Kā jutīsies augi pēc šīs sniega nabagās ziemas un temperatūras kontrastiem, pagaidām vēl grūti spriest. Situāciju objektīvi varēs novērtēt, tikai atsākoties veģetācijai. Baltie sniegpulksteņu zvaniņi un citu sīpolpuķu asni gan vēsta pavasari, taču veģetācijas periods pa īstam sākas tikai tad, kad uzzied māllēpes un zilās vizbulītes. Saulainās dienas un atlidojušie gājputni vedina darboties dārzā. Ja vien ir vēlme, darāmo var atrast vienmēr. Izgriež zarus augļu kokiem un ogu krūmiem, atjauno kaļķojumu ābeļu stumbriem un resnākajiem skeletzariem. Kādus līdzekļus izmantot, tas ir katra paša ziņā.
3., 4. martā: Tagad labi var redzēt, ka šī ziema zālienus nav saudzējusi – no jauna iesētā zālīte, kas nav paguvusi iesakņoties dziļāk, izskatās iznīkusi. Ja nelīdzēs mēslošana, iespējams, nāksies pārsēt. Vecākus zālienus, ko dažviet grasās pārņemt pieticīgās sūnas, jau var sākt pamatīgi irdināt. Kalendārā atzīmētās lapu dienas ir piemērotas, lai podiņos vai kastītēs sētu baziliku, puravus, kātu un lapu selerijas (to sēklas neapber ar augsni, bet tikai nedaudz piespiež). Stāda sīpolus lokiem, diedzē kressalātus, redīsus, lucernu, sinepes, saulespuķes, Ķīnas pupiņas un citas speciāli diedzēšanai paredzētas sēklas, tāpat kviešu, miežu, rudzu, griķu un auzu graudus dīgstu ieguvei. Griež vītolu zarus pavairošanai. Aprūpē telpaugus – mazgā to lapas, laista un mēslo, ja nepieciešams, arī pārstāda.
5. marta priekšpusdienā podiņos vai kastītēs sēj papriku (optimāla dīgšanas temperatūra paprikai ir +25…+30 °C). Sēklas dīgst lēni, un dēsti aug gausi, vajadzēs gaidīt vismaz 50 dienu.
Varētu sēt arī tomātus, bet tiem laika pietiek. Pēcpusdienā der apstaigāt augļu dārzu, nogriežot pa zariņam, lai izplaucētu un pārbaudītu, vai kokiem ziemas salā nav apsaluši pumpuri. To, vai jutīgākiem augiem kailsalā nav cietusi sakņu sistēma, varēs novērtēt vēlāk – vasarā. Izskatās, ka stipri cietušas zemenes, bet ar rūpīgu kopšanu un mēslošanu, iespējams, vēl varēs glābt.
6. martā griež augļu koku un ogulāju zarus potēšanai un spraudeņiem. Ievāc bērzu, apšu un priežu pumpurus – tie noderēs tēju, uzlējumu un sīrupu gatavošanai. Pārskata glabātavas, aizvāc bojātos augļus. Pēcpusdienā pārbauda, kā glabājas sakņu dārzeņi un kartupeļi. Ja krājumā daudz galviņkāpostu, tos vēl var ieskābēt.
7., 8. martā: Ieteikums marta sākumā sēt burkānus un pētersīļus izklausās neierasti, bet šajā agrajā pavasarī vieglās, smilšainās augsnēs, nepārplūstošās vietās tas ir pilnīgi iespējams (protams, dobēm jābūt sagatavotām iepriekš). Neapkurināmās siltumnīcās vai lecektīs var sēt arī redīsus.
9. martā līdz pusdienlaikam dara iepriekšējās divās sakņu dienās ieteiktos darbus. Pēcpusdienā pievēršas ziedaugiem. Ja nepieciešams, pārstāda telpaugus, no kuriem gaida ziedus (tikai ne tos, kuri pašlaik zied!). Dēstu audzēšanai sēj vasaras puķes ar garāku veģetācijas periodu.
10. martā turpina vakar pēcpusdienā aizsāktos darbus. Tā kā sniega nav un viss ir labi pārskatāms, var sagatavot racionālu sējas plānu sezonai. Ja nepieciešamas idejas, kā racionalizēt darbus, ieteicams palasīt N. Kurdjumova grāmatas “Gudrs sakņu dārzs” un “Gudrs augļu dārzs”. Ja nederēs praktiskai nodarbei, garastāvokli uzlabos!
Atcerieties: dārza darbi jāveic ar prieku, tos nevajag pārvērst par mocībām!