ar lapām un gatavot tējas. Turklāt visi vītolu ģints kokaugi ir bagāti ar miecvielām, kas nepieciešamas ādu ģērēšai. Kādreiz tas bija vienīgais veids, kā ģērēt ādas un rezultātā iegūt kažokādas mēteļus, cepures un citus apģērbus.

"Visai vītolu dzimtai raksturīgs ātrs augšanas temps. Parasti, kas ļoti ātri aug, arī ļoti ātri sabrūk un tam nav ilgs mūžs. Tāpēc tos iespējams audzēt enerģētiskās koksnes ieguvei. Piemēram, kārklu selekcijā daudz paveikuši skandināvi, bet arī mūsu zinātnieki LVMI Silava jau ir atlasījuši tādus klonus, kuri ir izteikti ātraudzīgi, veido lielu virszemes daļu un ir vietējas izcelsmes. Tas dod iespēju Latvijā veidot kārklu plantācijas," par vītolu dzimtas kokaugu izmantošanu tautsaimniecībā stāsta pētniece.

Tāpat šīs dzimtas kokaugus plaši izmanto amatnieki klūdziņu materiāla iegūšanai, lai gatavotu dažādus priekšmetus. Pētniece atklāj interesantu faktu, ka pasaulē popularitāti arvien iegūst ne jau klūdziņu grozi vai krēsli, kas mums ir ierasti, bet gan zārki. Tos ir iecienījuši "zaļi" domājošie patērētāji, kuri vēlas, lai notiktu pēc iespējas ātrs sadalīšanas process.

"Latvijā sen zināmi arī dzīvie žogi no vītolu ģints kokaugu spraudeņiem, kas sazaļo. Savukārt pasaulē populāras ir dzīvās skulptūras, no kurām veido augošus ziloņus, dinozaurus, bumbas un citus. Turklāt daiļdārzniecībā izmanto dažādas vītolu dzimtas sugas kā košumkrūmus. Retais vien zina, ka blīgznu izmanto augststumbra potējumu veidošanai. Tā iegūst kaut ko pēc formas līdzīgu palmai ar brīnišķīgiem, lieliem vītola pūpoliem uz blīgznas stumbra," tā pētniece.

Laikā, kad cilvēku klātienes socializēšanās ir ierobežota, ikviens aicināts doties uz mežu un iepazīt kokaugu sugas. Iespējams, pūpolus pamanīsiet ne tikai vītolos un kārklos un pirmo reizi atpazīsiet arī blīgznu un šķetru.

Tags

Lieldienas Pūpolsvētdiena
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form