Kā pareizi novākt dārzeņus un – kas vēl jāiestāda

Līga Lepse, Dārzkopības institūta vadošā pētniece
Solvita Zeipiņa, Dārzkopības institūta pētniece
"Oktobris ir pēdējais aktīvais ražas vākšanas laiks, kad tiek novākta teju visa palikušo dārzeņu raža. Turpina vākt kāpostaugus, sakņaugus: bietes, burkānus, kāļus, rutkus, seleriju. Ražu vēlams novākt līdz salnām. Dārzeņus, ko paredzēts uzglabāt, ieteicams vākt, kad naktis kļūst aukstas – zem 5 grādiem pēc Celsija, bet dienas vēl ir siltas – kaut nedaudz virs 10 grādiem pēc Celsija, tad tie būs garšīgāki.

Sakņaugus vācot, jāuzmanās, lai, nogriežot lapas, netraumētu saknes pieres daļu. Tāpat arī jācenšas, lai saknes tiktu maksimāli mazāk traumētas. Liekot glabāties, atstāj saknes asti, tādējādi izvairoties, ka dārzeņi ātri savīst. Arī kāpostus vēlams novākt pirms salnām, kaut arī tie pacieš salu līdz -7 grādiem pēc Celsija. Ja nākas vākt kāpostus, kad jau bijusi salna, pagaida, līdz lapas atlaižas, atguvušas ierasto izskatu – tām nav stiklainības.

Oktobra beigās, novembra sākumā vāc mārrutku saknes. Vēls laiks, pat pēc salnām, ir piemērots topinambūru novākšanai, tie nobriest vēlu rudenī. Tā kā tie pacieš lielu salu, pēc nepieciešamības var arī tos izrakt ziemas un pavasara atkušņu laikā. Vēlu vācami ir arī rožkāposti, kam nekaitē vairākkārtēja sasalšana un atlaišanās, tas nebojā galviņu garšas īpašības. Tāpat salizturīgi ir arī puravi.

Siltumnīcā novāc pēdējos tomātus un gurķus.

Lapu seleriju vai pētersīļus var iestādīt podā un novietot virtuvē uz loga vai verandā svaigu zaļumu iegūšanai vēl ziemas mēnešos. Arī rozmarīnu un citus garšaugus, kas mūsu ziemās nepacieš zemās temperatūras, stāda podos un ienes pārziemināšanai siltumnīcā, verandā vai pat virtuvē.

Apgriež atmirušos daudzgadīgo garšaugu dzinumus. Sagatavo mulču, bet silta rudens gadījumā augus vēl nemulčē. Mulčai noderēs egļu zari, kūdra, komposts, lapas – izvēlas atkarībā no ziemas barguma, lai augi neizsustu.

Līdz oktobra vidum, beigām iestāda ziemas ķiplokus, lai tie paspēj iesakņoties. Atlasa labākās, veselīgākās galviņas, sadala daivās, stāda galviņas ārējās daivas, ja gadījumā tās ir veidojušās vairākās kārtās. Stādīšanas attālums starp rindām 30–40 centimetri, starp augiem rindā 10–15 centimetri.

Veic augsnes apstrādi. Tomēr ieteicams, lai samazinātu augsnes eroziju un palielinātu augsnes auglību, uz ziemas periodu iesēt zaļmēslojumu. Arī siltumnīcās ik pa laikam, lai uzlabotu augsnes auglību, ieteicams iesēt zaļmēslojumu, visbiežāk izmanto rudzu un ziemas vīķu zaļmēslojumu.

Sagatavo siltumnīcu ziemai. Pēc ražas novākšanas no siltumnīcas iznes augu atliekas, savācot arī visas nobirušās augu lapas un bojātos augļus; novāc auklas, notīra visas konstrukcijas. Vislabāk, ja siltumnīcu uz ziemu atstāj pilnībā tīru, un jau rudenī var veikt seguma dezinfekciju, mazgāšanu. Pēc dezinfekcijas uz ziemu siltumnīcu maksimāli izsaldē. Ja netiek ņemts nost segums, ziemas laikā tur vaļā durvis, lai sals sasaldē augsni.

Līdz Mārtiņiem visiem dārza darbiem jābūt pabeigtiem un dārzam nokoptam ziemas mieram."