Foto: Privātais arhīvs
"Jūtos vectēvam parādā, jo neesmu atradusi un saglabājusi nevienu viņa izveidoto rožu šķirni," atzīst Ilze Līce, kuras vectēvs Jānis Braslis ir radījis neskaitāmas rožu šķirnes. Viņa lūdz atsaukties cilvēkus, kuru dārzos vēl aug vectēva radītās rožu šķirnes.

Kā stāsta Ilze, lielā rožu mīlestība viņai atnākusi nesen – kādus piecus gadus atpakaļ, kad abi ar vīru uzsākuši rožu potēšanu. Lai gan viņa ir beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu [aut. – Bulduru Dārzkopības vidusskolu], līdz tam dārzkope par rozēm īpaši nesajūsminājusies un neinteresējusies. "Vīra vecmāmiņa savā laikā bija siltumnīcu kompleksa vadītāja, arī vīra vecāki, kā jau daudzi padomju laikā, bija potējuši rozes, bet jaunībā mums tas nepavisam nesaistīja un kad bija nepieciešams padoms, vairs nebija kam pajautāt," raksta Ilze. "Nevarēju arī lūgt padomu savam vectēvam, kurš bija viens no pirmajiem rožu selekcionāriem Latvijā, jo piedzimu par vēlu."

Ilzes vectēvs 1927. gadā beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu, strādājis arī pie Eduarda Ārgaļa Dreiliņu pagastā, bet ar selekciju nodarbojies savā saimniecībā Jēkabpilī. Kā stāsta Ilze, lielāki panākumi vectēvam bijuši tieši neļķu selekcijā, kur sertificētas un piešķirtas autortiesības vairākām no tām. Ilzei zināmās vectēva neļķu šķirnes ir 'Spīdola', 'Alestra' un 'Vaidelote'. Tāpat selekcionārs nodarbojies ar kartupeļu un tomātu selekciju. "Viņa radītos tomātus audzējam joprojām!" ar lepnumu teic Ilze.

"Zinu, ka vēl salīdzinoši nesen – pirms neatkarības atgūšanas, viņa radītās rozes ziedēja vairākos dārzos. Mans vectēvs Jānis Braslis savu selekcijas darbu veica, dzīvojot un strādājot Jēkabpilī, bet zinu, ka arī uz Siguldas pusi esot aizceļojušas viņa radītās šķirnes," norāda Ilze. Viņa pēc vectēva atstātajiem dokumentiem un pierakstiem, zina dažu rožu šķirņu nosaukumus – 'Malda', 'Mazā Maija', 'Suvenīrs', 'Poezija', 'Valentīna Tereškova' un 'Jāņu nakts'. Kā liecina informācija laikrakstu un žurnālu krātuvē 'periodika.lv, selekcionāra īpašumā bijušas simtiem rožu šķirnes, tajā skaitā ārzemju šķirne, tējhibrīdroze 'Virgo' baltiem ziediem, meitas Maldas vārdā puķkopis arī nosaucis krāšņu krēmkrāsas rozi ar lieliem ziediem, bet tumši rozā krāsā bijusi šķirne 'Schone von Kaiserlande'. Selekcionārs intervijā laikrakstam "Padomju Jaunatne" 1968. gadā stāstīja, ka viena no skaistākajām rožu šķirnēm ir tumšsārtā 'Valentīna Tereškova'. Kā raksturoja selekcionārs, tā ir perspektīva šķirne: ziedam glīta forma, dzīva un noturīga krāsa, garš kāts. Tāpat viņš laikrakstam izcēlis bāli dzeltenīgi rožaino šķirni 'Malda', kas izaudzēta, krustojot pazīstamās šķirnes 'Ophella' un 'Gloria Dey'. Savukārt laikrakstā "Padomju Daugava" 1966. gadā minēts, ka Braslis izlolojis augstas kvalitātes rozes – balto 'Virgo', zeltaino 'Gloria Deī' un oranžo 'Zelta Ofēliju'.

"Saprotu, ka cerība ir ļoti maza, bet varbūt ir kāds, kuram kāds nosaukums šķiet pazīstams un ja ne pašam, tad kādam paziņam vēl ir saglabājies kāds rožu krūmiņš, kuru varētu pavairot. Es būtu ļoti, ļoti pateicīga par jebkādu informāciju!" uzver Ilze.

Viņa velta arī pateicības vārdus cilvēkiem, kuri nesavtīgi dalās ar savu pieredzi augu lološanā, tajā skaitā arī rozēm. "Manā gadījumā tas ir Jānis Uzulnieks, kuram vēlreiz vēlos teikt milzīgu paldies par dalīšanos! Šodien manā sētā ir tapis rožu kolekcijas dārzs, kurš ir kā veltījums šiem diviem kungiem, un ceru, ka ar jūsu palīdzību varēšu to papildināt ar kādu Jāņa Brašļa izveidotu šķirni!" tā Ilze.

Ar Ilzi var sazināties, rakstot e-pastā: ilzeliice@inbox.lv vai arī viņas "Facebook" kontā šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!