Foto: Shutterstock
Kolīdz termometra stabiņš iepriecina ar rādītājumiem, tā vien gribas mesties dārza darbos, taču zeme vēl nav tā sasilusi, lai varētu pievērsties stādīšanai, un līdz zaru plaukšanai arī vēl nedaudz jāpaciešas. Kuri ir tie dārza darbi, ko var jau darīt, un kādi noteikumi jāievēro to realizēšanā galvaspilsētas iedzīvotājiem, ''Tavs Dārzs'' pastāstīja Linda Rulle, dārzniece, arboriste un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas ''Civinity'' apstādījumu nodaļas vadītāja.

Dārzniece atzīst, ka šis laiks starp pavasari un ziemu ir visai mānīgs, tāpēc ļoti grūti izvērtēt, ko var jau darīt dārzā un pagalmā pilsētas apstādījumos. Tomēr ir vismaz trīs dārza darbi, kuriem var jau pievērsties pavisam noteikti, un tā ir zāliena kopšana, zaru apgriešana kokiem un balkona apzaļumošana. Katrā pilsētā ir savi noteikumi, kas attiecas, piemēram, uz zaru izzāģēšanu un atļautā zāliena garuma ievērošanu, taču par to, kas jāzina Rīgas iemītniekiem, plašāk pastāstīja dārzniece Linda.

Zāliena kopšana

Foto: Shutterstock

Zāliens noteikti ir viena no pirmajām pieturvietām dārza darbu sarakstā. Tieši šis laiks ir kā radīts tam, lai domātu par piesēšanu. Ir trīs darbi, kas jāpaveic zāliena labā šajā sezonā, un tie ir – aerācija, mēslošana un piesēšana. Dārzniece stāsta, ka ir trīs veida zālieni – dekoratīvais, kas nav garāks par 5-7 cm, parastais, kas parasti aug līdz 15 cm, un dabīgā zāle, ko pļauj 1-2 reizes sezonā. No šiem trim zāliena veidiem dekoratīvais prasa visvairāk rūpes, jo jāuztur perfekts cirpums, bet arī ar parasto zālienu ir gana daudz darāmā – jāveic aerācija, jāravē un jāmēslo. Ja kopj dabīgo zāli, pēc pļaušanas jānovāc lieko.

Dārzniece skaidro, ka visos zāliena kopšanas gadījumos jāievēro zelta likums – vienā reizē nepļaut vairāk nekā vienu trešdaļu, citādi zālei pēc tam grūti augt. Svarīgi zālienu arī nepļaut karstā laikā, jo tad stiebri paši sevi aizēno, bet nopļaujot zāliens izdegs no saules.

Lielāks vai mazāks zāliena pleķītis, galvaspilsētas iedzīvotājiem ir arī jāievēro noteikumi, un Ministru kabineta noteikumi paredz, ka zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm, kas pēc dārznieces domām ir ļoti pārspīlēts ierobežojums, jo šāds garums jau vairāk pielīdzināms pļavai. Vairāk par noteikumiem, kas attiecas uz zāliena pļaušanu, lasi šeit.

Savukārt plašāk par zāliena kopšanu pavasarī vari lasīt šeit.

Zaru apgriešana kokiem

Foto: Shutterstock

Vēl viens ļoti būtisks dārza kopšanas darbiņš, kas darāms tieši šajā sezonā, ir zaru apgriešana. Un tieši šajā periodā, kad zari vēl nav izplaukuši, ir piemērotākais brīdis vainaga formas veidošanai. Arī šajā sakarā ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka pilsētas un ciema teritorijā kokus drīkst izzāģēt līdz 15. aprīlim, taču arī šajā gadījumā tikai profesionāļu uzraudzībā, jo bieži vien nezināšanas dēļ koki tiek traumēti. Arboriste skaidro, ka galotņot kokus nedrīkst, jo tādā veidā tiek samazināts koka mūžs par 50 procentiem, turklāt tad tas jāturpina darīt regulāri. Galotņots koks ir bīstams, jo stumbrā veidojas trupe, kā arī tas var lūzt.

Speciāliste skaidro, ka pilsētvidē nemaz nedrīkst patvaļīgi arī stādīt kokus, jo, iespējams, ieplānotajā vietā zem zemes ir kādas komunikācijas, kurām koka saknes var traucēt. Tā kā arī stādīt kokus šur un tur nemaz nedrīkst, ja nav veikta saskaņošana. Taču par esošajiem ir jārūpējas, un, ja ir bažas par koka veselību vai ir vajadzība pēc vainaga noformēšanas, ieteicams informēt namu apsaimniekotāju vai pieaicināt pašiem arboristu.

Vairāk par noteikumiem, kas attiecas uz koku izciršanu, kopšanu, stādīšanu Rīgā, lasi šeit.

Balkonu apzaļumošana

Foto: Shutterstock

Pilsētas iedzīvotājiem viens no lielākajiem kārdinājumiem ir apzaļumot balkonu - kur gan citur gūt zaļumu starp mūriem? Šis ir īstais laiks, kad sākt domāt par balkona apzaļumojumiem, plānojot augus stādīšanai ne vien pavasarī, bet arī vasarai.

Dārzniece skaidro, ka visa pamatā ir kvalitatīvas kastes stādiem, un šajā sakarā vislabāk izvēlēties lielāka izmēra ar ūdens rezervuāriem, kas nodrošinās arī to, ka augi neizkaltīs, ja tos dažas dienas neaplaistīs. Liela kļūda ir iegādāties šauras, mazas kastes, kurās auga sakņu sistēmai nav vietas, tā izkalst, tāpēc nav jābrīnās, ka augi ātri iznīkst. Daudzgadīgiem augiem jāizvēlas kaste vismaz izmēros 40x40. Vēl speciāliste uzsver, ka svarīgi investēt kvalitatīvos materiālos, arī stiprinājumi ir ļoti būtiski.

Ziedošo augu izslāpušie var jau kastēs stādīt atraitnītēs, kas pacietīs arī nelielu salu, taču visus vasarā zaļojošos un ziedošos augus jāstāda maijā, jūnijā. Kas attiecas uz atraitnītēm, tās pirms stādīšanas ieteicams salaistīt, un arī pēc iestādīšanas, lai zeme labāk pieguļ saknēm. Tas patiesībā jāievēro visu augu stādīšanā, ierosina speciāliste.

Vēl viens ne mazāk svarīgs priekšnoteikums, lai balkona apstādījumu ilgstoši labi izskatītos, ir augu piemērošana. Saulainai vietai vajadzīgi vieni augi, bet ēnainai - pavisam citi. Runājot par ēnainākiem balkoniem, labi derēšot leduspuķes, begonijas, savukārt saulainos balkonos labi augs agerāti, bakopas, ferullapu sunīši, verbēnas, protams, arī pelargonijas, petūnijas, taču arī kalibrahojas neliks vilties. Ņemot vērā aktualitātes dārzkopībā, ļoti aktuāli vasaras puķes stādīt kopā ar dažādām graudzālēm, piemēram, auzenēm. Dārzniece padalās radošās idejās, ierosinot uz balkona sastādīt arī mūžzaļus augus, piemēram, ļoti pateicīgo kalnu priedi vai tūjas, arī stefanandras būs dekoratīvi augi visu cauru gadu. No skujeņiem vien jāizvairās, ja balkons atrodas ļoti vējainā vietā, jo tad augam nebūs ilgs mūžs – tas izžūs, vasarā apdegs un ziemā nosals.

Foto: Shutterstock

Jāņem vērā, ka ar iestādīšanu vairs nekas nebeidzas – arī balkonaugi pienācīgi jākopj. Tie ik pa laikam jāpārstāda vai jāizstāda kur citur, jo pods ar laiku, piemēram, kalnu priedei var palikt par mazu. Linda praksē pārliecinājusies, ka pēc laika, izstādot augus dārzā, tie pat ļoti labi pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Tāpat augi arī jāmēslo, taču visā jāievēro mērs, citādi arī pārmēslojot augs ātri vien beigs savu mūžu.

Savā pieredzē augu kopēja redzējusi ne vienu vien interesantu balkona apstādījumu, un arvien biežāk ļaudis izvēlas audzēt dažādus dārzeņus un zaļumus. To var darīt, taču jāņem vērā arī estētiskie apstākļi, un nokaltuši kartupeļu laksti varbūt nav tas glaimojošākais skats mājas fasādei, kā tas redzēts. Nokaltuši, nodzeltējuši augi, arī mākslīgie augi neglaimo pilsētvidei, tāpēc dārzniece iesaka kārtīgi pārdomāt, vai iecerētais piestāv un iekļaujas vidē. Ja gribas ko eksotisku, uz balkona var audzēt dekoratīvās zemenes, kurām ir rozā nokrāsas ziedi, var audzēt neparastus garšaugus, piemēram, dažādas mētras, pētersīļus, taču, ja tie paredzēti ēšanai, jāatceras, ka pilsētas putekļi dara savu.

Vērtīgu informāciju par balkona apstādījumu saskaņošanu ar pašvaldību var lasīt šeit, savukārt par to, ko drīkst un nedrīkst darīt uz balkona pilsētā, lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!