Košumdārzā

Nemainīga dārznieka rūpe visas vasaras garumā ir zāliens. Taču jāparūpējas arī par noziedējušajiem košumkrūmiem, ziemcietēm un sīpolpuķēm, bet jo īpaši – par puķu karalienēm – rozēm.

Ja maijā un jūnijā zāliens ir pļauts regulāri, tad tam vasaras vidū vajadzētu būt labā stāvoklī, ko jūlijā vien atliek uzturēt. Straujā augšana ir beigusies, graudzāles sacerojošas, tomēr, lai nodrošinātu labu zāliena izskatu arī turpmāk, zāliens jāmēslo. Tas noteikti ir jādara, ja zāliens tiek patstāvīgi laistīts. Taču arī zālienam, kas netiek laistīts, vasaras vidū ir nepieciešama papildmēslošana. Šādu zālienu mēslo lietainā dienā vienreiz mēnesī. Zālienu, kas tiek laistīts, mēslo biežāk, proti, 2 līdz 3 reizes mēnesī. Biežāk mēslo arī zālienu, no kura pēc pļaušanas tiek aizvākta nopļautā zāle. Mēslošanai izmanto komplekso mēslojumu (N:P:K), kura sastāvā ir slāpeklis, fosfors un kālijs. Visērtāk šim nolūkam ir izmantot speciālo zāliena mēslojumu ar ļoti nelielu slāpekļa pārsvaru.

Pļaujot zālienu, jāatceras, ka, lai iegūtu skaistu un viendabīgu zelmeni, katru reizi jāmaina pļaušanas virziens. Karstā laikā zālienu pļauj retāk un atstāj augstāku nenopļauto zelmeni.

Ja dārzā vēl palikušas, jūlija sākumā norok nodzeltējušās tulpes un pārstāda narcises. Agrāk izraktās sīpolpuķes notīra, atdala mazos sīpoliņus un rudenī stādīšanai paredzētos sīpolus noliek sausā, vēdināmā telpā glabāšanai. Hiacintes vēlams uzglabāt siltā vietā - +25...+26°C temperatūrā, tulpes nedaudz vēsākā vietā līdz +25°C.

Lielākā daļa ziedošo krūmu jūlijā jau ir noziedējuši. Noziedējušos košumkrūmus – abēlijas, deicijas, filadelfus, fizokarpus, kerijas, kolkvīcijas, spirejas, veigelas apgriež. Vislabāk apgriezt uzreiz pēc noziedēšanas. Apgriešana ļauj izvairīties no nevajadzīgas auga spēku tērēšanas sēklu briedināšanai un veicina jauno dzinumu augšanu. Uz tiem veidojas nākamā gada ziedpumpuri. Tāpat krūmu apgriešana sekmē kompaktas vainaga formas uzturēšanu un saglabāšanu. Pēc apgriešanas krūmus mēslo.

Apgriež dzīvžogus. Brīvi augošos ceriņu, filadelfu, fizokarpu, spireju un citu lapu kokaugu dzīvžogus apgriež tāpat kā košumkrūmus – uzreiz pēc noziedēšanas. Jūlija beigās apgriež arī vasarzaļos cērpjamos vilkābeļu un citu lapu kokaugu dzīvžogus.

Augstajām ziemcietēm – delfīnijām, pīpenēm, kā arī dālijām un saulespuķēm – izveido balstus, lai augi spēcīga vēja ietekmē neizgāžas uz visām pusēm. Ja ziemcietes arī bez vējiem un sliktiem laika apstākļiem nespēj noturēt savu augumu un gāžas, tas nozīmē, ka tās ir pārmēslotas un vajag ierobežot slāpekli saturoša mēslojuma lietošanu.

Ziemcietēm un vasaras puķēm izgriež noziedējušās ziedkopas. Veco ziedu nogriešana ne tikai uzlabo puķu kopskatu, bet arī ļauj novirzīt auga spēkus jaunu ziedpumpuru veidošanai un sekmē ilgstošāku ziedēšanu. Stādījumus ravē un laista. Lai veicinātu ziedēšanu, vasaras puķu stādījumus papildus mēslo.

Jūlijs ir rožu ziedēšanas laiks, tāpēc, lai rozes pēc iespējas ilgāk priecētu dārza saimniekus, par tām ir jāparūpējas. Jūlija sākumā, kad ir rožu ziedēšanas kulminācija, lai rozes velti netērētu spēkus, izgriež noziedējušos ziedus. Vecos, izbalējušos un neizskatīgos ziedus, lai nebojātos ziedkopas kopsakats, izgriež arī no vairāku ziedu ķekariem. Noziedējušos ziedus un ziedkopas nogriež virs pilnās lapas, iespējami tuvu paduses pumpuram, neatstājot kātus. Vismaz pāris reizes rozes jūlijā mēslo – vislabāk ar šķīstošo pilnmēslojumu, kurā ir neliels slāpekļa daudzums. Regulāra veco ziedu izgriešana un papildmēslošana veicinās nepārtrauktu ziedēšanu vai arī atkārtotu ziedēšanas vilni atkarībā no konkrētās rožu sugas un šķirnes.

Jūlijā rozes apraud laputis un parādās arī biežāk izplatītas slimības. Laputis ierobežo ar tautas līdzekļiem – cukurūdeni, Coca-cola, ziepjūdeni, ķiploku uzlējumu vai arī kādu no pazīstamākajiem insekticīdiem. No laputīm izvairīties palīdzēs arī melno skudru ierobežošana dārzā. Melnās skudras labprāt barojas ar laputu un citu kaitēkļu izdalījumiem un, lai veicinātu to vairošanos, pat pārnēsā tās no viena auga uz otru.

Lai izvairītos no slimībām, ieteicams savākt un iznīcināt slimību bojātās un inficētas lapas, nepārmēslot rozes ar slāpekli, pavasarī un rudenī ar miglot tās 1 – 2% bordo sķīdumu. Profilaksei rozes no rītiem, kad ir rasa, apkaisa ar lapu koku pelniem. Ja neskatoties uz profilaktiskajiem pasākumiem rozes ir skārusi kāda no slimībām – miltrasa, lapu tumšplankumainība vai rūsa, rozes miglo ar kādu no slimības ierobežošanai piemērotiem fungicīdiem.

Jūlijs ir laiks, kad var parūpēties arī par dekoratīvo augu pavairošanu. Dārzā uz piemērotiem potcelmiem aco rozes un ar zālainajiem spraudeņiem pavairo dekoratīvos krūmus. Dobēs vai dēstu kastītēs sēj divgadīgās puķes – studentu neļķes, mārpuķītes, kāršrozes, Islandes magones, pulkstenītes, atraitnītes, neaizmirstulītes un citas.

Jūlijā parasti parādās sēnīšu slimību – rūsas, miltrasas, pelēkās puves pirmās pazīmes. Bojātās augu daļas nogriež un iznīcina. Augu aizsardzībai no sēņu slimību tālākas izplatības izmanto dabiskos fungicīdus – ķiploku uzlējumu, nātru novārījumu. Dobēs iestrādā mikrobioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, nopietnāku infekciju gadījumos lieto arī vara vai sēra preperātus, piemēram, Burgundijas šķidrumu, Čempionu, Tiovitu.

Source

DELFI Māja un dārzs

Tags

Dārza darbu kalendārs Sarakstu karuselis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form