Foto: Shutterstock
Decembrī novembra pelēkumu pamazām aizgaiņā adventes svecīšu mirdzums. Vēl tikai nedaudz sniega segas baltuma, sala spirgtuma un dārzniekam ziema ar atpūtu un jaunu plānu kalšanu var sākties.

Decembrī vien sala neizturīgie augi piesedzami un savvaļas zvēru un putnu iecienītie pieskatāmi.

Košumdārzā

Galvenais decembra darbs košumdārzā ir pasargāt sala jutīgos, mazāk ziemcietīgus augus no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Kad gaisa temperatūra kādu laiku jau ir turējusies -3... -5 grādu robežās, un augsnes virskārta ir sasalusi, šos augus piesedz. Vislabākais piesegšanas materiāls ir egļu skujas, bet var arī izmantot sausas lapas, tīrus salmus, kā arī mākslīgus, speciāli šim nolūkam paredzētus, augu pārsegus – "mētelīšus".

No nelabvēlīgiem ziemas apstākļiem ieteicams pasargāt visus košumkrūmus, kas iestādīti šajā gadā, kā arī pret nelabvēlīgiem apstākļiem jūtīgus krūmus – budlejas, jukas, pirakantas, kerijas, bukšus. Arī tādi sīkkrūmiņi kā virši, lavandas, un citi būs pateicīgi par kādu egļu zaru, bet rododendri par papildus mulčas kārtu virs sakņu zonas ziemas laikā. Vairāk par rododendru ieziemošanu lasi šeit un arī te.

Foto: Shutterstock

Tāpat pirmos trīs četrus gadus papildu mulčas kārta un aizsardzība pret salu būtu nepieciešama magnolijām, tulpju kokiem, ginkiem, katsurām un citiem no siltākiem dabiskās izplatības areāliem nākušiem kokiem.

Protams, arī rozes, lai tās pārziemotu, ir pieskaitāmas pie tiem košumdārza augiem, kuriem decembrī būs vajadzīgas papildus rūpes. Nevajadzētu aizmirst arī par dekoratīvajām graudzālēm un ziemcietēm, kā arī par akmensdārzu augiem. Ideāls augu piesegums ziemā ir sniegs. Irdena sniega sega 10 līdz 20 centimetru biezumā saglabā nemainīgu temperatūru un neļauj augiem nosalt, pasargājot to saknes un pumpurus. Ja sniega nav, cietīs augi augi ar seklu, virspusējusakņu sistēmu. Tos var pasargāt ar papildus mulčas slāni. Šeit lasi plašāk par dažādu augu piesegšanu pirms bagātīgā sniega kupenām.

Ja decembrī sniegs tomēr sagaidīts, tad jāparūpējas, lai tas nesakrājas kokaugu zaros un tos nenolauž. Tūju, egļu un citu skuju koku zarus pirms sniega pietin ar auklu pie stumbra tā, lai neveidojas vietas, kur sniegam uzkrāties, vai arī pēc snigšanas nopurina. Tāpat parūpējas par dzīvžogiem. Vēlams pasekot, vai tajos neveidojas vietas, kur sāk krāties sniegs. Ziemas laikā, turpinoties snigšanai, šādās kabatās sniegs sakrājas arvien vairāk un zari zem tā smaguma aizlūzt, īpaši, kad sniegs kūstot kļūst mitrs.

Augļu dārzā

Foto: Shutterstock

Decembra sākums ir labākais laiks, kad veikt augļu koku kaļkošanu. Ziemas otrajā pusē, saglabājoties zemai gaisa temperatūrai, daudz biežāk spīd saule. Saules siltuma ietekmē augu virszemes daļas sasilst, bet vakaros un naktīs, kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles, strauji atdziest. Krasās temperatūras svārstības rada nelabvēlīgus apstākļus augiem, kā rezultātā sākas mizas plaisāšana.

Bojātās vietas (pat mikroplaisiņas) ir lavēlīga vide, kur iemitināties slimību ierosinātājiem – baktērijām, patogēnām sēnēm un kaitēkļiem. Stumbru bojājumi veicina trupes, iedegu un vēža attīstību, tāpēc no mizas plaisāšanas jāsargā jauni koki un koku sugas ar plānu mizu, jo sevišķi visi augļu koki.

Foto: Shutterstock

Augļu koku stumbru aizsardzībai tagad bieži izmanto arī mūsdienīgas metodes un materiālus – īpašas caurules, sietus vai tīklus, kas paredzētas jauno kociņu un krūmu aizsardzībai no sala un grauzējiem, vai stumbru nosegšanu ar niedrēm, egļu zariem. Tomēr joprojām tiek izmantota arī vispārzināma un tradicionālāka metode – augļu koku stumbru balsināšana vai kaļkošana, ko veic decembrī. Vairāk par to lasi šeit. Ja ir bažas par vēža izplatību vai augļu dārzs ir visai paliels, kaļķojamo materiālu gatavo no svaigi dzēsta kaļķa un vara vitriola. Ja ir nepieciešams, februārī kaļķojumu atjauno.

Kad uzsnidzis sniegs, lai zem siltās un irdenās sniega kārtas neieviestos sīkie grauzēji, sniegu pie augļu koku stumbriem piemīda. Nereti gadās, ka peles apgrauž stumbram mizu tieši zem sniega kārtas. Sniega pieblietēšana ap stumbru traucē sīkajiem grauzējiem piekļūt stumbram. No lielākiem grauzējiem augļu koku stumbrus var pasargāt, tos aptinot ar egļu skujām vai izmantojot šim nolūkam speciāli paredzētus sietus. Var izmantot speciālos līdzekļus, kas peredzēti koku un krūmu apstrādei un atbaida stirnas, zaķus un citus grauzējus.

Decembrī, kad augļu koku dzinumi ir nobrieduši, bet tos vēl nav vēl skāruši lieli sali, var griezt potzarus. Tos uzglabā uzglabā ledusskapī, telpā, kur iespējams uzturēt nemainīgu temperatūru vai īpašās glabātuvēs (1 – 5 grādu temperatūrā).

Telpās

Foto: Shutterstock

Ne tikai aukstais laiks, bet arī tuvojošies Ziemassvētki decembrī liek vairāk uzkavēties telpās, kur top gardi, interesanti un patīkami Ziemasvētku pārsteigumi. Taču ne tikai Ziemassvētku dāvanas prasa uzmanību, sākoties gada tumšākajam laikam, īpaši jāparūpējas arī par telpaugiem.

Lielākajai daļai telpaugu, tāpat kā āra augiem, decembris ir miera periods. Tiem nepieciešamas vēsākas telpas un retāka laistīšana. Tomēr ne vienmēr to iespējams nodrošināt, tāpēc, ja augi miera perioda laikā paliek istabā, tos laista tikpat bieži kā vasarā, pielūkojot, lai mitruma nav par daudz vai par maz.

Vislielākās problēmas augiem ziemā rada istabas sausais gaiss, kas rodas telpās ar centrālapkuri. Pret to nelīdzēs bagātīgāka laistīšana, nepieciešams mitrināt gaisu telpās. Viens no variantiem sausa gaisa radīto seku novēršanai ir augu rasināšana (apsmidzināšana ar pulverizatoru). Augus, kuru lapas klāj matiņi vai tādus, kas ir jūtīgi pret pelēko puvi, nerasina, bet izmanto citus gaisa mitrināšanas veidus – novieto telpā lielus traukus, no kuriem iztvaiko ūdens, izmanto gaisa mitrinātājus, difuzorus, istabas strūklakas.

Foto: Shutterstock

Tāpat rūpējas, lai augiem pietiktu gaismas un svaiga gaisa. Lai dabiskās gaismas ziemā būtu pēc iespējas vairāk, augam jāatrodas pēc iespējas tuvāk gaismas avotam – logam. Logiem jābūt tīriem, lai putekļu un netīrumu kārta neaizturētu gaismu. Arī paši augi nedrīkst būt apputējuši, tas traucē tiem uztvert gaismu. Tāpēc augus ar gludām lapām ik pa laikam tīra ar mitru drāniņu, augus ar pūkainām lapām vai adatām – ar putekļu slotiņu vai otiņu. Atsevišķiem augiem laiku pa laikam noderēs duša. Ja nepieciešams, augiem var ierīkot mākslīgo apgaismojumu, uzstādot atbilstošas lampas. Svaigu gaisu nodrošina telpas vēdinot, tikai parūpējas, lai augi neapsaldējas, vēdināšanas laikā tos novietojot tālāk no loga vai iznesot no telpas.

Ja vien jūsu dārzā jau neaug kāds skuju koks, kas gada nogalē iegūst krāšņu Ziemassvētku rotu, varat doties tāda Ziemassvētku kociņa meklējumos, ko vēlak iestādīt dārzā. Latvijas stādaudzētavas piedāvā visai plašu podos audzētu skuju koku klāstu.

Lai veicas Ziemassvētku kociņu meklējumos un jauku pirmssvētku laiku!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!