Aktuālie darbi augļu un ogu dārzā
Edgars Rubauskis
Dārzkopības institūta vadošais pētnieks
Stādīt! Atrast vislabāko šķirņu piedāvājumu un stādīt, tāds ir aicinājums. Rudenī kokaudzētavās ir visplašākais piedāvājums, jo sarakti pa vasaru izaugušie stādi. Vislabāk skatīt sev tuvāko stādaudzētavu, ja vien piedāvātais klāsts apmierina, jo kailsakņu stādiem vislielākais ieaugšanās nesekmības drauds ir iežāvētas saknes, stādus transportējot.
Lielākoties tieši rudenī var atrast vislabākos kailsakņu stādus. Lapkritis ir piemērotākais laiks, lai stādītu augļu kokus: ābeles, krūmogulājus – upenes, jāņogas, ērkšķogas u. c. pietiekami ziemcietīgos un agri pavasarī plaukstošos augus. Līdz salam tie vēl paspēs iesakņoties. Pēc stādīšanas beram mulču, lai pasargātu saknes, stumbra pamatni ziemā, kā jau minēts: sākot stādīšanas aktivitātes. Savukārt gļēvākos augļaugus stādām pavasarī.
Stādot svarīgi šogad būtu augus salaistīt ne tikai tik vien, lai pieskalotu augsni tuvāk sīkākajām saknītēm, neatstājot gaisa spraugas, bet arī vairāk. Šogad padevies diezgan sauss rudens un daudzviet augsnē trūkst mitruma. Lai nesen stādītie augi neiekalstu, mitrums augsnē pieskatāms būs arī turpmāk. Jebkāda mulčas kārta ļaus saglabāt mitrumu augsnē. Kas zina, kāda būs ziema, cik daudz sniega. Par to, kā stādīt, cik dziļi: skatiet pavasara pusē rakstītajā..
Ja arī atliekat stādīšanas darbus uz pavasari, rudens ir vislabākais laiks, lai sagatavotu dārzu, stādīšanas vietu un augsni. Pavasarī tad atliks vien parakt bedri, lai brīvi izkārtotu auga saknes, un iestādīt, tiklīdz kā zeme būs atkususi. Lai gan pēdējās ziemās tā īsti nevar saprast, kad tad īsti ir pavasara stādīšanas laiks. Svarīgi iestādīt, pirms augi ir saplaukuši. Ja atliekam uz pavasari, tad, piemēram, krūmogulāji jāstāda pēc iespējas agrāk. Lai nenokavētu īsto brīdi, stādām tagad.
Sagatavojot un ielabojot augsni, stādījuma vieta atbrīvojama no daudzgadīgo nezāļu sakneņiem, iestrādājams organiskais materiāls, tostarp komposts, papildināms barības vielu krājums augsnē ar fosforu un kāliju saturošiem mēslošanas līdzekļiem. Ja nepieciešams, augsnē var iestrādāt arī kaļķojamo materiālu, kas līdz pavasarim būs kaut daļēji, bet paveicis tam atvēlēto lomu – mazināt augsnes skābumu. Tam var izmantot līdz 500–600 gramiem krīta uz 1 kvadrātmetru augsnes vienā reizē, kad rušina, rok augsni. Kā mēslošanas līdzekli rudenī noteikti nedrīkst izmantot slāpekli saturošus minerālmēslus. Slāpeklis netiks izmantots, var tikt izskalots un aizskalots no dārza, augsnes ar nokrišņiem, kūstot sniegam.
Arī jau agrāk iestādītos kokus var mulčēt ar organisko mēslojumu, vai arī to iestrādāt, ierokot apdobes joslā kopā ar augu atliekām, nobirušajām lapām. Var papildināt fosfora un kālija krājumus augsnē, rēķinot, piemēram, 60 grami superfosfāta un 20 grami kālija hlorīda uz 1 kvadrātmetru augsnes. Ja dārzs ir vecāks, par augsnes krājumu papildinošiem pasākumiem jāpiedomā visā dārza platībā, jo aktīvā sakņu zona kokiem būs jo gadu, jo tālāk no stumbra. Tomēr, pirms dot augiem minerālo vai organisko mēslojumu, jānovērtē, kāds ir augu stāvoklis – kāds pieaugums, cik liela raža, vai iepriekš jau iestrādāts mēslojums, kāda ir augsne un organisko vielu daudzums tajā. Tāpat jānovērtē, cik labi augi nodrošināti ar mitrumu, cik daudz griezts un veidots agri pavasarī, kas provocēja augšanu, cik liela bija konkurence no apauguma apdobē un sakņu zonā.
Un, protams, turpinām vākt ziemas šķirņu ābolus un bumbierus. Plūcam no koka saudzīgi un veselos – bez kāpuru, lapseņu, iršu un putnu bojājumiem, bez kraupja pleķiem, puves, mehāniskām traumām – un, noteikti saglabājot kātiņu, novietojam glabāšanai vēsumā (optimālā temperatūra ap 2 grādiem pēc Celsija) pie augsta gaisa mitruma. Tad ziemā varēs mieloties ar svaigiem augļiem, kas audzēti pašu dārzā.
Rudens ir laiks, kad veicami pasākumi, lai mazinātu dažādu kaitīgo organismu klātbūtni dārzā, – fitosanitārija. Aizvācami bojātie augļi. Savācamas un kompostējamas lapas, uz kurām ābelēm pārziemo tādas slimības kā kraupja ierosinātājs. Svarīgākais ir veicināt lapu ātrāku satrūdēšanu. Lielākās platībās tam var palīdzēt, izsmidzinot uz lapām 5% karbamīda (urīnvielas) šķīdumu. To var un vajag darīt, tieši lapām birstot no kokiem. Jau nobirušām lapām, ja tās atstās dārzā, smidzināmi būtu dažādi mikroorganismus saturoši preparāti, kas palīdzēs augu atliekām ātrāk sadalīties. Tie šobrīd pieejami aizvien plašākā klāstā. Ja augu atliekas, tostarp lapas, paliks dārzā un sadalīsies, būs labs barības vielu papildinājums augsnē.
Ja vasarā esat izlikuši dažādus kaitēkļu ķeramos slazdus, aplikuši ap stumbriem gofrētās kartona jostas, ir laiks tās noņemt un sadedzināt ar visiem kaitniekiem. Pirms tam gan varbūt pārlūkojiet tās, lai saprastu, cik daudz un dažādi kukaiņi būs izvēlējušies šo slēptuvi. Tas dos priekšstatu par to, kas dzīvo jūsu dārzā, cik daudz varētu būt bojātu augļu arī nākamgad.
Nobirstot lapām, ir laiks sakopt arī vīnogas. Vīnogulāju veidošanas stratēģijas ir dažādas. Viena no tām saka, ka griežam nost noražojušos dzinumus, no jaunajiem izvēlamies tos, kas veidos ražu nākamvasar, bet atlikušos īsinām uz diviem pumpuriem. Tie dos atkal jaunus dzinumus nākamajā sezonā, kur lēzenākais atkal būs atstājams ražai, bet otrs īsināms. Rudenī vīnogas griež un veido, jo tad to brūces nesulo, kā tas ir pavasarī. Tad, kad darbs ir padarīts, jāpadomā par mazāk ziemcietīgo šķirņu piesegšanu – ieziemošanu. Dažkārt tas paveicams, nolaižot vīnogulāju pie zemes, atsienot no balstiem. Segt tās vēlams, zemei piesalstot, lai neveicinātu vīnogulāju izsušanu, – tātad nedaudz vēlāk. Svarīgākais uzdevums: lai materiāls, kas tiks izmantots vīnogu segšanai, dažādu apstākļu ietekmē pa ziemu nesamirkst.
Lai dārzu pasargātu no zaķiem un stirnām, tas iežogojams. Ja žogs jau ir, jāpārbauda, vai tajā nav radušies caurumi, kāds paracis eju zem tā. Ja žogs nelīdz, jāapsver iespēja pasargāt stumbrus ar sietiem, egļu zariem, niedrēm. Šādi stumbrus cieši nosedzot līdz zemei, tie tiks pasargāti arī no pelēm, vēlāk ziemā arī no saules apdegumiem, mizas plaisāšanas.
Viss pagalam un zaudēts? Kā reanimēt salnās apsalušos augus 
