Lai gan šķiet, ka līdz ar vasaras izskaņu arī dārza darbi ir beigušies – tā nebūt nav. Tieši septembris ir viens no darbīgākajiem mēnešiem, jo ir jānovāc dārzā izlolotā raža, jāsataisa ziemai kāds gards ievārījums, kā arī lēnām jāsāk gatavoties dārza ieziemošanai.
Septembrī arī daudzviet Latvijā notiek gadatirdziņi, kuros var iegādāties arī skaistus stādus savam dārzam, piemēram, Siguldā 21. septembrī norisināsies grandiozākā Stādu parāde, kuras laikā viennozīmīgi varēs atrast kādu "pērli".
Košumdārzā
Sākoties rudenim, lieli darbi košumdārzā vairs nav plānojami. Tagad galvenā rūpe ir pēc iespējas labāk sagatavoties nākamā gada sezonai. Jāpadomā par daudzgadīgo augu sagatavošanu ziemošanai, kā arī jāpārskata esošie stādījumi un, ja nepieciešams, jāveic to pārveidošana un uzlabošana.
Saīsinoties dienas garumam un pazeminoties gaisa temperatūrai, pakāpeniski beidzas augšana un jauno dzinumu audi lēnām pārkoksnējas. Tas sekmē augu izturību un salcietību. Augu nobriešana ir ļoti nozīmīga, lai augi pienācīgi sagatavotos pārziemošanai.
Rudens mēslošana ir labs veids, kā palīdzēt augiem ziemai sagatavoties pienācīgi. Divas galvenās rudens mēslojuma sastāvdaļas ir fosfors un kālijs. Kālijs stiprina augus un uzlabo to ziemcietību, bet fosfors palīdz augam pienācīgi sagatavoties nākamājam gadam, spēcinot sakņu sistēmu un veicinot ziedpumpuru veidošanos.
Kad lielākā daļa augu ir noziedējuši, liekas, ka košumdārzā tā īsti vairs nav ko darīt. Taču ne tikai mēslošana palīdz augiem labāk sagatavoties ziemai. Nezāles un kaitēkļi atņem augiem ne tikai ziedēšanai nepieciešamo spēku, bet arī novājina augus, un tie ziemo daudz sliktāk. Tāpēc ir savlaicīgi jātbrīvojas no kaitēkļiem un nezālēm, noziedējušām ziemcietēm jānogriež vecās ziedkopās, ja vien tās nevēlas saglabāt kā dekoratīvu akcentu ziemā. Tāpat apgriež rudens pusē noziedējušos krūmus, un parūpējas par tīrām apdobēm. Ja rudens ir saulains un sauss, augus noteikti laista. Tas nodrošinās labāku ziemcietību. Īpaši mūžzaļajiem augiem un rodendriem pietiekams mitrums rudenī ir ļoti svarīgs fators sekmīgai pārziemošanai.
Septembris ir laiks, kad ziemas mieram gatavojas ne tikai koki un krūmi, bet arī zāliens, kaut arī tas septembrī vēl uzturams formā ar pļaušanu. Zālienu gan pļauj retāk, atbilstoši tā pieaugumam. Zālienu, lai tas labāk sagatavotos ziemai, pēdējoreiz mēslo ar fosfora kālija mēslojumu. To var vertikulēt, bet var arī to vienkārši iztīrīt, sekmējot graudzāļu sakņu apgādi ar skābekli, zālienu kārtīgi nogrābjot.
Viengadīgās vasaras puķes, kas vēl zied, joprojām mēslo, izgriež to noziedējušos ziedus. Daudzgadīgās vasaras puķes, spēcīgi apgriež un novieto ziemošanai piemērotās telpās. Ja gaidāms sals uz siltākām vietām pārvieto neizziedējušās mārtiņrozes, bet pēc salnām norok dālijas un kannas, vasarā ziedošās sīpolpuķes.
Domājot par košumdārza izskatu nākamajā gadā, vēlreiz izstaigā visus apstādījumus. Ieplānotajās vietās stāda divgadīgās puķes un septembrī stādāmās sīpolpuķes – krokusus, narcises, muskares, fritilārijas un citas.
Ja nepieciešams, sadala un pārstāda pārāk biezi saaugušās pavasarī un vasaras sākumā ziedošās ziemcietes. Stāda skuju kokus un krūmus, kā arī košumkrūmus, bet no septembra otrās puses arī lapu koku un krūmu kailsakņus.
Septembrī var pārstādīt arī vecākas rozes, kas īsti neiederas līdzšinējā vietā. Atšķirībā no pavasara, rudenī pati daba nāk dārzniekam palīgā. Zeme kopš vasaras joprojām ir silta, bet apmākušās dienas, kas stādīšanai ir vislabākās, ir biežāk. Turklāt rudens nāk ar lietu, kas sniedz nepieciešamo mitrumu jauniestādītajiem augiem.
Augļu dārzā
Septembrī ir bagātīgākais ražas laiks ābelēm un bumbierēm, ienākas kazenes un rudens avenes. Lielākajai daļai augļu koku un krūmu nākamā gada ražai nepieciešamie ziedpumpuri ir jau ieriesušies, tāpēc tagad jāpadomā par to, lai augi sekmīgi pārziemotu.
Septembrī vēl var stādīt zemenes. Ja rudens būs garš un silts, raža noteikti neizpaliks. Ja rudens būs vēss, tad uz lielāku ražu var cerēt aiznākamājā gadā.
Toties septembra otrā puse ir labs laiks krūmogulāju stādīšanai. Rudenī noteikti vajadzētu stādīt upenes, jāņogas, ērkšķogas, kazenes un avenes (izņemot rudens avenes). Arī ābeles un bumbieres līdz ziemai paspēs labi iesakņoties, bet kauleņkoku – ķiršu un plūmju stādīšanu gan labāk atlikt uz pavasari.
Noteikti ir apstaigājami jau noražojušie augļu koki un krūmi. Laicīgi neierobežotas slimības un kaitēkļi, mitruma un barības vielu trūkums var atsaukties uz augļu koku un krūmu ziemcietību. Septembrī, kamēr vien augiem nav nobirušas lapas, jārūpējas, lai tās ir veselīgas un spēcīgas. Jo vairāk un jo veselākas ir lapas, jo augstāka būs kokaugu ziemcietība.
Krūmogulajiem izgriez sīkos, kroplos un pavisam vecos dzinumus. Apdobes ap krūmogulajiem uztur tīras no nezālēm un uzirdina, bet vēlāk rudens otrajā pusē nomulčē, lai izvairītos no tā, ka sniega trūkuma dēļ kailsalā iet bojā sīkās saknītes.
Ap augļu kokiem nolasa bojātos un slimos augļus. Laicīgi vāc ražu plūmēm, ābelēm un bumbierēm, dodot iespēju augļu kokiem uzkrāt barības vielas un pienācīgi sagatavoties ziemai. Pārāk ilgi zaros atstāta raža vai neretināta, pārbagāta raža samazina ogļhidrātu uzkrāšanos saknēs un novājina augļu kokus. Ražas retināšana un savalaicīga novākšana ļauj kokiem labāk sagatavoties miera periodam un ziemošanai.
Sakņu dārzā
Sakņu dārzs septembrī paliek arvien tukšāks. Sīpoli, cukurzirņi, sviesta pupiņas jau ir novākti. Pamazām beidz ražot lauka tomāti, gurķi, kabači. Sākas ražas novākšanas laiks sakņaugiem. Tagad galvenā rūpe visu novākt un pareizi sagatavot uzglabāšanai.
Pirms salnām vajadzētu novākt vēl dārzā atlikušos zirņus, pupiņas un kabačus. Noteikti pirms salnām novācami ķirbji. Tos pēc novākšanas novieto siltā telpā, lai aprētojas sīkas skrambiņas un mizas brūcītes, un tad novieto uzglabāšanai vēsākās telpās. Optimāls ķirbju uzglabāšanas ilgums ir līdz trīs mēnešiem. Ja raža padevusies pamatīga, tad tomēr līdz martam to cenšas apēst, jo pēc tam tie strauji zaudē savu uzturvērtību. Līdz nākamajai ražai var uzglabāt 'Butternut' un 'Habard' grupas ķirjus. Uzglabājot ķirbi, to novieto uz tiem sāniem, kā tas audzis, un bez vajadzības lieki nekustina.
Pāris nedēļu pirms kartupeļu novākšanas nopļauj to lakstus. Pēc novākšanas kartupeļus vēl apžāvē un nobriedina siltākās telpās. Parasti šeit ražu arī sašķiro. Pēc tam pakāpeniski atdzesē un pārvieto uz vēsākām telpām uzglabāšanai. Optimāla kartupeļu uzglabāšanas temperatūra ir +2līdz +6 grādiem pēc Celsija.
Septembrī novāc arī burkānus un galda bietes. Bietes novāc pirms salnām, arī burkānus novāc, kamēr vēl augsne nav atdzisusi. Novācot bietes, raugās, lai saknes netiktu bojātas. Bietes uzglabā kopā ar kartupeļiem, burkāniem labāka kompānija ir kāposti. Taču ne vienmēr ir pieejamas atsevišķas telpas. Tad galvenais noteikums ir neuzglabāt sakņaugus kopā ar āboliem, kas glabāšanās laikā izdala etilēnu un veicina sakņaugu bojāšanos.
Septembrī novāc arī pārējos sakņaugus – kāļus, rutkus, selerijas, sakņu pētersīļus. Septembra beigās sāk vākt kāpostus.
Tukšajās dārza vietās sēj zaļmēslojumu, kas ne tikai bagātina augsni ar organiskajām vielām, bet arī veicina tās atveseļošanos. Pēc ražas novākšanas sēj zirņus, pupas, āboliņu, lapu sinepes, eļļas, rutkus, griķus, auzas. Rudens pusē vispopulārākie zaļmēslojuma augi ir rudzi, kurus iesēj rudenī un tikai pavasarī iestrādā zemē. Zaļmēslojums uzlabo augsnes struktūru un ir laba alternatīva minerālmēsliem.
Telpās un siltumnīcās
Septembrī uz telpām pārvietojas viss, kas bīstas aukstuma un sala. Te nonāk gan daudzgadīgās vasaras puķes, gan nobriest pēdējie dārzeņi un augļi.
Septembra sākumā siltumnīcas vēl vāc ražu – gurķus, tomātus un baklažānus. Taču septembra otrajā pusē, kad ražošana jau beigusies, noražojušo dārzeņu atliekas no siltumnīcas izvāc. Tad uz siltumnīcām aizceļo garšaugu ceri – pētersīļi, selerijas un citi, kas vēl kādu laiku iepriecina ar zaļumiem, kā arī neizziedējušās mārtiņrozes, kas siltumnīcas apstākļos zied ilgāk.
Uz verandām un ziemas dārziem pārvietotās daudzgadīgās vasaras puķes – enģeļtaures, balzamīnes, pelargonijas, kad tās zaudē savu ziedēšanas krāšņumu, apgriež. Samazina to laistīšanu un ļauj tām vēsās telpās atpūsties. Begonijas pakāpeniski pārtrauc laistīt, līdz nokalst to sulīgie dzinumi, bet gumus uzglabā labi vedināmā telpā līdz februārim, martam.
Domājot par pavasari, podiņos stāda uzziedināšanai paredzētās hiacintes, veido sīko sīpolpuķīšu kompozīcijas. Sagatavotos podiņus, lai sīpoli apsakņotos uz trīs – četriem mēnešiem, novieto zemā temperatūrā ne vairāk kā +9 grādiem pēc Celsija un seko, lai tie visu laiku būtu vienmērīgi mitri.
Pārskata sažāvētos arstniecības augus, novieto tos atsevišķos traukos vai arī veido tēju maisījumus, kas lietojami dažādos brīžos – ejot pirtī, saukstēšānās gadījumos, pie vēdergraizēm vai vienkārši priekam un iedvesmai.
Kamēr vien ir labs laiks, katru brīvu brīdi septembrī pavada ārā. Izbauda atvasaru, sēņo un ogo, lasa kastaņus un zīles, veido krītošo lapu pēļus un vēro dabu. Ja septembra sākums ir jauks, tad jauks būs viss rudens, un, ja arī dzērves vēl līdz Miķeļiem nav aizlidojušās, rudens būs garš un ziema atnāks vēlu.
