Foto: Dobeles Dārzkopības institūts

Šī ziema un, izskatās, arī februāris būs īpašs. Īpašs ar to, ka ar piesardzību skatāmies uz ziemas pārvērtībām pavasarī, ziemas, kura tā arī beigsies nesākusies.

Bažīgu ikvienu dārzkopi dara tas, ka dārzā lielākajai daļai augļaugu dziļā miera periods ir beidzies. Dziļā miera periods ir tad, kad pozitīva temperatūra nevar izprovocēt augu uzsākt veģetāciju. Tā ilgums katram kultūraugam ir specifisks – citam īsāks, citam garāks. Lielai daļai augu to attīstībā ir vajadzīga zema temperatūra (tas nenozīmē, ka vajadzīga temperatūra zem 0°C). Šobrīd ikviens pumpurs gaida brīdi izsprāgt. Citus gadus un citādās ziemās tos notur zema temperatūra jeb piespiedu miera stāvoklis. Dažs labs agrīnāks, piemēram, sausserdis, jau sācis pumpuru zvīņu atvēršanu, plaukšanu. Arī saldajiem ķiršiem manīti zaļi pumpuru gali. Situācija dažādās Latvijas malās ir atšķirīga. Saliekot vāzē un plaucējot, saplauktu gan plūmes, gan saldie ķirši un krūmcidonijas. Situācija nelabvēlīgāka var vērsties, gaisa temperatūrai pazeminoties. Turklāt, jo tālāk uz pavasara pusi temperatūra ir zem nulles, jo vairāk varētu tikt bojāti ziedpumpuri, līdz ar to arī potenciālā raža "gļēvākām" kultūrām un šķirnēm būs aizvien mazāka. Ja augu mošanās būs agrāka, tie arī agrāk ziedēs – tad būs jāseko līdzi salnu prognozēm.

Tajā pašā laikā svarīgi ir ikvienam saprast, ka augu saknēm miera jau nav. Tās funkcionē un darbojas augsnē, kur, kā ierasts, temperatūra nav tik zema. Sakņu darbībai svarīga ir arī gaisa klātbūtne, ne tikai ūdens piesātinājums augsnē. Situācijā, kad ūdens iztvaikošana ir zema, bet ūdens krājumi augsnē nepārtraukti tiek papildināti ar ūdeni lietus veidā, būtu jāparūpējas, lai dārzā neuzkrātos ūdens. Tas jānovada uz zemākām vietām – grāvjiem un citām ūdens noteces vietām. To var darīt ikviens ar vienkāršiem paņēmieniem – arī ar lāpstu veidotiem maziem grāvīšiem. Tā kā augsne nav sasalusi, notiek ūdens ieskalošanās un augu barības vielu izskalošanās, arī augu saknes šos resursus praktiski neizmanto. Diemžēl izskatās, ka ūdens rezerves sniega un ledus veidā šogad neuzkrāsim. Tā tas būtu sniegotajās ziemās, kas nodrošinātu augsni ar mitrumu aprīlī, maijā un jūnija sākumā, kad ir mazāk nokrišņu.

Foto: Publicitātes foto
Dobeles Dārzkopības institūta pētnieks Edgars Rubauskis (bildē) mudina februārī ar dārza darbiem nesteigties.

Aukstās naktis, bet siltās, saulainās dienas katrā dārzniekā modina pavasari, kad tā vien nagi niez doties dārzā un uzsākt koku un ogulāju veidošanu. Iespējams, kādā lielākā dārzā šie darbi ir uzsākti, jo saimnieki rēķinās ar dārza lielumu un iespējām darbus paveikt, turklāt tā, lai nekavētu citus pavasara darbus. Tajā pašā laikā būtu aicinājums nesteigties. Viens no iemesliem: ja pavasaris būs tipisks Rietumeiropai un garš, tad, pieturoties vēsiem un mitriem apstākļiem, būs ilgstoši piemēroti apstākļi dažādu zaru un koksnes slimību attīstībai. Jebkura sīkākā brūce būs risks inficēt ābeles ar zaru koku vēzi. Otrs no iemesliem, kāpēc būtu jāizvērtē – doties dārzā vai ne pirms pumpuru plaukšanas –, ir tas, ka, šobrīd griežot, zāģējot un īsinot zarus, tiks provocēta augšana – daudz jaunu dzinumu, gari, spēcīgi. Ja augšanu nevēlamies provocēt, radot koku vainagos lieku sabiezinājumu, lieku darbu vēlāk, labāk būtu nogaidīt. Ja arī ķeramies pie koku veidošanas, tad tas darāms sausā, saulainā laikā. Labāk izgriezt kādu lielāku zaru. Ja griezīsim un veidosim, noteikti dārzā vajadzēs atgriezties vasarā, lai izlauztu, izgrieztu nevietā saaugušos jaunos dzinumus. Šobrīd noteikti var griezt un zāģēt slimību skartos, bojātos zarus. Noteikti vajadzētu izgriezt un nu jau ar zariņiem "augļu mūmijas", ja vien tādas vēl atrodas koku vainagos. Kad saule vēl nesilda tik pavasarīgi un vakari pienāk ātri, noteikti prātīgi būtu iepazīties ar vainagu veidošanas pamatprincipiem, kas atrodami šajā mājaslapā, vai citiem noderīgiem informācijas avotiem. Iepazīt šķirnes, lai zinātu, kādus stādus pavasarī pirkt un dēstīt dārzā. To var izdarīt, arī apmeklējot augļu izstādi ''Latvijas āboli klimata griežos", ko Dārzkopības institūts sadarbībā ar ''Latvijas valsts mežiem'' rīko ''Latvijas valsts mežu vēstniecībā'' Rīgā, Vaiņodes ielā 1, no 12. līdz 14. februārim. Plašāk par šo izstādi un lekcijām var lasīt šeit.

Ja arī izlemjat nogaidīt ar koku un ogulāju veidošanu, pastaigas dārzā, apsekojot to, būtu ļoti noderīgas. Noderīgas, lai laicīgi pamanītu meža dzīvnieku, peļu postījumus. Ja tādi nedarbi ir atrodami, brūces sakopjamas – noplēstais nogriežams, brūce apziežama ar sudrabotu ziedi "Lerāns" un, tai nožūstot, steidzīgā kārtā noklājama ar potziedi. Svarīgi ir neļaut negantnieku radītajiem stumbra bojājumiem apžūt. Ja paspēsiet notvert mirkli, nelielās brūces spēs aizaugt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!