Foto: Shutterstock
Dārzā raža strauji briest. Taču sausums dažviet nodarījis lielus postījumus. Kā ar dabas pārbaudījumiem tiek galā pieredzējuši dārzu kopēji?

30. jūlijs – ziedu diena

Ievāc puķu sēklas. Mēslo vasaras puķes. Veic kārtējo veco ziedkopu un sēklaizmetņu novākšanu ziemcietēm un vasaras puķēm. Ravē. Vāc ārstniecības augus.

31. jūlijs – dārza darbiem nelabvēlīga diena

Ravē nezāles, appļauj un apstrādā zemi jaunajiem sējumiem un stādījumiem. Apkaro kaitēkļus.

1.–3. augusts – lapu dienas

Laista augus. Mēslo ar kompostu, kā arī ar fosforu un kāliju saturošiem minerālmēsliem rabarberus, ziemas sīpolus, ziemcietes. Sēj zaļmēslojumam eļļas rutku, sinepes, vīķus, griķus. Rudens ražai sēj dilles, rukolu, baziliku. Ja nepieciešams, appļauj zālienus un cērp dzīvžogus..

4.–5. augusts – augļu diena

Novāc ogas, augļus, tomātus, gurķus, kabačus. Vāra ievārījumus, konservē, skābē, kaltē ievākto ražu. Turpina veidot tomātus, apsverot ražas normēšanu. Ievāc augu sēklas. Aco augļukokus. Ja iespējams nodrošināt laistīšanu, stāda zemenes un avenes. Vasaras avenēm izvāc noražojušos dzinumus. Mēslo aveņu un zemeņu stādījumus.

6. augusts – sakņu diena

Apstrādā un mēslo zemi rudens sējumiem un stādījumiem. Sakārto un pārjauc komposta kaudzes. Novāc sīpolus, ķiplokus, agros kartupeļus. Ierok stabus sētām, klāj celiņus, planē un nostiprina nogāzes.

Aizdomīgos kartupeļus apēd

Foto: Shutterstock

"Kartupeļi dažādās vietās no sausuma cietuši atšķirīgi. Vietumis apakšā jau prāvi bumbuļi, bet citur, piemēram, Kurzemē, žēl uz lauku skatīties. Tur, kur nav veikti smidzinājumi, tupeņu lakstiem var būt sākusies kartupeļu lakstu puve," teic kartupeļu sēklaudzēšanas tehniķe Ieva Lozberga no Priekuļiem.

Ja lakstu puve vēl nav sākusies, kartupeļus mazdārziņā miglo ar Bordo, kuru var nopirkt dārzkopības preču veikalos. Vislabāk miglot no rīta, kad laksti naktī mazliet atžirguši un pacēlušies un nožuvusi rasa, bet lielais karstums vēl nav sācies. To var darīt arī vakarā, pavītušajiem lakstiem par ļaunu nenāks. Svarīgi, lai gaisa temperatūra nebūtu augstāka par 20 grādiem.

  • Lakstu puve redzama kā pelēki plankumi uz lapām, ar apsarmi apakšā (līdzīgi kā tomātiem).
  • Miglojums ar Bordo šķīdumu ir svarīgs, jo puve no kartupeļiem izplatās uz tomātiem siltumnīcā, kas mazdārziņos parasti ir tuvu cits citam.
  • Tos cerus, kur lakstu puve pamanīta, izrauj un apēd. Slimība no lakstiem inficēs kartupeļu bumbuļus. Tie slikti glabāsies, nederēs sēklai. Lakstus aizvāc no dārza.
  • Kartupeļiem ir arī citas slimības. Tāpēc drošības pēc kā pirmos izrok un apēd tos cerus, kuriem laksti šķiet aizdomīgi.

Ja kartupeļi apakšā jau lieli (sevišķi agrajām šķirnēm), lakstus var nopļaut un ļaut kartupeļu miziņai pāris nedēļu nobriest. Pēc tam kartupeļus norok un novieto glabātavā.

Sausumā nedrīkst čamdīt kartupeļus, kā to nereti dara, kad no vagas sāna pameklē zemē lielākos bumbuļus, bet mazākos atstāj augam.

Ilgstošā sausumā kartupeļus nav vēlams ne ravēt, ne rušināt.

Ja laksti sāk vīst un pat jau guļ uz vagas, vienīgais, ko var darīt, – palaistīt. Kartupeļi pazemē turpina briest, tiem nostiprinās miziņa, kaut laksti šļaugani. Iespējams, tiem izdosies sagaidīt lietu un atdzerties.

Kartupeļus nevajag norakt pirms laika, ja laksti apvītuši.

Sākoties lietus periodam, pastāv risks, ka kartupeļu miza plaisās.

Zemenēm normē bērnus

Foto: Shutterstock

"Tagad sāk veidoties nākamā gada zemeņu raža, tādēļ kopšana vajadzīga īpaši laba," skaidro zemeņu audzētāja Zane Silgale no Talsu novada Lubezeres.

Svarīgākais ir laistīšana un mēslošana. Vispirms augus bagātīgi salaista, tad mēslo. Tagad piemērots ir tā sauktais rudens mēslojums, kurā ir mazāk slāpekļa, bet vairāk fosfora, kālija, kas veicina augu nobriešanu, labāku salizturību. Var lietot arī nezāļu vircu vājā koncentrācijā.

Ja karstums saglabājas, laista un mēslo agri no rīta vai vēlu vakarā.

Šovasar nedrīkst nogriezt zemeņu lapas, kā to citkārt dara pēc ražas novākšanas. Citos gados lapu nogriešana ir laba, jo tā sekmē slimību un kaitēkļu profilaksi. Taču šovasar augiem jātaupa arī tie spēki, ko glabā vecās lapas. Tās arī nedaudz noēno saknes un augšanas centru.

Ravēšana jāaizmirst. Maza nezālīte dobē tagad nāk pat par labu. Lai neiesētos pārāk lielas balandas, ar sēklām klāto daļu nogriež. Viss, kas met ēnu, ir vērtīgs.

Audzētāji pat neappļauj zemeņu rindstarpas, lai augsnē saglabātos pēc iespējas vairāk mitruma.

Patlaban svarīgi nogriezt visas stīgas, kas veidojas, lai augs velti netērē spēku. Ja mazdārziņā plānots ieaudzēt kādu šķirni, katram augam atstāj tikai vienu stīgu un uz tās – vienu stādu.

Jaunus stādījumus neveido, kamēr nav sācies stabils lietus periods. Labāk atdalīt un iestādīt dēstus augusta beigās, septembra sākumā, kad tie pie mātesauga būs saauguši kupli un spēcīgi. No tādiem augiem ogas varēs gaidīt jau nākamgad.

Labs laiks jaunu zemeņu stādīšanai ir tad, kad temperatūra nav augstāka par 20–25 grādiem.

Gladiolām uzmana tripšus

Foto: Shutterstock

"Gladiolas šogad sāk neparasti agri ziedēt," secina gladiolu audzētājs Modris Paegle no Rūjienas. Laika apstākļus nevar grozīt. Būtu lietus, atkal slikti, jo bojātu ziedus, būtu puves. Šogad karstuma dēļ satrakojušies tripši.

Tripši ir mazi, tumši kaitēkļi (trīs reizes mazāki par blusu), kurus vislabāk saskatīt ar palielināmo stiklu. To bojājumus vispirms var pamanīt uz ziediem, sevišķi tumšo krāsu gladiolām. Vispirms uz ziedu maliņām vārpā manāms, ka tās kļūst gaišas, it kā iežuvušas. Ziedi vārpā pamazām kļūst kā izkaltuši. Ja uzzied, tad ir plankumaini.

Pret tripšiem vislabāk der līdzeklis "Actara" (tā lietošanai vajadzīga apliecība). Tautas līdzekļi ir maziedarbīgi. Kaitēkļa postījumus var mazināt, nogriežot ziedkātu, no kura tripsis pamazām plāno pāriet uz sīpolu zemē.

Kad sīpoli rudenī būs norakti, audzētājs tos noskalo ar ūdeni un kodina ar līdzekļiem "Actara" vai "Decis". Tad ziemā nebūs jāsatraucas, vai tripši uz bumbuļsīpoliem nevairojas.

Dažas gladiolu šķirnes tripši bojā mazāk, citas vairāk.

Sīpolam būs labāk, ja ziedu nogriezīs. Gladiolas ir paredzētas griešanai. Nevajag dobē turēt ziedvārpu un gaidīt, kamēr tā izplaukst līdz pēdējam pumpuram. Sīpols tā patērē daudz spēka, turklāt no tādas puķes, kam apakšējie ziedi noziedējuši, skata nav nekāda.

Gladiolu nogriež, kad atplaukuši pirmie četri pieci ziedi. Liela kļūda ir nogriezt ziedkātu pārāk zemu – jāatstāj vismaz 5–6 lapas. Jo vairāk atstāj, jo labāk.

Drīz sāksies gladiolu izstādes, kad var priecāties par šķirņu daudzveidību un ziedu skaistumu. Taču jaunu šķirņu sīpolus ieteicams izvēlēties un pasūtīt ar apdomu, pirms tam pie audzētāja noskaidrojot, kuras ir izturīgākās. Skaists zieds katalogā vai izstādē vēl neko nenozīmē. Daudzas šķirnes ir skaistas, taču cimperlīgas, uzņēmīgākas pret slimībām.

Vienmēr skaisti zied tādas šķirnes kā 'Dolgoždannij Debjut', 'Shiloh', 'Jantarnaja Baltika', 'Princese Budura', 'Jungle Flower', 'Vineta'.

Gladiolas sausumā papildus laista reizi nedēļā. Pietiks ar 10 litriem ūdens uz dobes kvadrātmetru. Populāra kļūda ir laistīt gladiolas katru dienu, mitrināt kā gurķus. Tāpēc daudziem mazdārziņos jau parādījušās puves.

Pret puvi palīdz profilaktiski miglojumi ar līdzekli "Ridomil Gold". Miglo jau pirms Jāņiem. Ja tas nav izdarīts un puves vēl nav, var darīt arī tagad.

Diemžēl mazdārziņu īpašniekiem (kam nav speciālu atļauju) veikalos nav pieejams nekas iedarbīgs pret puvi.

Karstā laikā nedrīkst miglot. Vislabāk nogaidīt brīdi, kad saule jau laižas lejā, kļūst vēsāks, bet rasa vēl nav parādījusies. Vajag tikai tik laika, lai līdzeklis uz lapām pagūtu nožūt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!