Foto: LETA
Laika apstākļi vēl ļauj sakopt dārzu un sagatavoties nākamajai sezonai. Stāda kokus un krūmus. Sakārto un iztīra siltumnīcu, lai nākamgad būtu pēc iespējas mazāk kaitēkļu un slimību. Augsnes apstrādi var atlikt uz pāris nedēļām, kad būs dilstošs mēness, vēl pareizāk – uz pavasari. Ko patlaban dara un citiem iesaka zinoši dārzkopji?

15. līdz 16. oktobris – augļu dienas

Novāc vēlo šķirņu ābolus un bumbierus, galviņkāpostus, dzērvenes, rudens avenes. Skābē kāpostus, spiež sulas, gatavo ievārījumus. Stāda augļukokus un ogulājus. Izvāc no dārza bojātos augļus, nolauztos zarus un balstus. Vasaras aveņu stādījumos izvāc noražojušos dzinumus.

17. oktobris – dārza darbiem nelabvēlīga diena

Lielus stādīšanas darbus šajā dienā nevajadzētu plānot, bet, ja tomēr dara, tad labāk pēcpusdienā. Stāda košumkrūmus, sīpolpuķes nākamajam pavasarim un vasarai, ziemcietes no konteineriem.

18. līdz 19. oktobris – sakņu dienas

Novāc vēlos sakņaugus, topinambūrus, melnsaknes, rutkus un mārrutkus. Norok dāliju gumus un gladiolu sīpolus. Apstrādā un mēslo zemi. Stāda ziemas ķiplokus un sīpolus. Stāda kokus un krūmus. No augu atliekām veido komposta kaudzes.

20. līdz 21. oktobris – ziedu dienas

Turpina novākt dāliju gumus, gladiolu un galtoniju sīpolus. Apgriež ziemcietes un sakārto dobes ziemošanai. Vāc materiālus floristikas darbiem.

22. oktobris – lapu diena

Laista telpaugus, ja iespējams, arī dekoratīvos skujeņus un rododendrus. Novāc no zālieniem lapas. Siltumnīcās sēj zaļmēslojuma augus. Norok un liek glabāšanā puravus. Stāda kokus un krūmus.

Mazgā siltumnīcu un liek glabāties tomātus

Foto: Shutterstock

"Vēl joprojām siltumnīcā dažām šķirnēm turpina gatavoties augļi. Tik labvēlīgs gads tomātiem ir retums," secina tomātu audzētāja no privātās dārzniecības Neslinko Elga Bražūne Mārupē.

Patlaban gan vajadzētu no siltumnīcas visu vākt ārā. Tad kaitēkļiem un slimību ierosinātājiem būs mazāk iespēju pārziemot. Ieteicams atstāt tikai pāris virzas stādu, kuros sapulcēsies baltblusiņas, kas uz rudens pusi sanākušas siltumnīcā un sevišķi daudz savairojušās. Kad kaitēkles uz virzas pamanītas, nomiglo ar kādu insekticīdu.

  • Zaļā dzīvesveida piekritējiem derēs līdzeklis Nīmazals.

Siltumnīcas plēvi no iekšpuses nomazgā, tam izmantojot kādu neitrālu mazgāšanas līdzekli. Elga lieto Amway trauku mazgāšanas līdzekli. Ja reiz tas nekaitē cilvēkiem un lietojams traukiem, tad arī siltumnīcā augsni nepiesārņos. Turklāt to ūdenim pievieno nelielā koncentrācijā. Der arī citi trauku mazgāšanas līdzekļi, kuri videi draudzīgi, ekoloģiski produkti. Pēc tam plēvi noskalo ar ūdens strūklu.

  • Spēcīgas iedarbības trauku mazgāšanas līdzekļus, kuriem ar vienu pili var trauku kalnus nomazgāt, dārzniece saimniecībā nelieto.

Nomazgā arī tomātu auklas un klipsīšus. Siltumnīcās tomātus stiprina pie auklām, kas piesietas stieplei augšpusē. Tādēļ auklas ir ekonomiski mazgāt un lietot atkārtoti. Elga lieto auklas, kuras izmanto arī lauksaimniecībā siena ruļļu apsiešanai, tās kalpo vismaz trīs gadus. Noņemtās auklas sasien ficēs un mazgā tajā pašā sagatavotajā šķīdumā. Šim nolūkam der arī kāds videi nekaitīgs drēbju mazgāšanas līdzeklis. Var lietot sodu, taču tā tik labi neattīrīs auklas, kuras parasti ir arī nosmērētas. Visas auklas pēc mazgāšanas sakarina uz striķa un noskalo ar ūdens strūklu.

Plastmasas klipsīšus un ķekaru turētājus saliek auduma maisiņos un, izmantojot videi draudzīgu mazgāšanas līdzekli, mazgā veļasmašīnā 40 līdz 60 grādu temperatūrā.

  • Plastmasas podus izmazgā ziepjūdenī un izskalo.
  • Kociņus izrauj, notrauš augsni un glabā nojumē ārā, salā.

Augsnes virskārtu apsmidzina ar vara vitriola šķīdumu, kurš iznīcina dažādu puvju un citu slimību ierosinātājus. Šim nolūkam gatavo darba šķīdumu (100 līdz 120 gramus vara vitriola uz 10 litriem ūdens). To iepilda dārza miglotājā, ko noregulē uz sīkiem pilieniem. Var izlīdzēties arī ar lejkannu, kurai ir smalks sietiņš.

  • Vara vitriola šķīdumu pa augsni izlaista plānā kārtiņā.
  • Ja augsni plānots uzrakt, vara vitriolu smidzina pirms rakšanas.

Pēc stādu izņemšanas koka kastītes visu vasaru tur siltumnīcas galā zem plēves, saulē un karstumā. Pirms jaunās sezonas kastītēs ieklāj plēvi un tad ber substrātu – tā ilgāk saglabājas mitrums.

  • Mazdārziņa vajadzībām katru gadu nogriež jaunu plēves gabaliņu kastītēm.

Tomātus, kuri tiek novākti siltumnīcā (vai jau ir novākti), piemērotos apstākļos telpā ar nemainīgu gaisa temperatūru (ap 15 grādiem pēc Celsija) var saglabāt diezgan ilgi.

  • Tomātu kastītes krauj grēdā ar aprēķinu, lai starp tām būtu laba ventilācija.

Nolasītos tomātus nedrīkst uzglabāt siltumnīcā, jo diennakts laikā ir lielas gaisa temperatūras svārstības un augļi noraso, rezultātā saīsinās glabāšanās ilgums. Kamēr augļi ir zarā, norasošana tiem sevišķi nekaitē.

  • Tomātus netur saulē.

Norautos tomātus kastītē liek ar kātiņa vietu uz leju. Sevišķi svarīgi tas lielaugļu tomātiem, lai nesaspiestos gaļīgā un mīkstākā vēdera daļa. Tomātus kastītēs liek vienā kārtā, lai tie nesaspiestos un būtu labi pārskatāmi. Laikus izņemti, iebojātie nepagūs inficēt citus.

  • Tomātu kastītes pārskata reizi nedēļā.

Tomātus, kuri labi turas pie kātiem, var mēģināt nogriezt ar visiem ķekariem un uzkārt glabātavā uz auklas. Tā tos būs iespējams saglabāt svaigus vēl ilgāk. Taču vairumam šķirņu, kad ķekara zari sāk iekalst, tomāti nobirst. Šāda veida glabāšanai neder arī tā sauktie plūmīšu tomātiņi, kuriem parasti ilgi ir daudz zaļu augļu.

  • Nav atšķirības, vai glabāšanā tomātus liek ar vai bez zara.

Tomāti ienāksies agrāk, ja kastē saliks dažādas gatavības pakāpes augļus. Tiem pielikts sarkans tomāts, ābols vai banāns sekmē straujāku gatavošanos.

  • Hibrīdo šķirņu tomāti parasti ir stingrāki un saglabājas labāk nekā amatieru šķirņu tomāti.

Novāktos tomātu lakstus un lapas parasti ir pabojājušas tīklērces. Šādus augus labāk sadedzināt, nevis kompostēt.

  • Dezinficējot siltumnīcu, kaitēkļus nevar iznīcināt pilnībā, taču var mazināt to daudzumu.

Stāda kailsakņus

Foto: Shutterstock

"Patlaban ir labs laiks stādīt kailsakņu kokus un krūmus – gan dekoratīvos, gan augļukokus un ogulājus. Tie ir arī lētāki par podos tirgotajiem. Taču svarīgi iestādīt pareizi," skaidro dārzniece Maruta Kaminska no zemnieku saimniecības Dzērves Vallē.

Lai saknes neiekalstu, iegādātos stādus tūliņ pēc atvešanas mājās iestāda. Ja šķiet, ka saknes iekaltušas, tās uz brīdi iemērc ūdenī atdzerties.

Dažkārt kailsakņus pārdod ar lapām. Pirms stādīšanas lapas norauj, jo tās patērēs spēku, kas nepieciešams augam. Lapas norauj arī tiem augiem, kurus pārstāda.

Svarīgi izrakt pietiekami platu un dziļu bedri. Saknes nedrīkst uzliekties uz augšu – tām bedrē jābūt uz leju vai sāniem.

  • Biežākā kļūda – bedri izrok par seklu.
  • Pēc iestādīšanas augsni ap augu piemin, liekot zābaka papēdi gar bedres malu.

Maruta augsni stādīšanas bedrē parasti ielabo, kā mācījuši pieredzējuši dārznieki. Lai arī ir viedoklis, ka to nevajag darīt, dārzniece uzskata – augam starts ir sevišķi nozīmīgs. Atsevišķi sagatavo dārza augsnes, komposta un satrūdējušu kūtsmēslu kaudzīti. Daļu iepilda bedrē, daļu pakāpeniski uzber sakņu kamolam.

Ja dārza augsne ir viegla, smilšaina, bedres apakšā ieteicams iebērt mālainu augsni.

  • Ja augu stāda labā dārza augsnē, to ielabot nevajag.

Svarīgi jauno augu labi salaistīt. Spaini vai divus ielej jau stādīšanas bedrē, tikpat ūdens uzlej pēc tam, kad uzbērta zeme.

  • Iestādīto augu aplaista arī tad, ja līst lietus.

Parasti augus un augļukokus stāda tik dziļi, kā tie auguši vai lai potējuma vieta būtu vienā līmenī ar velēnu. Tas svarīgi arī kauleņkokiem. Ja stādi potēti ar starppoti (ir divas potējuma vietas), tad zemē stāda līdz zemākajai. Puspundura augļukokiem potes vietu atstāj 5 cm virs zemes. Iestādot dziļāk, koks izdzīs saknes no uzpotētās šķirnes un augs liels un ražens. Nelielo augumu nodrošina potcelms, kas ir zem potējuma vietas.

  • Pārāk dziļi iestādīti koki slikti augs.
  • Pēc iestādīšanas vai pārstādīšanas koku un krūmu vainagus apgriež (ja tas jau nav izdarīts audzētavā).
  • Kociņiem pieliek balstus un piesien.

Jaunos augus ieteicams piesegt ar skujām, kas pasargās gan no meža zvēriem, gan saules apdegumiem pavasarī.

Lai mizu un zarus neapgrauztu meža dzīvnieki, augus var vieglītēm aptīt ar tā saukto plastmasas pretputnu tīklu (zaļā krāsā).

  • Augļukokus pirmos trīs gadus nekaļķo.

Zemi nerok, bet piesedz

Foto: Shutterstock

"Kad raža novākta, augsne mazdārziņā nav noteikti jāuzrok. Tas parasti ir lieks darbs. Labāk to mulčēt. Der veikt augsnes analīzes," iesaka vecākais speciālists dārzkopībā no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Māris Narvils.

Pēdējie zinātnieku ieteikumi dārzu kopšanā mudina vairāk domāt par to, kā atdot augsnei auglību. Viens no ieteikumiem – neuzrakt augsni rudenī. Tā augsne vairāk tiek pasargāta no barības vielu izskalošanās. Agrāk augsni uzart rudenī bija svarīgi, jo tika iestrādāti kūtsmēsli un tiem bija jāsatrūd.

Pēc ražas novākšanas vēlams veikt augsnes analīzes. Tās var nodot agroķīmijas laboratorijās Rīgā, Lielvārdes ielā 36, un reģionos Latvijā. Pamatelementu noteikšana maksā ap 15 eiro. Taču noteikti vajadzētu noteikt vismaz vienu rādītāju – augsnes skābumu (pH). Tas augu attīstībai ir viens no būtiskākajiem.

Skābumu mājas apstākļos var noteikt arī ar speciālu pH testu (nopērkams dārzkopības preču veikalos), kurā pēc krāsu skalas viegli noteikt rādījumu.

  • Augsnes analīzes sevišķi svarīgi veikt jaunos dārzos.
  • Nav vērts tagad augsnē iestrādāt minerālmēslus, jo tie izskalosies.

Skābumu augsnē mazina tās kaļķošana, taču jāzina, vai tas vajadzīgs. Piemēram, Zemgalē ir karbonātu augsnes, kur lieka kaļķošana nav vēlama.

Vairumam dārza augu attīstībai piemērots ir pH 6–6,5 (tad nav jākaļķo). Ja tas ir 5 līdz 6, tad nedaudz kaļķu derētu. Ja pH zemāks par 5, tad jākaļķo krietni daudz.

Sārmaina augsne patīk kāpostaugiem un redīsiem. Sīpolaugus tā sevišķi neietekmē. Bietēm, zirņiem un pupām lieka kaļķošana nepatīk. Tā neder arī kartupeļiem paredzētajā lauciņā, jo rosina kraupja attīstību.

Kaļķošanai ērti ir granulētie kaļķi (krīts). Ja lieto dolomītmiltus vai kaļķakmens miltus, uzliek aizsargbrilles un darbojas bezvēja dienā, jo materiāli ļoti put.

  • Pēc kaļķošanas augsne jāuzrok.

Vislabāk augsni nomulčēt. Tam der gan salmi, gan nobirušās koku lapas, gan nopļautā mauriņa zālīte. Ja zāles un lapu daudz, daļu var ierakt augsnē. Līdz pavasarim šie organiskie materiāli jau būs daļēji sadalījušies (to sauc par kompostēšanas metodi sliņķiem).

Der dažādu lapu sajaukums. Arī ozola lapām nav ne vainas. Tās gan līdz pavasarim nebūs sadalījušās, taču var nogrābt uz vadziņām, pasargājot tajās augsni no sablietēšanās.

Rudenī uzbērtais mulčas slānis pasargās augsni no barības vielu izskalošanās, augsne saglabās mitrumu un irdenumu līdz vēlam pavasarim. Tas sevišķi nozīmīgi sausos gados.

Mulčai ir viens trūkums – augsne zem tās lēnāk iesilst. Lai to paātrinātu, slāni pavasarī var nogrābt, papildus var uzklāt melno agroplēvi.

  • Bagātīga mulčēšana un organisko materiālu ierakšana augsnē aizvieto kūtsmēslus.
  • Der nomulčēt arī ziemas ķiploku dobi.
  • Ja lieto minerālmēslus, mulčē mazāk, jo var pārmēslot augus.

Augsnes auglību uzlabo un no izskalošanās pasargā zaļmēslojums (septembrī var sēt rudzus, vīķus, augustā eļļas rutkus, sinepes). Patlaban vēl varētu mēģināt sēt rudzus (šogad ir silts rudens). Ja tie pagūs kaut nedaudz sadīgt, tie mazinās augsnes izskalošanos ziemā.

Uzrakt varētu tikai to sakņu dārza daļu, kur paredzēts agri sēt zirņus, redīsus.

Ja dārziņā bijušas daudzgadīgas nezāles, tad gan zemi uzrok un tās izlasa.

  • Arī uzraktās dobes vēlams mulčēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!