Vairāk nekā puse baltiešu pensijas vecumā vēlētos dzīvot privātmājā, liecina aptauja
Foto: Shutterstock

Sasniedzot pensijas gadus, 54 procentiem Baltijas iedzīvotāju sapņu mājoklis būtu privātmāja, aptuveni trešdaļa izvēlētos dzīvi dzīvoklī, taču vismazāk gribētu mitināties kopā ar saviem bērniem, liecina "Luminor" bankas iedzīvotāju aptauja.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Privātmāju par piemērotāko vietu vecumdienu pavadīšanai uzskata 59 procenti Latvijas iedzīvotāju, kamēr Lietuvā – 52 procenti, bet Igaunijā – puse aptaujāto.

"Interesanti, ka privātmāju par savu sapņu mājokli vecumdienās visvairāk izvēlētos gados jauni cilvēki, kamēr tie, kuri tuvojas vai jau ir sasnieguši pensijas vecumu, biežāk dotu priekšroku arī dzīvei divistabu dzīvoklī – šādu atbildi sniedzis aptuveni katrs piektais (22 procenti) aptaujātais virs 50 gadiem. Tā kā dzīve mājā prasa daudz vairāk rūpju par saimniecību – pagalma sakopšanu, sniega tīrīšanu, apkures nodrošināšanu, tehniskus uzlabojumus u.c. darbus, šī brīža pensionāri, apzinoties savas ierobežotās finansiālās un fiziskās spējas, iespējams, biežāk izdarījuši izvēli par labu dzīvoklim. Bankas novērojumi liecina, ka daudzi nemaz nepadomā par dzīvi vecumdienās – pusmūžā uzbūvē māju, taču drīz bērni dodas savās gaitās un plašais mājoklis kļūst neatbilstošs tā brīža situācijai," stāsta "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Aptaujas dati liecina, ka privātmājā labprātāk dzīvotu vīrieši nekā sievietes, un šī tendence ir izteikta visā Baltijā, īpaši – Igaunijā. Tāpat labrātāk privātmājā vecumdienās dzīvotu tie, kas jau šobrīd mīt lauku teritorijās.

"Cilvēkiem privātmāja nereti ir kā vizītkarte par dzīves laikā sasniegto. Ne velti mēdz teikt: mana māja – mana pils. Pie privātmājām parasti ir dārzs, un dažādi pētījumi liecina, ka cilvēki, kuriem ir mazdārziņi, dzīvo pat 10 un vairāk gadus ilgāk, jo senioriem ir kustīgāks dzīvesveids, aktīvāk jārosās pa māju vai mazdārziņu, parasti pieejams svaigāks gaiss. Tāpat dārzs ir resurss, kā samazināt izdevumus par pārtiku un vairāk naudas atvēlēt medikamentiem," skaidro sociālantropologs Matīss Šteinerts. "Iedzīvotājiem, kuri nolēmuši būvēt savu māju mūžam, vajadzētu atcerēties, ka tai jābūt viegli pielāgojamai dzīvei vecumdienās, lai sadzīvi varētu organizēt vienā līmenī un ikdienā nevajadzētu daudz kāpt pa kāpnēm, kas pensijas vecumā var sagādāt grūtības."

Aptuveni trešdaļa Baltijas valstu iedzīvotāju vecumdienas labprāt pavadītu dzīvoklī. Mazāk nekā pieci procenti baltiešu savas vecumdienas vēlētos pavadīt vienistabas dzīvoklī, un par šo jautājumu valda vienprātība visās vecuma grupās, 17 procenti sapņo par dzīvi divistabu dzīvoklī, savukārt dzīvi trīs vai vairāk istabu dzīvoklī labprāt izvēlētos aptuveni desmitā daļa aptaujāto. Dzīvokli kā savu mājvietu pensijas gados vairāk redz tie aptaujātie, kuri jau šobrīd mīt pilsētās.

"Lai gan dzīve dzīvoklī nav populārākā aptaujāto izvēle, tomēr dzīvei pilsētās ir savas priekšrocības, proti, ir vieglāk sasniedzami dažādi valsts un pašvaldību pakalpojumi, medicīniskā palīdzība un nav jāmēro lieli attālumi, lai tos saņemtu, kas senioru vecumā nav mazsvarīgi," komentē sociālantropologs.

Visretāk Baltijas iedzīvotāji izdarījuši izvēli par labu dzīvei kopā ar saviem bērniem vai pansionātos.

"Luminor" bankas aptauja veikta 2022. gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvia", katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Luminor Privātmāja Baltija Dzīvoklis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form