Dārza darbu kalendārs: augļu ogu dārzs jūnijā
Foto: Shutterstock

Pirmo ogu mēnesis – jūnijs ir klāt. Varbūt kāds teiks, ka šogad viss ir nedaudz vēlāk kā ierasts, lai gan drīzāk viss beidzot atkal ir savā vietā un laikā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmās ogas, ko baudīt jāsteidz jūnijā, ir sausseržiem. Jaunākajām šķirnēm vairs nav šiem augļiem raksturīgais rūgtumiņš. Forma un izmērs ogām tik dažāds, ka par to atliek vienīgi pabrīnīties. Šis auglis – sausseržu oga ir īsts vitamīnu avots, kuram noteikti ir vieta katrā dārzā. Ja vēl sausseržu ogas ir grūtāk pamanīt krūmā, tad zemenes būs īsts vilinājums arī putniem. Visefektīvākais veids, kā nosargāt ogas, ir tīklu segums, kas nostiprināts tā, ka neguļ virsū uz augiem, piemēram, lokveida mini tuneļu arka katrai dobei nelielās platībās.

Dažkārt šis laiks var būt satraukumu pilns ikvienam dārza mīļotājam, jo katra dzīvā radība cenšas ko apēst, nograuzt, izsūkt no jaunajiem dzinumiem, augļaizmetņiem. Ja tādu gribētāju ir daudz, var tikt bojāti ne tikai jaunie dzinumi, to gali, bet rezultātā arī raža. Iespējams, spēcīgas lietusgāzes spēj noskalot laputis un citus kaitēkļus no augļu koku dzinumiem. Ja tā nav, varbūt jāķeras klāt pie palīglīdzekļiem. Var bojātos dzinumu galus apīsināt, nolauzt, cerot, ka tas nav vienīgais zars, kas nodrošina auga svarīgākās funkcijas, un, ja vien var tikt klāt. Ja iespējas to atļauj – ir pa rokai smidzinātājs, var izmantot kaitēkļu ierobežošanai augu aizsardzības līdzekļus (insekticīdu devas un lietojumu skatīt instrukcijās), t.sk. bioloģiskajā saimniekošanā pieļaujamos vai alternatīvas metodes. Svarīgi apjaust, ka to savlaicīga pielietošana, spēj dot labāku rezultātu. Uz dažu labu preparātu tieši kaitēkļi jaunākās attīstības stadijās ir visjutīgākie.

Tam visam pa vidu augļu kokiem var izpausties augļaizmetņu nobire, ko dēvē par "jūnija nobiri", un tam par iemeslu, visticamāk, nebūs sausums. Jūnija otrajā pusē nobirs tie augļaizmetņi t.sk. ābelēm, kur ziedu apaugļošanās process nebūs noticis pilnvērtīgi – nav izveidojušās sēklas. Tas ir dabisks process, par ko nav jābūt lielam satraukumam. Ziedu daudzums bagātīgi ziedošiem augļu kokiem ir ar labu rezervi, gan salnai ko nokost, kādam kaitēklim kā ziedu smecerniekam ko vēl noretināt. Pie tam tas, kas būs atlicis, ja ap vasaras saulgriežiem apstaigāsi un pārlūkosi savus augļu kokus un viegli papurinot zarus kādu augļaizmetni notrauksi, būs krietni par daudz. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu – lielus un arī garšīgus augļus, pēc šīs nobires der vēl tos paretināt. To ,visticamāk, paveiksi tādā augstumā, kur zarus varēsi aizsniegt no zemes. Tas būtu viens no iemesliem kādēļ dārzā varētu vēlēties tādus kā augumā zemākus kokus. Ja zini, ka ābeļu šķirne mēdz būt sīkākiem augļiem, tad pa augļaizmetnim labāk atstāt tikai ik pa sprīdim vai katrā otrā ziedkopā. Šķirnēm ar lielākiem augļiem var atstāt katrā ziedkopā pa vienam, diviem augļaizmetņiem, lai āboli nav pārāk lieli – vieglāk apēdami un labāk arī glabāsies. Ierosmei un iedrošināšanai var noderēt Tehnoloģiju pārneses centra mājas lapā atrodamie video. Plūmēm dažkārt vienkāršākais retināšanas paņēmiens ir augļaizmetņu notraukšana zaru apakšās. Iespējams, ka raža tik bagātīga nemaz neveidojas pēc dabiskās nobires, tai pat laikā augļaizmetņi būtu pārlūkojami, noretinot kaitēkļu un slimību bojātos, piemēram, zāģlapseņu vai tinēju aizgrauztos augļaizmetņus. Kāpuriem ir tāds netikums, kā sabojāt vairāk kā vienu augļaizmetni tādos gadījumos, kad tie cieši piekļaujas viens otram. Var jau būt, ka kāds kraupja pleķītis uz ābola vai bumbiera mums ēst šos augļus netraucētu, tik vien būtu vajadzīgs sagaidīt to lietošanas laiku. Diemžēl vairumā gadījumu dažādu primāro bojātāju rīcības dēļ, augļi pūst, kas vairs nav lietojami uzturā. Ja risinājums kraupja gadījumā būtu ābelēm šķirne 'Dace', kurai piemīt tendence augļaizmetņiem pašizretināties, kā arī sekojoši ražot katru gadu, tad attiecībā uz kaitēkļiem, kas bojā augļus, šķirne ir ļoti neizturīga, kas rezultējās ar sapuvušiem augļiem jau kokā.

Tāpat, ja jau pavasarī "čakli" ķēries pie koku veidošanas, tad šis noteikti ir laiks, kad pārskatīt koku vainagus, izlaužot liekos jaunos dzinumus. Tas vēl šobrīd izdarāms ar vieglu rokas kustību bez liekiem palīglīdzekļiem. Ja zaru domāts atjaunot, tad izvēlies nogrieztajā vietā to lēzenāko jauno dzinumu, pārējos izlaužot. Tāpat rīkojies ar konkurentdzinumiem – jauna stāda galotnei, pamatzara galotnei u. tml. Lieko izlaužam, lai neveidojas zari ar šauriem atzarošanās leņķiem, lai jaunam kokam, katram zara galam ir tikai viena galotne. Ja darbu veiksi šobrīd sausā saulainā laikā, izlauzto, vajadzības gadījumā izgriezto, zaru brūces ātri apžūs un arī aizaugs, pat tā, ka rudenī vairs neatradīsi šī darbības pēdas. Ja to nepaveiksi tagad, nākamajā pavasarī būs vairāk darba, arī brūces lielākas un pamanāmākas.

Lai sekmīgi sagaidītu īsto ogu mēnesi, der nodrošināties, lai ogu svars augus ne vien nenoliektu pie zemes, bet arī vieglāk un ērtāk būtu salasīt gan avenes, gan upenes u. c. ogas. Pie tam labāk izgaismoti upeņu zari ļautu tām vienlaicīgāk ienākties. Šim nolūkam var izveidot vienkāršotas balstu sistēmas. Ogu krūmam, piemēram, pietiktu ar četriem mietiem un auklu (vai stiepli), kas balstītu zarus. Avenēm, savukārt, koka mieti rindā izvietojami ik pa gabalam un ar auklu aptverot gan mietus, gan ražojošos pērn izaugušos vasaras aveņu dzinumus no abām pusēm, kas neļautu tiem izgāzties. Šādi balstot avenes un ogulājus, vieglāk būs apļaut arī zāli ap tiem.

Zāli augļu un ogu dārzā pļaujam ar apdomu, lai nav pārāk zemu nopļauts, jo sevišķi bieži līstot. Zemu pļauts zālājs sausākā laikā ātrāk arī "izdegs". Vēl katram pašam sev ir jāuzdod jautājums, vai tiešām dārzā ir vajadzīgs "angļu mauriņš"? Par šādu zālāju dārzā būtu pat īpaši jātur rūpe, nevis vienkārši zemu nopļaujams. Dārzā tā vienkārši atstājam salīdzinoši augstu zelmeni, kas palīdzēs veikt zālājam atvēlēto funkciju, t.sk. uzkrāt organiskās vielas, būt mājvieta visādiem derīgiem kukaiņiem, t.sk. plēsējiem. Tam īpaši noderētu atstātas ziedošu augu slejas, kur īpaši iecienīti būtu dažādi čemurzieži kā ķimenes u. tml. Arī tās, protams, tām noziedot un izbirdinot sēklas, vismaz reizi sezonā būtu appļaujamas.

Savā ziņā, lai neradītu lieku konkurenci, apaugumam dārzā jābūt nomāktam. Sausākos novados, kur nokrišņi bijuši mazāk, pat vēlams, ka apdobes josla vasaras sākumā, jo sevišķi jauniem kokiem, ir brīva no apauguma. Tas nodrošinātu pietiekami spēcīgu augšanu. Savukārt reģionos, kur lietus lijis gana, apaugums palīdzēs ātrāk izmantot augsni piesātinājušo ūdeni – tam iztvaikojot karstā laikā caur augu zaļo masu. Ūdeni, kas caur zāli tiek transpirēts gaisā pamanīsim kā rasu, vai sajutīsim kā vēsumu, iebāžot roku zelmenī. Tas ūdens, kas tā brīvi "aiziet debesīs" ir neiedomājams daudzums, jo sevišķi karstākā laikā. Lietus 4–6 mm (4–6 L/m2) apjomā karstā laikā būs kā pīlei ūdens, jo tik pat daudz ūdens no augiem, caur augiem un no augsnes virskārtas iztvaiko vienā dienā. Augsnē apdobes joslā mitrumu vieglāk saglabāt, ja tā ir mulčēta. Mulčas efektu rada arī regulāri rušināta augsnes virskārta, kas ātri izžuvusi veido irdenu slāni, kas neļauj būt augsnes sīkajiem kapilāriem, pa kuriem ūdens paceļas, būt tiešā saskarē ar atmosfēras gaisu.

Tur kur sausāks, karstākā laikā izteiktāk būs pamanāmas arī ziemas sala radītās sekas – pēkšņi savīstot un nokalstot jau saplaukušam zaram vai pat kokam. Jāmeklē, kur augs ir bojāts. Iespējams, var veikt atjaunošanas pasākumus, piemēram, jaunos augus atgriežot līdz "sniega līnijai", kur, visticamāk, jau tiks dotas pazīmes no paša auga – veidosies jauni dzinumi, stumbra daļa zem mizas nav nobrūnējusi. Tas, ka tā varētu būt – ziemas aukstums radījis bojājumus, parāda dažviet izsalušie ziedpumpuri ķiršiem atsevišķām šķirnēm, persikiem, kas neizplaukuši sausi nobirst.

Dārzā ķiršu koku vainagā jūnijā izliekami dzeltenie līmes vairogi, kas ļaus pat izķert daļu ķiršu mušu, kas būs izkūņojušās turpat zem ķiršu vainaga. "Tārpainus ķiršus" ar ķiršu mušas kāpuriem jau neviens tāpat nevēlas ēst. Protams, arī putni vēlēsies daļu ražas, kad augļi sāks nogatavoties – turklāt bieži vien augļi tiek tikai saknābāti vai pat izšķaidīti, vairāk tos sabojājot, nekā apēdot. No putniem ražu visefektīvāk var pasargāt, kokus nosedzot ar tīkliem. To var izdarīt, ja koku vainags ir atbilstoša lieluma. Darbi jāsāk gana laicīgi. Var mēģināt izmantot dažādus atbaidītājus, putnubiedēkļus, plēsējus imitējošus pūķus, skaņas, dažādus trokšņus radošas ierīces. Visbiežāk nostrādā visu pasākumu kopums, ja neskaita tīklos ietītos kokus.

Dārzs prasa uzmanību un zināšanas, kas nemitīgi papildināmas. Arī šogad būs tāda iespēja – sekot līdzi un piedalīties lauku dienās visā Latvijas teritorijā, vairāk informācijas šeit un arī Dārzkopības institūta mājaslapā. Savukārt nozares profesionāļiem informācija pieejama arī Latvijas augļkopju asociācijas mājaslapā.

Tags

Augļu koki Dārzs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form