Foto: Shutterstock
Maijs ir ziedēšanas, sēšanas un stādīšanas laiks, taču aktīvi kļūst arī kaitēkļi, piemēram, gliemeži. Lai pasargātu maigos stādus, ap tiem apkaisa pelnus vai sasmalcinātas olu čaumalas.

11. maijs. Sakņu diena.

Foto: Shutterstock

Šodien ieteicams ravēt, kaplēt un irdināt augsni. Vācu zinātniece Marija Tūna bija novērojusi, ka, to darot Mežāža zīmē, tik ātri nesadīgst nezāles. Arī vecs Mēness ir ravēšanai labvēlīgs. Vēl šajā sakņu dienā stāda sīpolus, vasaras ķiplokus un kartupeļus. Sēj burkānus, redīsus, bietes, pastinakus un sakņu pētersīļus. Ierok sētām stabus, planē un nostiprina nogāzes, veido un klāj celiņus.

12.–13. maijs. Ziedu dienas, bet 13. maija vakarpusē sākas lapu diena.

Foto: Shutterstock

Ziedu dienās apkopj, ravē un mēslo ziemcietes. Apgriež jau noziedējušos košumkrūmus – forsītijas un zalktenes. Stāda gladiolas un monbrēcijas, izstāda vasaras puķu dēstus. Saulainā laikā lasa pieneņu ziedus ievārījumam un vīnam. 13. maija priekšpusdienā vāc ziedošos ārstniecības augus garšīgām un veselīgām tējām. Populārākie ir raspodiņi un gaiļbiksītes. 13. maija vēlā pēcpusdienā un vakarā stāda kāpostus, sēj salātus, spinātus, skābenes un garšaugus. Appļauj zālienu, lai veidotos skaists mauriņš.

14.–15. maijs. 14. maija rīts un 15. maija vakars ir lapu dienas, pārējais laiks – sēšanai un stādīšanai nelabvēlīgs.

Foto: Shutterstock

Labvēlīgajā laikā sēj salātus, skābenes un garšaugus, stāda kāpostus. Appļauj pagājušās vasaras beigās sēto zālienu, lai tas labi sacerotu, kā arī sēj jaunu zālienu. Apgriež dzīvžogus, ja tas nav izdarīts rudenī. 14. maija priekšpusdienā vāc dažādu mētru un salvijas jaunos dzinumus tējai. Dēstu audzēšanai sēj sparģeļus. Ja zālienā grib ierobežot pienenes, tās ziedēšanas sākumā izdur ar visu sakni un aizvāc no dārza. 15. maija pēcpusdienā un pievakarē stāda kāpostus, pārstāda arī ārstniecības augus – piparmētras un citas mētras. Rabarberiem izlauž ziedkātus ar ziediem. Ja bagāta rabarberu raža un visu nevar izlietot, kātus var konservēt, tāpat to darīt ar skābenēm.

16.–17. maijs. Augļu dienas.

Foto: Shutterstock

Stāda zemenes un avenes. Ja ābelēm un bumbierēm nav veidoti vainagi, to vēl var paspēt. Sēj zirņus un pupas, gurķus un kabačus. Siltumnīcā jau diezgan droši var stādīt tomātus, papriku, baklažānus, fizāļus, arī melones. Ja grib audzēt lauka tomātu šķirnes, der vadīties pēc tautas novērojumiem – ja uzziedējušas maijpuķītes, šos dārzeņus jau var stādīt. Augļu koku un zemeņu ziedēšanas laikā iespējamas salnas. Zemenes var nosegt ar jebkuru vieglu un aizsargājošu materiālu.

Augļu kokiem palīdzēs dūmošana, miglošana ar ūdeni vai vēl labāk – ar atšķaidītu baldriāna ziedu sulu. Smecernieki izēd zemenēm ziedputekšņus un apdraud ražu, tāpēc tās var nomiglot ar skuju ekstrakta šķīdumu, dažādiem augu novārījumiem vai no rītiem nopurināt smecerniekus uz papīra vai gaiša auduma.

Vāc ārstniecības augus.

18. maijs. Sēšanai un stādīšanai nelabvēlīga diena.

Foto: Shutterstock

Sākas jauns Mēness, un šajā laikā nav ieteicams stādīt un sēt. Var ravēt, apkopt sējumus un stādījumus. Rīta pusē der vākt salātus un citus zaļumus, bet pievakarē – redīsus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!