Kā portālu "Māja&Dārzs" informēja VUGD pārstāve Agrita Vītola, statistika par šī gada deviņiem mēnešiem rāda, ka no visiem valstī reģistrētajiem 5537 ugunsgrēku 26% jeb 1441 ugunsgrēki notikuši mājokļos: 924 – daudzdzīvokļu ēkās vai dzīvokļos; 374 – individuālajās mājās; 114 – dārza mājās; 12 – vasarnīcās; 13 – cita veida būvēs.
Neraugoties uz prasību par obligātu dūmu detektoru uzstādīšanu, VUGD apkopotā informācija par notikumiem, kur bija iespējams iegūt ziņas par detektoriem, liecina, ka 50% gadījumu jeb 715 mājokļos, kur bija izcēlies ugunsgrēks – dūmu detektori nebija uzstādīti, tai skaitā 482 – dzīvokļos, 184 – individuālajās mājās, 36 – dārza mājās, 7 – vasarnīcās, 5 – cita veida būvēs. Savukārt 430 ugunsgrēki tika pamanīti, pateicoties dūmu detektoriem. Mājokļa iemītniekiem bija iespēja novērst aizdegšanos tās sākuma stadijā vai atstāt piedūmotās telpas un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.
Kā atgādina VUGD pārstāve, ja arī mājoklī ir uzstādīti dūmu detektori, ierīce ir regulāri jāpārbauda, jo līdzīgi kā citām ierīcēm, arī dūmu detektoram ir savi lietošanas nosacījumi. Viņa informē, ka atkarībā no ražotāja nosacījumiem reizi nedēļā vai reizi mēnesī būs jānospiež kontroles jeb testa poga, kas atrodas uz detektora korpusa, un jāsagaida signāls. Ja detektors izplata skaņu, tātad tas ir darbspējīgs. Savukārt vismaz reizi gadā detektoru ieteicams atvienot no stiprinājuma pie griestiem un notīrīt putekļus no ierīces.
VUGD pārstāve uzsver, ka dūmu detektori obligāti jāuzstāda dzīvokļos un dzīvojamās mājās, dārza mājās, bet ieteicams tos uzstādīt arī citās dzīvošanai pielāgotās būvēs, piemēram, istabās, kas izbūvētas saimniecības ēkās.
Tāpat VUGD aicina parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, kā arī būt līdzatbildīgiem, jo katra paša spēkos ir gādāt par ugunsdrošību mājoklī, piemēram, uzstādot dūmu detektoru, kas ar spalgu skaņas signālu vēstīs par radušos sadūmojumu un ļaus laikus atstāt bīstamās telpas, saudzējot veselību vai pat dzīvību.
