"Jāraugās, lai pārvadājot iegādātos kailsakņu stādiņus, vējā neapžūst saknes. Dažkārt Stādu parādēs redzēts, ka cilvēki, nopirkuši stādu, priecīgi dodas tālāk, bet stādam, labākajā gadījumā, ap saknēm aplikts vien maisiņš, kas vējā pland un, Dievs vien zina, kad kociņš vēl tiek iestādīts. Labi, ja tajā paša vakarā, bet cits varbūt, meklēdams dārzā vietu, noliek stādu šķūnītī un pēc tam brīnās, kāpēc augļu koks īsti neaug, kā gribētos.
Tāpēc, ja dodaties uz tirgu ar domu, ka pirksiet stādu – vienalga, ķirsi, plūmi vai ābeli – vajag paņemt līdzi ūdens pudeli un avīzes un pirms kociņa likšanas maisā samitrinātās avīzes aptīt ap saknēm," iesaka Grāvīte.
Ko darīt, ja stāds iegādāts, bet jāgaida stādīšanas laiks? Pētniece apgalvo, ka tad dārza mala būtu jāuzrok. Atrok tik lielu grāvīti, cik plaša ir sakņu sistēma, koku nogulda 45 grādu slīpumā ar galotni uz dienvidiem. Ar augsni aprok stāda sakņu sistēmu un nedaudz stumbra apakšdaļu. Ziemai tuvojoties, tuvumā jānoliek peļu ēsma, lai netiktu bojāts koka stumbrs.
Ja augsne jau sasalusi, pierakstos stādus apsedz ar egļu skujām. Ja sals pieņemas spēkā, skujas var apbērt ar kūdru. Ja pavasarī iestājas atkal siltāks laiks, kūdras slāni paņem nost. Egļu zarus ieteicams noņemt apmākušā, lietainā dienā. Tas neļaus jaunajiem stumbriņiem apdegt pavasara spēcīgajā saulē.
Savukārt, pavasarī, kad augsne atkususi un stādus var izcelt, var sākt stādīt. Stādīšanas vietu būtu vēlams sagatavot jau rudenī. Ja izvēlētajā vietā gruntsūdens līmenis ir par augstu, kokus var stādīt uz vaļņa (saknes ne tik daudz likt bedrē, bet vairāk augsni likt uz saknēm – uz augšu), bedrē ievietojot vienīgi kompostu vai kādu citu organisko mēslojumu.
Lai izvēlētos, ko stādīt dārzā, ir jāņem vērā, ka liela daļa no augļu kokiem ražu veidos, ja būs iespēja ziediem apputeksnēties ar citas šķirnes putekšņiem. Apputeksnēšanās ar citu šķirni nepieciešama lielākajai daļai bumbieru, ķiršu, plūmju.
Bumbierēm svarīgi iestādīt šķirnes, kas zied vienlaicīgi. Ķiršiem jāņem vērā, ka skābie ķirši neapputeksnējas ar saldajiem ķiršiem, bet Kaukāzu plūmītes neapputeksnē lielās mājas plūmes. Lielākā daļa no ķiršiem vai plūmēm arī veiksmīgi apputeksnējas ar līdzās ziedošu citu šķirni. Lai apputeksnētos, nav obligāti izvēlēties pašauglīgās šķirnes.
Ir jau labi, ka pašauglīgām šķirnēm nav nepieciešams apputeksnētājs, bet tās bieži vien veido ļoti daudz augļu (piemēram, no plūmēm "Viktorija", "Edinburgas Hercogs", dažkārt "Ulenas Renklode" un "Perdrigons"). Ja šādām šķirnēm netiek pamatīgi retināti jaunie augļaizmetņi un spēcīgi atjaunoti vainagi, augļu kvalitāte ir ļoti zema, tie ir negaršīgi, nesmuki, bet koks īsā laikā noveco. Ļoti liela nozīme pie plūmju apputeksnēšanās ir dabīgajiem apputeksnētājiem (bites, kamenes, lapsenes, ziedu mušas u.c.), uzsver Grāvīte.
Pilnīgi nevienu šķirni neapputeksnē "Latvijas dzeltenā olu plūme" un "Lāse" – ne pati sevi, ne arī kādu citu, jo tām ir sterili putekšņi. Toties tai pašai gan vajadzīgs apputeksnētājs, der "Zaļā Renklode", "Ontario", bet ne aliča.
Šobrīd Augļkopības institūtā Dobelē ir vairākas jaunas mājas plūmju šķirnes, kas sevi ir pierādījušas kā cītīgas ražotājas.
"Sonora" – garšīga un vainagu ērti veidot, jo koks nav augsts, pati apputeksnējas, tātad var stādīt vienu pašu. Šķirne pati noretina nepilnvērtīgi apaugļojušos augļaizmetņus. Sarkani violeti augļi ar brīvu kauliņu, ienākas augusta beigās, septembra sakumā. Ļoti garšīgi augļi kompotos un želejā. Augļu novāc savlaicīgi, nevis pārgatavi, tos labi var saglabāt dzesētavā līdz pat divām nedēļām.
"Adele" (starptautiski reģistrēta ar nosaukumu "Adelyn") – dzelteni, mēnessveidīgi augļi ar mango piegaršu, un dažos gados skaistu sārtu virskrāsu Ienākas augusta beigās, septembra sākumā, bagātīgi ražo. Koks veselīgs ar pastāvu vainagu, tāpēc jaunam kokam zari noteikti jāatliec. Lai vairāk veidotos augļzariņi, pavasarī vēlams saīsināt viengadīgo dzinumu galus. Zarus atliecot un īsinot četrgadīgiem kokiem raža pat līdz 10kg no koka. Kādu laiku (līdz divām nedēļām) labi var glabāt dzesētavā.
"Ance" – dzintardzeltenā krāsā ar sārtu vaidziņu, gataviem augļiem medaina garša, ienākas agri – jūlija beigās, augusta sākumā (atkarībā pēc gada). Koks – izturīgs, zari veidojas plaši izvērsti, veido lielu, bet skaistu koku, ražīga (atsevišķos gados desmitgadīgiem kokiem raža līdz pat 70 kg no koka), augļi labi turas kokā. Bet "Ancei" vajag apputeksnētāju, der "Viktorija", "Ave" un citas agri un vidēji agri ziedošās.
"Lotte" – citu plūmju vidū izceļas ar izteikti saldiem tumši violetiem augļiem, kam mīkstums ir koši dzeltenā vai oranždzeltenā krāsā, ienākas septembra sākumā vai vidū. Zied vēlu, bet to ļoti labi apputeksnējas ar šķirni "Edinburgas Hercogs" (ja silts pavasaris, kad ziedēšana notiek vienlaicīgāk). Vēsākos gados labi apputeksnēsies ar iepriekš uzskatītājām vēlu ziedošajām šķirnēm. Vienīgi stumbra ziemcietību gribētos lielāku, tāpēc dārzā tai jāatvēl labākā, siltākā vieta. Ja koks jutīsies labi, raža būs laba.
Svarīgs priekšnoteikums garšīgu plūmju izaudzēšanā ir neļaut vaļu kaitēkļiem!
No kaitēkļiem plūmēm vislielāko skādi nodara plūmju tinēji un zāģlapsenes, kas satārpo, sacaurumo augļus – tie paliek mazi, violeti, iztek caurspīdīgi sveķi, nobirst.
Viens no variantiem, kā tos apkarot, ir apdobju irdināšana ļoti agri pavasarī, kamēr lielākā daļa kaitēkļu dzīvo turpat augsnes virspusē, apmēram 10-12 centimetru dziļumā. Uzrušinot apdobi, daļa kāpuru iet bojā, jo ir nelaikā iztraucēti. Otrs variants – pavasarī, likt uz stumbriem līmes ķeramjostas un tās turēt līdz vasaras vidum.
Otrreiz jostas liek jūlija vidū un tur līdz rudenim. Tad arī ļoti efektīvi tiek noķerti kaitēkļi. Jostiņu var nopirkt dārzkopības veikalā. Ja ne, var gatavot paši: ar nežūstošo līmi nosmērē apmēram 10 centimetrus platu kartona strēmeli (vislabāk kartona gofrēto daļu) un piesien pie stumbra ar līmes pusi uz iekšu. Kaitēkļi, meklējot, kur dēt olas, daļa paslēpjas mizas krokās, bet daļa – aiz ķeramjostām.
Ļoti efektīvi kaitēkļus var savākt ar līmes vairogiem. Laputis ķer ar dzeltenajiem vairogiem, bet tinēji un zāģlapsenes tiek pievilinātas ar balto krāsu. Baltu kartonu nosmērēts ar nežūstošo līmi, un kaitēkļu pie tā pielīp. Protams, ja uznāk lietus, papīrs samirkst. Tāpēc citi pirms tam balto papīra lapu var laminēt vai arī vairogam izmanto metāla loksni, kuru nokrāso baltu. Bet galvenais – vajadzīga nežūstoša līme. To var nopirkt dārzkopības veikalos. Dažkārt piedāvā grauzējiem domāto, arī tā der. Protams, līme nav nežūstoša mūžīgi – ik pa laikam tās slānis uz vairoga būs jāatjauno vai arī jāuztaisa jauns. Un vēl – ar līmes vairogiem kaitēkļus izķer tad, kad tie sāk lidot. Plūmju kaitēkļi aktivizējas, kad diennakts vidējā temperatūra ir virs plus 12-15 grādi, parasti tas ir maija sākumā vai vidū. Ātrāk vairogus likt nav jēgas.
Cits variants, ko var darīt mazdārziņā – īsi pirms plūmju ziedēšanas laika saraudzēt plūmju sulu (ja nav, derēs arī citas) un šos rūgstošos traukus pakārt zaros. Kaitēkļi orientējas pēc savām maņām un viņus šī rūgstošā augļu smarža ļoti pievilina.
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Valsts Augļkopības institūtu, kas arī piedalījās 11. Rudens stādu parādē. Fotoreportāža no Rudens stādu parādes apskatāma šeit.
