Kas darāms dārzā un pagalmā līdz 29. oktobrim

Laista telpaugus, dārzā dekoratīvos skujeņus un rododendrus. Novāc no zālieniem lapas. Siltumnīcās sēj zaļmēslojuma augus. Norok un liek glabāšanā puravus. Stāda kokus un krūmus. Pārstāda ziemcietes, kuru galvenais krāšņums ir lapas.

Novāc pēdējos dārzā palikušos vēlo šķirņu augļus. Izvāc no dārza bojātos augļus, nolauztos un slimos zarus, lapas. Spiež sulas, gatavo ievārījumus, skābē kāpostus. Stāda augļukokus un ogulājus, šim darbam piemērotāks gan būs 25. oktobris.

Novāc vēlos sakņaugus: rutkus, mārrutkus, topinambūrus, melnsaknes, pastinakus. Norok gladiolu, montbrēciju un galtoniju sīpolus, dāliju gumus. Apstrādā un mēslo zemi. Stāda ziemas ķiplokus, kokus, krūmus. Veido komposta kaudzes no koku lapām un augu atliekām. Sarok un noliek pagrabā komposta augsni stādu sēšanai un audzēšanai.

Stāda sīpolpuķes nākamajam pavasarim un vasarai. Var stādīt un pārstādīt ziemcietes un košumkrūmus, taču jānovērtē augu ziemotspēja un konkrētās vietas ziemas bardzība. Iespējams, drošāk stādus pierakt un piesegt līdz pavasarim. Norok dāliju gumus, gladiolas un citas sīpolpuķes, ja tas vēl nav izdarīts. Apgriež ziemcietes un rozes. Sagatavo segmateriālus augu piesegšanai.

"Siltais un garais rudens veicinājis augļu agrāku nobriešanu. Āboli ir ļoti gatavi, un tas var saīsināt to glabāšanās laiku. Tādēļ vajadzētu domāt par to pārstrādi," iesaka augļkopis Guntis Ofkants no Raudas Smārdes pagastā.

Lai pasargātu augu saknes ziemā, lapas augļudārzā nav jānogrābj. Kritušos augļus gan vajadzētu savākt un izvest. Ja tas nav pa spēkam, lapas kopā ar augļiem var sasmalcināt ar pļaujmašīnu.

Dārznieks savā dārzā kokus un lapām klāto augsni nosmidzina ar 3 procentu karbamīda šķīdumu – lai lapas labāk sadalītos. Miglošanai mazdārziņā var izmantot parasto dārza miglotāju. Karbamīdu nelielos iepakojumos var iegādāties dārzkopības preču veikalos.

Ir uzskats, ka miglojums ar karbamīdu pa koku lapām, kamēr tās vēl turas pie zariem, mazliet pabaro koku un palīdz tam pārziemot. Turklāt šķīdums, kas nopil uz nobirušajām lapām, palīdz tām ātrāk sadalīties.

Daiļdārzu saimnieki, kas nespēj samierināties ar lapām dārzā un mauriņā, nogrābto lapu vietā ap kokiem var uzbērt mulču.

Jārēķinās, ka karstais laiks un lielā raža kokus šogad ir novājinājusi. Vasaras sausuma periodā dažiem lapas jau bija novītušas. Ja gadīsies auksta ziema, tas augiem var būt pamatīgs pārbaudījums.

Ābolu glabātavā ideāla ir 1 līdz 3 grādu temperatūra. Dažām šķirnēm patīk par dažiem grādiem siltāka vieta. Augļus glabātavā liek tūliņ pēc nolasīšanas. Krasā temperatūras starpība tiem izraisa šoku, un āboli turpina gatavoties lēnāk.

Mājas apstākļos gan šādu telpu ierīkot grūtāk. Pat labā pagrabā ir 6 līdz 7 grādus silts. Ābolu pagrabā vajadzīgs mitrs gaiss. Zem kastēm pa klonu vai betona grīdu var izliet ūdeni. Var arī blakus kastēm novietot lēzenas bļodas.

Pat vēlīno šķirņu āboli un bumbieri, kurus citus gadus varēja sākt ēst tikai ziemā, jau ir pārgatavojušies. Tas nozīmē, ka šogad nav vērts ieguldīt glabātavu iekārtās un veidot lielas ābolu rezerves. Labāk pēc iespējas vairāk augļu pārstrādāt. Vienkāršākie veidi ir spiest sulu (šogad īpaši salda) un žāvēt. Der arī izvārīt ievārījumu un kompotu, turklāt vairāk, nekā var apēst vienā ziemā.

Āboli (īpaši to sēklas) garšo pelēm un žurkām. Tāpēc kastes ar augļiem nevar glabāt dārzā, nojumē.

Pareizi būtu, ja betonētajā augļu pagrabā nebūtu nekā lieka, telpas centrs tukšs, jo pelēm nepatīk skraidīt pa atklātu laukumu. Profilaksei (sevišķi pēc augļu ienešanas vai pagraba vēdināšanas) telpā vajadzētu izvietot lipīgās peļu ķeršanas lentes vai lamatas. Tas ir arī drošāk nekā indes ēsmas.

"Patlaban ir mārtiņrožu ziedēšanas maksimums. Izcili skaistas ir podos audzētās mārtiņrožu bumbas. Līdz šim labvēlīgi laika apstākļi bija arī mārtiņrozēm dārzā," teic puķu audzētāja Inita Zepa no dārzniecības Puķu sēta Madonā.

Parasti podos nopirktās mārtiņrozes papildus nevajag mēslot. Tās jau ir saņēmušas visu vajadzīgo, lai spētu izziedēt sev atvēlēto laiku. Galvenais darbs – regulāra laistīšana. Turklāt jārēķinās, ka puķe vēlas dzert ļoti daudz, sevišķi, ja augu novieto telpās.

Ja pods tik blīvi pieaudzis, ka pie saknes ar lejkannu nevar piekļūt, tad ērtāk augu novietot uz padziļa podu paliktņa vai bļodā. Augu dzirda, ļaujot tam uzsūkt ūdeni caur poda apakšu. Vislabākais laistīšanai ir lietusūdens.

Mārtiņrožu podi visilgāk ziedēs, ja atradīsies laukā. Taču ar tiem var rotāt arī telpas, tikai tad puķes mūžs būs īsāks. Auga dzīvotspēju var pagarināt, ja to no āra ienes istabā pirms sala iestāšanās. Mārtiņrozes iztur nelielas salnas. Podu vēlams novietot pēc iespējas vēsākā, gaišā vietā. Nevajadzētu likt tuvu apkures radiatoriem (lai siltais gaiss no tiem neplūst uz puķi, ja tā ir uz palodzes).

Kad mārtiņrozes nozied, podu paredzēts izmest. Tomēr daudzi dārzmīļi vēlas augu saglabāt nākamajam gadam. Puķu audzētāja brīdina, ka veiksmīgs rezultāts iespējams tikai pusē gadījumu. Veiksme atkarīga gan no tā, cik veselīgs ir augs, gan no tā, cik prasmīgs zieminātājs. Īpaši svarīga ir piemērota telpa uzglabāšanai, piemēram, vēss pagrabs, veranda. Silta un gaiša vieta nederēs.

Pirms nešanas glabātavā puķes augumu samazina apmēram uz pusi, nogriežot zaļās un jaunās auga daļas, lapu atliekas. Glabātavā uzmana, lai sakņu kamols būtu viegli mitrs. Tas nedrīkst ne iekalst, ne būt pārāk slapjš.

Diemžēl nākamajā gadā mārtiņroze tik skaisti vairs neuzziedēs. Tas tāpēc, ka siltumnīcās augus baro un laista īpaši rūpīgi, nodrošina speciālus gaismas apstākļus. Turklāt siltumnīcās, lai pasteidzinātu uzziedēšanu, augus noēno jau no vasaras. Mājas apstākļos tas ir pārāk sarežģīti.

Kompakts augums saglabāsies mārtiņrozēm, kam ir daudz sīku ziediņu (tā sauktajām multiflorām). Vidējās mārtiņrozes (ziedi lielāki, kā mazas krizantēmiņas) nelielu augumu saglabā tikai speciāli apstrādātas ar ķīmiskiem augšanas ierobežotājiem. Kad to iedarbība beigsies, puķes augs garākas.

Ir pēdējais laiks ziemināt dārzā augošās mārtiņrozes. Tās izrok ar visiem ziediem un pierok neapkurināmā siltumnīcā. Tur tās pagūs izplaucēt pumpurus. Ja augs noziedējis, to apgriež. Siltumnīcā var ierakt arī podu mārtiņrozes.

Sakņu kamolus mārtiņrozēm tur viegli mitrus. Pirms ziemas iestāšanās uzber lapu kārtu.

Rožu augumus ar zaļajām lapām, vēlajiem ziediem un pumpuriem vēl nevajag apgriezt. Tās saglabā skaistumu pat pēc neliela sala.

Dzinumus samazina apmēram uz pusi, kad augs būs jāpiesedz. To dara arī tāpēc, ka kuplos cerus ir grūti apkopt.

Nekādu mēslojumu augiem vairs nedod. Dažkārt rozes rudenī mēdz noklāt ar salmainu kūtsmēslu kārtu. Taču arī to drīkst darīt tikai tad, kad augsne sasalusi. Rozi pirms ziemas nedrīkst stimulēt ar barības vielām, kūtsmēsliem. Turklāt tā var izsust.

Sākoties salam, uz rožu cera centrā uzber augsnes konusu. Tā ir visvienkāršākā ieziemošanas metode. Protams, papildus var piesegt ar skujkoku zariem.

Rožu audzētāja teic, ka arī mulču mēdz izmantot siltināšanai, tomēr viņa neiesaka šo materiālu. Arī uz dobes labāk to nebērt, jo mulča paskābina augsni. Bet rozei skāba augsne neder, un tā vairs nespēj pilnvērtīgi uzņemt barības vielas. Rozei vislabāk patīk plika, regulāri uzirdināta zeme.

Pamazām vajadzētu salasīt nobirušās rožu lapas. Ar tām augu ieziemināt nedrīkst, jo uz lapām pārziemo kaitēkļi, slimību ierosinātāju sporas. Sevišķi šogad uz rudens pusi sarosījusies miltrasa. Vislabāk rožu lapas sadedzināt.

Bez sevišķas ieziemošanas (liekšanas, segšanas) iztiks populārā sarkanā roze "Flammentanz". Taču to nedrīkst apgriezt, jo zied uz pērnajiem dzinumiem. Rozes, kas stādītas lielos podos, pārziemina pagrabā vai citā telpā, kur gaisa temperatūra nenoslīd zemāk par –2 grādiem. Ja pods ir no māla, telpā nedrīkst būt sals.