Pirms ķeramies klāt pie galvenajiem dārza pienākumiem, jāievēro pāris pamatnosacījumi.
- Visu ar mēra sajūtu – nepārmēslo augus ne vasarā, ne arī rudenī, bet neturi tos arī "badā".
- Sala jūtīgākos augus stādi aizvējā, salcietīgāku augu tuvumā, veidojot labvēlīgāku mikroklimatu.
- Ja vēlies audzēt, eksperimentēt ar sala neizturīgiem augiem, tad noteikti rudenī, sākoties pirmajam salam, tos izroc un ievieto pagrabā vai kādā līdzīgā sala aizsargātā telpā.
- Rudenī neļauj augiem "aiziet gulēt" sausumā – kārtīgi aplaisti tos. Šis rudens pieder pie sausajiem rudeņiem, jo oktobra mēnesī lietus bija reta parādība. Īpaši jāuzmana no sausuma tūjas un rododendri.
Zaļo draugu sagatavošana ziemai
Sākoties salam, ieziemo un sagatavo ziemai savus zaļos draugus. Pirmais, no kā jāsargā atsevišķas skuju koku sugas un šķirnes ir janvāra, februāra saules spožie stari, kas var apdedzināt augus – īpaši šai jomā jāaizsargā Kanādas egles zemās šķirnes (Picea glauca 'Conica'), parastās egles (Picea abies) dzelteno skuju formas, īves (Taxus), ķīnas kadiķi (Juniperus chinensis), parūkkoks (Cotinus coggygria), bārbeles (Berberis), Ficera kadiķis (Juniperus x pfitzeriana), rozes (Rosa), slotzari (Cytisus) un mahonijas (Mahonia), informē dārza darbu speciāliste Laima Zvejniece.
Augu piesegšanas materiāli
Dekoratīvos krūmu, puskrūmu, daudzgadīgo sugu piesegšanai piemērotākie materiāli ir egļu, priežu zari, agro tīkls, niedres, saulessargi saules pusē, koku miza. Izmantojot piesegšanas materiālus, jāievēro, ka tiem ir jābūt gaisa caurlaidīgiem, pastāvīgi jānodrošina augi ar skābekli, lai neizžūtu jaunie dzinumi. Agro tīklu un niedru pinumus visbiežāk izmanto augstākajiem augiem, tādējādi nodrošinot pumpuru saglabāšanos nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā. Augu piesegšana jāveic piesardzīgi, nebojājot un neaplaužot kokaugu zarus, to veic pakāpeniski.
Piesegšanas materiāla nostiprināšanai nav ieteicams izmantot metāla drātis vai stieņus, bet gan dabīga materiāla auklu, stāsta speciāliste. Mūsu klimatiskajā zonā laika apstākļi ziemā mēdz būt atšķirīgi, tāpēc lielākas sniega segas gadījumā augus vajadzētu mazāk piesegt, lai izvairītos no to izsušanas. Pavasarī tos jānoņem tikai tad, kad zeme ir atkususi un augi uzsākuši augšanu.
Ziemcietīgākās sugas, kam nav nepieciešama virszemes daļas piesegšana, ir lapegles (Larix), egles (Picea abies), kalnu priedes (Pinus mugo), klājeniskie kadiķi (Juniperus horizontalis), rietumu tūjas (Thuja occidentalis), spirejas (Spireja japonica), klinšrozītes (Penthaphiloides), ievas (Padus), grimoņi (Cornus), ceriņi (Syringa), ēdamie sausserži (Lonicera). Būtiski ir jāievēro, ka vienas sugas dekoratīvajām šķirnēm salizturība var atšķirties, tādējādi nepieciešams tās ieziemot. Dekoratīvajām šķirnēm pārziemošana ir atkarīga no laika apstākļiem visas ziemas garumā, jo cenšoties pārlieku daudz piesegt dekoratīvos augus, saglabājas iespēja tiem izsust siltākas ziemas gadījumā.
Augu pasargāšana no dzīvniekiem
Otrs, no kā jāpasargā augi, ir meža dzīvnieku postījumi – zaķi, stirnas, brieži un citi zvēri nekad neies garām dārzam, ja tas būs tiem pa ceļam. Aizsardzībai pret zaķiem var lietot dažādus izejmateriālus – tai skaitā egļu skujas, niedres un dažādus audumus, kartonu, speciālos stumbra aizsargus vai apliekamās caurules. Laukos aizsardzībai pret briežiem, stirnām, aļņiem ļoti veiksmīgi izmantojams elektriskais gans.
Krūmu un lapu koku apgriešanu atstājiet uz pavasari, lai pa griezuma rētām rudenī un ziemā neiekļūtu dažādu slimību ierosinātāji. Atceries – periodā, kad augs ir miera stāvoklī, tā aizsardzības spējas jeb tā sauktā imunitāte ir ļoti zema, bet atsevišķi slimību ierosinātāji ir dzīvotspējīgi siltās ziemās.
Skuju kokus, kam izdalās sveķi, īpaši egles, var griezt arī ziemas otrajā pusē, jo vasarā sveķi, kas izdalās no auga, pievilina kukaiņus, tai skaitā arī kaitīgos augam.
