Foto: Shutterstock
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) aicina neiegādāties sēklas no nezināma vai apšaubāma pārdevēja internetā, pauda dienesta pārstāvji.

VAAD skaidroja, ka patlaban, ņemot vērā Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus, dažādās sociālo tīklu interešu grupās tiek popularizēts sēklu iegāde internetā no Krievijas, Ukrainas un Ķīnas.

Dienestā norādīja, ka stādi un sēklas ir viens no galvenajiem augu slimību un kaitēkļu izplatības veidiem un to aprite tiek stingri reglamentēta, tāpēc nezināmas izcelsmes sēklas rada lielu risku invazīvu svešzemju augu sugu, augu slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatībai, kā arī tās var būt ģenētiski modificētas.

Turklāt Eiropas Savienības (ES) augu veselības regulējums nosaka, ka ES no trešajām valstīm ievest sēklas, tostarp savām vajadzībām, rokas bagāžā un sūtīt pa pastu vai izmantojot citus pārvadātāju pakalpojumus, var tikai tad, ja tām ir pievienots fitosanitārais sertifikāts, kas apliecina, ka sēklas ir pārbaudītas un nesatur kaitēkļus un slimību ierosinātājus. Fitosanitāro sertifikātu izdod konkrētās valsts atbildīgā augu aizsardzības institūcija.

VAAD pārstāvji norādīja, ja sēklas ražotas ES, noteiktu augu sugu, piemēram, tomātu un paprikas, sēklu tirdzniecībai ir vajadzīga augu pase, kas apliecina, ka sēklas atbilst noteiktajām prasībām un tās ir brīvas no augu karantīnas organismiem un citiem regulētiem organismiem. Augu pases jāpievieno sēklām, ja tās tirgo komerciālām vajadzībām – piegādā veikalam vai profesionālam audzētājam. Augu pase var nebūt uz katras sēklu sīkpaciņas, bet tā var būt pievienota lielākam sēklu iepakojumam. Savukārt, ja sēklas ir ievestas no trešajām valstīm un pēc tam tirgotas ES, augu pasē jānorāda oriģinālā sēklu izcelsme.

Dienestā uzsvēra, ka tomātu sēklu ražošana pakļauta īpašai fitosanitārai kontrolei, kas ietver vizuālās pārbaudes audzēšanas laikā un sēklu paraugu laboratorisku testēšanu, ko Latvijā veic VAAD. Lai nodrošinātu, ka tomātu sēklas un no tiem izaudzētie augi būtu veseli un ražīgi, tomātu sēklās nedrīkst būt tādi augu karantīnas organismi kā Ralstonia pseudosolanacearum, tomātu gredzenplankumainības vīruss un regulētie nekarantīnas organismi – Pepino mosaic virus, Xanthomonas spp, Clavibacter michiganensis ssp. michiganensis, Potato spindle tuber viroid, kā arī tomātu brūnplankumainības vīruss.

VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele aicina iegādāties sēklas specializētos veikalos no pārbaudīta pārdevēja, norādot, ka īpaši jāuzmanās no nezināmas izcelsmes sēklām, kas var būt pievienotas kā dāvanas dažādiem sūtījumiem internetā. "Pirms šādas nezināmas izcelsmes sēklas iesēt, jāpadomā par sekām un jāizvērtē, vai ir vērts riskēt, ielaižot slimību dārzā vai siltumnīcā, pakļaujot riskam arī apkārtējo vidi mūsu valstī," uzsvēra Šķupele.

Viņa minēja, ka, piemēram, Izraēla savulaik bija viena no lielākajām tomātu eksportētājvalstīm, bet pēc tomātu brūnplankumainības vīrusa izplatīšanās siltumnīcās jau vairākus gadus tā tomātus pārtikai importē.

"Augu vīrusi un baktērijas, kuras pārnēsā sēklas, ir ļoti lipīgi, tie ātri izplatās, var veicināt līdz pat 80 procentu ražas zudumus. Infekcija var saglabāties augu atliekās. Tai nokļūstot siltumnīcā, jāveic visu augu iznīcināšana un siltumnīcas un aprīkojuma dezinfekcija", skaidroja Šķupele.

VAAD ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!