Raksta turpinājumā vari lasīt dārzu centra "Labklājības Dārzi" speciālista sarūpēto aprakstu par augsni.
"Par zemi (augsni), ir teiciens: "No zemes tu esi nācis un par zemi tev ir jāpaliek." Tas attiecināms gan uz cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem, gan daudziem citiem organismiem.
No zemes mēs iegūstam pārtiku – barību, ko cilvēka organisms sevī sadala, lai barotu un veidotu jaunas ķermeņa šūnas, un rezultātā tiek nodrošināti dzīvībai vajadzīgie procesi, lai mēs spētu dzīvot un radīt pēcnācējus. Lai mēs būtu veselāki un dzīvotu ilgāk, mūsu pārtikai jābūt veselīgai – tātad tajā ir jābūt visām nepieciešamajām vielām (uzturvielām, minerālvielām, mikro un makro elementiem, vitamīniem, aminoskābēm utt.).
Jau no sēkliņas stadijas, augam augot un briedinot augļus, arī ir vajadzīgas daudz un dažādas vielas, lai tas spētu izaugt spēcīgs un radīt skaistus, garšīgus un veselīgus augļus. Tā kā pamatā šīs vielas augs uzņem no augsnes, tad arī augsnei ir jābūt pietiekoši bagātīgai, lai sniegtu augam visu vajadzīgo. Saīsinot un vienkāršojot procesus, kas sākas auga sēkliņā turpinās līdz vesela cilvēka ķermenim, var pateikt šādi: "Cilvēka veselība sākas ar veselu augsni". Tātad – ja gribam būt veseli, mums jāēd veselīgā augsnē audzēta pārtika.
Šai rakstā ieskatīsimies mazliet smalkāk augsnē – tās sastāvā, īpašībās un tajā notiekošajos procesos. Pastāstīšu, kā izveidot veselīgu augsni pašam – augu audzēšanai podos.
No kā sastāv augsne?
Augsne sastāv no minerālvielām, organiskajām vielām, ūdens un gaisa. Visas šīs sastāvdaļas ir svarīgas, bet visvairāk dzīvības ir tieši organiskajās vielās. Tās sastāv pamatā no humusa, kā arī augu un dzīvnieku atliekām, augu dzīvajām saknēm un dzīviem organismiem.
Augsnes organismus veido: sēnes, baktērijas, sliekas, aktinomicētes, aļģes, nematodes, vienšūņi un citi.
Interesants ir fakts, ka vienā saujā augsnes (pēc skaita), dzīvo vairāk dzīvu organismu, nekā cilvēku uz visas mūsu planētas! Tas pierāda, cik liela nozīmē ir šīm mazajām dzīvajām radībām.
Šīs mazās radības, sauktas par mikroorganismiem, uzlabo augsnes struktūru, būtiski veicina augu augšanu un attīstību, piedaloties procesos, kas nodrošina augus ar nepieciešamajām barības vielām, kā arī lielā mērā veicina augu imunitāti pret slimībām un kaitēkļiem.
Augsnē pastāvīgi norisinās dažādi procesi, augsne ir pastāvīgā izmaiņā. Dabīgajā vidē, piemēram, mežā, jo īpaši tādā, kur tam ļaujam dabīgi augt, neizzāģējot, tajā skaitā arī nebojājot, augsne regulāri tiek mēslota – nobirst koku un krūmu lapas, koku un zāļu daļas, ko augsnē un uz tās dzīvojošie organismi pārstrādā, lai atkal šai vidē augošie augi tos varētu uzņemt un turpināt nodrošināt dzīvībai vajadzīgos procesus. Tur notiek dažādu dzīvības formu pastāvīga savstarpēja mijiedarbība, kas kopumā ir sarežģīta, taču vislabāk notiek bez cilvēka iejaukšanās. Smalkāk par mežā notiekošo savstarpējo augu sadarbību var izlasīt aizraujošajā Pētera Vollēbena grāmatā "Koku slepenā dzīve".
Taču, ja mēs iejaucamies dabas dzīvības procesos, piemēram, savā dārzā grābjam lapas, novācam nopļauto zālienu, tādējādi noņemot augiem dabīgo mēslojumu, tad mēs uzņemies atbildību par savu augu turpmāko dzīvi, un mums pašiem ir jāiesaistās arī auglības vairošanā. Tātad, pašiem jāveicina, lai mūsu dārzā būtu veselīga un bagātīga augsne. Jo īpaši svarīgi tas ir iekštelpās, audzējot telpaugus, jo istabā augi ir vēl vairāk attālināti no dabīgās vides, nekā aiz loga – dārzā augošie.
Veidojot dārzu, mēs parasti vēlamies, lai tajā aug tieši tie augi, kas mums patīk. Krietni retāks dārza veidotājs sāk ar jautājumu: "Kāda manā dārzā ir augsne un kas tur labi augs?"
Protams, mūsdienās, kad nopērkama tik liela dažādība augšņu maisījumu un substrātu, tad pat smilšainā vietā varam daļu esošās augsnes nomainīt ar tieši to, kas nepieciešama izvēlētajam augam. Piemēram, ja izvēlamies stādīt krūmmelleņu stādu Jūrmalā, kur pārsvarā ir smilšaina augsne, tad nopērkam skābo kūdru (PH apmēram 4,5), izrokam bedri (vismaz 1 metra diametrā un 0,70 metru dziļumā), saberam kūdru (kas sajaukta ar nedaudz kompostu) bedrē un tikai tad stādam pašu stādu.
Šādā veidā mēs paši radam mums vēlamajam augam atbilstošu vidi, lai tas augtu un dotu mums garšīgas ogas. Taču jāņem vērā, ka dominējošā augsne jūsu dārzā tāpat paliks smilts, kas izvada barības vielas daudz ātrāk kā cita veida augsnes. Tāpēc ar smilšainām augsnēm jāstrādā jo īpaši rūpīgi. Tas ir tikai laika jautājums (daži gadi), kad gruntsūdeņu un citu apstākļu iedarbības rezultātā smilts sajauksies ar jūsu atvesto kūdru, aizskalojot daļu kūdras prom.
Labā ziņa ir tā, ka šim procesam notiekot lēnām, augs pamazām daļēji pielāgosies jaunajiem apstākļiem un dzīvos, taču, lai arī turpmāk varētu sagaidīt labu ražu, mums atkal un atkal augsne būs jāpapildina ar kūdru.
Kā izvēlēties piemērotāko augsni
Vienkāršāk ar augsni ir, veidojot dārzus telpās, kad radām dārzu podā, kas ir noslēgta vide un to neietekmē tas, kāda augsne ir blakus – citā podā vai dārzā aiz loga. Šeit mēs pilnībā paši esam noteicēji, kādā augsnē augus stādīsim, un, ja spējam nodrošināt visus pārējos apstākļus konkrēto augu augšanai (gaisa temperatūru, apgaismojumu, mitruma līmeni gaisā, pietiekoši vietas u.c.), tad varam audzēt paši savus gan ananāsus, banānus, apelsīnus, gan gandrīz jebkādus eksotus – tropu vai subtropu joslā augošos augus.
Mēs paši varam radīt vajadzīgo augsni augiem podos, jo gan pēc manas, gan citu aizrautīgu dārznieku pieredzes, veikalos nopērkamie augšņu maisījumi ne vienmēr ir labākais variants. Ne tikai tā sastāvdaļu un proporciju ziņā, bet arī tādēļ, ka daļā no veikalos nopērkamajiem augšņu maisījumiem pati augsne ir termiski apstrādāta, kas no viena puses var šķist labi – iznīcinātas nezāļu sēklas un sliktie mikroorganismi – patogēni. Taču vienlaikus aizgājuši bojā arī labie augsnes mikroorganismi. Patiesībā nav jābaidās no tā sauktajiem "sliktajiem" mikroorganismiem, jo arī viņiem ir jābūt, lai dabā būtu līdzsvars, bet ir jāveicina, lai labo mikroorganismu daudzums un to dažādība augsnē būtu iespējami lielāka. Tikai bioloģiski daudzveidīga augsne uzskatāma par veselu augsni.
Paši varam sagatavot augsni, kuras sastāvs ir pietuvināts konkrētā auga (augu grupas) dabiskajai augsnei. Lai sagatavotu atbilstošu augsni, pirmkārt, jāsaprot, kāda tā ir izvēlētā auga dabiskajos apstākļos – no kurienes tas nācis. Internetā atrodams pietiekoši daudz informācijas par to, kas augsnes veidošanā ir labs palīgs. Papildus var arī eksperimentēt un gatavot augsni pēc intuīcijas. Cilvēkiem, kam ir pieredze dārzkopībā, un, kas ir biežā kontaktā ar dabu un augiem, parasti tas kļūst viegli un pašsaprotami.
Tagad smalkāk apskatīsim vairākus galvenos izmantojamos materiālus augsnes veidošanai telpaugiem un arī ārtelpā – izmantošanai podu kultūrām un to īpašības:
Kūdra – labi strukturē augsni, tāpēc bieži vien izmantota kā pamat elements dažāda veida augsnēm, kas nopērkamas veikalos. Pamatā kūdru iegūst no saucamajiem "augstajiem purviem", kur ir skāba vide. Tāpēc, lai audzētu augus, kam jānodrošina neitrāla vai sārmaināka vide, šī kūdra tiek neitralizēta, kā arī bagātināta ar dažādiem barības elementiem, ko tad nosauc par substrātu. Kūdra ir labs mitruma, un līdz ar to dažādu barības vielu uzsūcējs, uzglabātājs.
Smilts – veidota no daudziem maziem akmentiņiem. Veido irdenu, labi drenējošu (caurlaidīgu) augsnes struktūru, bet ļoti vāja mitruma uzsūkšanas (akumulēšanas) spēja. Jāatceras, ka ir gan saldūdens smilts, gan sālsūdens (jūras) smilts. Jūras smilts ir sāļa, un vairumam augu nebūs piemērota. Tāpēc pirms lietošanas, tai rūpīgi jāizskalo sāls daļiņas.
Grants – līdzīga kā smilts, tikai ar būtiski lielākām daļiņām (akmenīšiem, akmeņiem).
Māls – smaga, blīva augsne, ļoti labas mitruma un barības vielu uzsūkšanas (akumulēšanas) spējas, ko pēc tam pamazām atdot auga saknēm. Tīrā mālā vairums augu neaugs, jo dēļ blīvuma traucēta ūdens drenēšanās spēja un līdz ar to bloķēta skābekļa piekļuve. Tāpēc jājauc kopā ar smilti, granti, kūdru. Māla augsnes bagātas ar mikroelementiem. Lai augsnes veidošana būtu vienkāršāka, var izmantot būvmateriālu veikalos nopērkamo sauso māla pulveri (bez piejaukumiem).
Komposts – iegūts kompostējot bioloģiski sadalāmus materiālus, atkritumus (lapas, augu daļas, salmus, sienu, skaidas, liellopu un putnu mēslus, ēdiena paliekas u.c.). Dažādām barības vielām un elementiem bagāts, pievienojams augsnei kā mēslojums – uzlabo auglību un augsnes fizikālās īpašības.
Atsevišķi no komposta izdalīšu biohumusu (vermikomposts, sliekkomposts), jo mūsdienās tas ir plaši un ērti pielietojams, bet atšķirībā no "parastā" komposta – radīts izmantojot speciālas sliekas (piem. "Kalifornijas sarkanās"). Biohumuss bagātina augsni ar dažādām barības vielām, humusvielām, mikroorganismiem, mikro un makro elementiem u.c., uzlabo augsnes struktūru, veicina augšanu un augu veselību. Īsāk sakot – padara augsni bioloģiski daudzveidīgu, dzīvīgu.
Keramzīts – tas veidots no izkaltēta un apdedzināta māla gabaliņiem ar izteikti porainu struktūru. Tāpēc tā īpašība – kā sūklim uzsūkt barības vielas, ir līdzīga, kā pašam mālam. Taču, tā kā keramzīts ir izveidots lielākās vai mazākās bumbiņās, kas atgādina akmenīšus, tas vienlaikus ir arī ļoti labi drenējošs (ūdeni un gaisu caurlaidīgs). Tāpēc to var sajaukt kopā ar smagākām augsnēm, kā arī vēlams izmantot paberot vairāku centimetru biezu apakškārtiņu puķu podos, uz kuras virsū tad bērt pamataugsni. Tas nodrošinās labu ūdens notecēšanu un gaisa piekļuvi saknēm.
Kaļķis – samazina augsnes skābumu, uzlabo augsnes struktūru, gaisa caurlaidību, mikroorganismu aktivitāti. Izmantojams galvenokārt tad, ja jāpadara augsne sārmaināka (jāpaaugstina augsnes PH).
Papildus augsnes maisījuma veidošanai var izmantot arī augsni no sava dārza, koku mizu mulču, nesatrūdējušas lapas un citus materiālus, atbilstoši tam, kāda augsne vajadzīga konkrētiem augiem.
Kā barības elementus izmanto arī ūdenī šķīstošos minerālmēslus, taču mana pieredze rāda, ka augus var izaudzēt ļoti veselīgus, skaistus, un gardus augļus dodošus, izmantojot tikai dabīgos materiālus un vielas. Taču tas lai paliek katra dārznieka ziņā un atbildībā.
Soli pa solim, kā samiksēt augsni
Lai izveidotu augsni – dažādu tās sastāvdaļu maisījumu, jāpaņem atbilstoša lieluma trauks (bļoda, vannīte, spainis vai tml.). Traukam jābūt pietiekoši lielam, lai tajā ērti būtu sajaukt augsni.
Augsnes veidošanā jāsāk ar "skeletu" – piemēram, kūdru, kas pēc tam tiek papildināta ar minerāliem (smilti, mālu u.c.), organiskajām vielām (kompostu, biohumusu u.c.), mikrobioloģiskajiem mēslojumiem. To proporcijas ir atkarīgas no tā, kādi augi tur augs. Lielai daļai tropu klimatā augošajiem augiem, kurus cilvēki audzē kā telpaugus, vajadzīga labi drenējoša augsne, tāpēc būtiski ir pievienot tos materiālus, kas rada atbilstošu vidi. Tāpēc piejaucama smilts, grants, smalkais keramzīts. Lai augsni nevajadzētu pārlieku bieži laistīt, tai jābūt ūdeni uzsūkt spējīgai. Pati kūdra to dara, taču, pievienojot māla pulveri, tiks panākts vēl labāks efekts. Lai gan mikroorganismus jau esam pievienojuši ar kompostu, biohumusu, vēlams to daudzveidību un daudzumu palielināt, izmantojot mikrobioloģiskos mēslojumus, kas parasti ir uz kūdras bāzes, tāpēc viegli sajaucami ar pārējo augsnes masu. Tad tas viss tiek kārtīgi samaisīts kopā un saliets – piesūcināts ar ūdeni.
Ļoti būtiski ir ievērot gatavās augsnes PH līmeni. Katrai augsnes sastāvdaļai ir savs PH, tāpēc visu sastāvdaļu kopums veidos izlīdzinātu PH. Ja pēc augsnes sagatavošanas ir šaubas vai PH ir atbilstošs augiem, kurus tur paredzēts stādīt, tad vēlams noteikt gatavās augsnes PH (izmantojot lakmusa papīrīšus vai indikatoršķīdumu). Jāatceras arī, ka ūdens ietekmē augsnes PH. Tāpēc būtu jānoskaidro arī laistāmā ūdens PH līmeni, un jāsaprot, kā laistīšana ietekmēs jūsu jaunradīto augsni turpmāk.
Veidojot iekštelpu dārzus, es parasti izvēlos lielākus podus, kuros var sastādīt vairākus augus. Savā darbā esmu pārliecinājies, ka vairumam augu daudz vairāk patīk augt vienam otram blakus un sadarboties, nekā būt nodalītiem atsevišķos podos. Pirms kāda laika lasīju pētījumu, kur tika atklāts, ka aptuveni 90 procenti no visiem augiem uz mūsu planētas nav vienpaši – tiem, tāpat kā mums, ir vajadzīga sabiedrība. Kopā augoši augi papildina viens otru, dodot un ņemot dzīvības procesu nodrošināšanai vajadzīgās vielas. Tas galvenokārt notiek sakņu līmenī, un tajā iesaistīti ne tikai paši augi, bet daudzi mikroorganismi – augsnes pamatiedzīvotāji. No augiem nobirušās lapiņas, zariņus, es prom nemetu, bet ieroku tos augsnē. Istabas temperatūrā augsnē esoši mikroorganismi mīkstākās augu daļas (piemēram, lapas) pārstrādā humusā nedēļas laikā. Tādējādi nobirušās lapas un citas augu daļas kļūst par barību saknēm. Tas ir mūžīgs, nebeidzams cikls, kas pastāvīgi notiek dabā, un ko katrs no mums var arī izmantot savā iekštelpu dārzā.
Manā iekštelpu dārzā dzīvo pat sliekas, kuras barojās gan no ieraktajām augu daļām, gan tām papildus dodu ķirbja, ābolu, banānu un citus gabaliņus. Kā pateicību par dāvātajiem gardumiem, sliekas bagātina augsni ar pašsaražoto biohumusu. Tāpēc papildus – no malas, pārstrādātas barības vielas man jāpievieno krietni retāk, turklāt augsne pastāvīgi tiek atjaunota un irdināta. Tā, kā dabā tas iekārtots.
Mums jāuztur dzīvu, mikroorganismiem bagātu augsni. Tad augi būs skaisti un veseli – ar spēcīgu imūnsistēmu, un to augļi – garšīgi un veselīgi mums, cilvēkiem!