Kas darāms dārzā svētku nedēļā līdz 29. jūnijam?

Nolasa sārtās zemenes cienastam. Kopj māju un dārzu, lai ciemiņi neaplīgo. Turpina vākt ziedošos ārstniecības augus, jo tieši ap Jāņiem tie ir visvērtīgākie. Sekojot senču paražām, pie vārtiem vai durvīm sprauž pīlādžu zarus, kas atvaira ļaunumu, pušķo arī laukus un dārzu. Kurzemē starp kāpostiem senāk sprauda liepu zarus, lai kāposti izaug mīksti, citur – bērzu meijas, lai kāpostu galviņas būtu cietas.

Rīta pusē ir sakņu, bet pēcpusdienā – dārza darbiem nelabvēlīga diena. Visus dārza darbus vajadzēja padarīt pirms Jāņiem, tāpēc šodien labāk likt augus mierā un arī pašiem atpūsties un pārdomāt šajā pusgadā paveikto. Jāņu rītā vākta rasa ir labas zāles pret visām kaitēm. Var vērot laiku: ja Jāņu dienā līst, būšot labs siena laiks, bet, ja nelīst, būšot jauks rudens. Ja akurāt gribas strādāt, sakārto pagrabu jaunās ražas uzņemšanai.

Sēj rutkus un rudens šķirņu redīsus. Stāda kāļus un bietes. Norok tulpju, narcišu, hiacinšu un citu pavasara puķu sīpolus. Dod augiem papildmēslojumu.

Atkal jāķeras pie ierastajiem dārza darbiem, kas svētku dēļ iekavēti. Lai gan ir sakņu dienas, gan nezāles jāizravē, gan aizmetušies āboli jāparetina, lai augļi izaugtu lielāki. Jādomā, kā augus paglābt no kaitēkļiem. Laiks iesēt melnos rutkus. Retina un varbūt arī pārstāda biezi saaugušās bietītes un kāļus.

Turpina norakt puķu sīpolus. Dobes un puķu traukus papildina ar vasaras puķēm. Peonijām, īrisiem un rozēm nogriež noziedējušos ziedus. Ziemcietēm, ja vajadzīgs, var dot papildmēslojumu ar samazinātu slāpekļa daudzumu, noder arī miglojumi ar kosas izvilkumu un augu aplaistīšana ar nātru vai tauksakņu vircu. Šajā laikā ar spraudeņiem var pavairot dekoratīvos krūmus, piemēram, spirejas, kā arī pelargonijas, kas izcili noder balkonu rotāšanai. Pārstāda pavasarī ziedošās ziemcietes. Vāc ārstniecības augus, griež zarus pirtsslotām. Lasa ogas un gatavo tās uzglabāšanai.