Foto: DELFI Aculiecinieks

Pērn siltā laika dēļ galvaspilsētā un citviet Latvijā uz kokiem bija manāmi balti "plīvuri", kurus izveidoja ievu tīklkodes. Vai šogad gaidāms tīklkožu bums un kā tās iznīcināt, ja tomēr koku ir apsēduši kāpuri, "Tavs Dārzs" skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta vecākā referente Evelīna Freimane.

Freimane atgādina, ka ievu tīklkodes (ypomomeuta evonymella) ziemo kāpura stadijā zem olu vairoga uz ievu koku dzinumu mizas. Tieši zem vairoga tie ir pasargāti no dažādiem ārējās vides faktoriem. "Ziemojošie kāpuri jau apmēram pēc nedēļas uzsāks barošanos. No sākuma tie iegraužas jaunajos, mīkstākajos pumpuros, bet pēc tam, lapām plaukstot, grauž tās," piebilst speciāliste, "tad arī varēs redzēt patieso ainu par to, vai arī šogad novērosim šo kukaiņu savairošanos."

  • Šajā rakstā vari aplūkot, kādus "plīvurus" pērn ievu tīklkodes savērpa Berģos. Savukārt šeit aplūko, kā Imantā un Iļģuciemā kokus pagājušā gadā apsēda kāpuri.

"Prognozēt, protams, ir grūti, vai arī šogad būs novērojama tik liela ievu tīklkožu izplatība, tas ir atkarīgs gan no kāpuru pārziemošanas, gan turpmākajiem laika apstākļiem," atzīst VAAD speciāliste.

Foto: DELFI Aculiecinieks
Freimane atgādina, ka ievu tīklkodes pērn savairojās masveidā, jo bija ļoti piemēroti laika apstākļi.

"Masveida savairošanos var novērot ik pēc sešiem līdz astoņiem gadiem, bet nav izslēgts, ka, labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ, tā varētu atkārtoties divus gadus pēc kārtas," norāda VAAD speciāliste. Tomēr šādam masveida savairošanās bumam ir arī zināmi riski – slimību pārnese un izplatība uz kokiem notiek straujāk, kā arī tas rada risku par barības trūkumu.

"Pagājušogad, masveida savairošanās dēļ, tīklkodes kāpuri savā starpā konkurēja par barību, tādēļ nav garantijas, ka visi kāpuri jūlijā attīstījās pietiekoši, lai iekūņotos," skaidro Freimane. "Palielinoties ievu tīklkožu kāpuru populācijai, palielinās arī to dabisko ienaidnieku skaits, daba pati sevi regulē. Ar ievu tīklkožu kāpuriem labprāt mielojas mārīšu un zeltactiņu kāpuri. Daļēji zemē nokritušos kāpurus apēda arī putni, tā samazinot to kāpuru skaitu, kas tika līdz iekūņošanās stadijai."

Kā cīnīties ar kāpuriem

Kā atgādina speciāliste, ievu tīklkožu ierobežošana ar ķīmiskiem preparātiem Latvijā nav atļauta, tādēļ jāiztiek ar mehāniskiem ierobežošanas pasākumiem – mehānisku kāpuru nolasīšanu no kokiem. "Tas veicams tad, kad tiek novēroti kāpuri un tīklojumi uz koka," norāda Freimane.

Šeit vari izlasīt plašāk, ko darīt, ja gadījumā ievu kokus apsēdušas tīklkodes. Savukārt šajā rakstā vari iepazīties ar izplatītākajām ābeļu slimībām un kaitēkļiem, kas ir iecienījuši kokus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!