20. jūlijs. Augļu diena.
Ievāc augu sēklas. Lasa ogas, novāc gurķus un tomātus. Gatavo ievārījumus, konservē. Ja stādi un augsne sagatavoti, var jau stādīt zemenes, bet esošās jāapkopj un jāmēslo, lai barības vielas tiktu izmantotas nākamā gada ražas aizmetņiem. Var plūkt ziedus dāvināšanai, tie ilgāk saglabāsies.
Pagaršo baltos dzidros ābolus, bet, ja tie vēl skābi, ar mazu cukura daudzumu gatavo drīzā laikā apēdamu ievārījumu.
21.–24. jūlijs. Sakņu dienas.
Sakņu dienas. Īslaicīgai uzglabāšanai norok agros kartupeļus un novāc sakņaugus. Sēj rudens šķirņu redīsus. Ravē. Sēj zālienu, stāda dekoratīvos augus no konteineriem. Pavairo augus ar spraudeņiem.
Retinot un rušinot burkānus, tālāk audzējamiem jāpierauš augsne. Vietā, kur jau novāktas vairākus gadus ražojušās zemenes un arī agrās dārzeņu kultūras, gatavo augsni nākamajiem kultūraugiem, ņemot vērā augu seku, t.i., iepriekš stādītās kultūras.
25. jūlijs. Ziedu diena.
Ziedu diena. Vāc puķu sēklas. Dala un pārstāda īrisus, peonijas. Stāda ziemcietes no konteineriem. Sakopj vasaras puķu un ziemciešu stādījumus, izkniebj sēklaizmetņus, ja nepieciešams, augus apgriež un mēslo. Apgriež dzīvžogus. Vāc sezonas ārstniecības augus. Lasa ogas, gatavo ievārījumus.
Ar Jēkaba dienu saistās daudzi ticējumi par šāgada ražu. Ja ap Jēkaba dienu kāpostiem vēl nav galviņu, to nebūs nekad. Tāpat ne Jēkaba, ne Annas dienā nevajag rakt vai ravēt kartupeļus, jo tie kļūstot cirmuļaini.
26. jūlijs. Lapu diena.
Rīta pusē vāc viengadīgo puķu sēklas. Ja nepieciešams, var pārstādīt agri ziedošās ziemcietes, piemēram, sirdspuķes jeb lauztās sirdis. Sēj atraitnītes, kas ziedēs nākamā gada pavasarī. Mēslo puķes.
Pēcpusdienā sēj zālienu, arī dažādus ātri augošus lapu augus – rudens šķirņu salātus, dilles, rukolu, kas noderēs, kad apniks ēst gurķus un tomātus. Vēl nav par vēlu sēt skābenes un lapu pētersīļus nākamajam pavasarim.
Dala un pārstāda rabarberus, maurlokus un citus ziemas sīpolus.
Ievāc piparmētras un citas mētras tējām.