Maijs puķu dobēs: speciāliste par veicamajiem darbiem
Foto: Shutterstock

Ko stāda maijā? Kādas puķes vēl var iesēt, bet kuras varbūt jāmodina? Par šiem un citiem jautājumiem atbildes raksta turpinājumā sniedz Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dekoratīvo lakstaugu nodaļas vadītāja Inese Nāburga.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Maijā turpinām aprīlī nepagūtos darbus. Vēss un mitrs laiks, auksta zeme liek pagaidīt ar ziemciešu stādīšanu un dalīšanu. Ja ir gaidāmas salnas, augus, kuriem sākuši augt sulīgie, gaļīgie dzinumi (astilbveides, darmeras, lilijas, sparģeles) labāk piesegt ar agrotīklu, sevišķi lieli salnu postījumi ir vērojami tiem augiem, kuriem tiek pirmā rīta saule. Labāk to darīt, kad augsne jau pietiekami sasilusi un nav pārmitra. Kamēr tā nav, var rosīties pa siltumnīcu: iesēt dēstiem asteres, samtenes, ja tas nav izdarīts iepriekš. Bet maija otrā pusē var gandrīz visas viengadīgās puķes sēt pastāvīgajās augšanas vietās dobē. Mitrs laiks ļoti piemērots minerālmēslu iestrādei zem visām ziemcietēm. Tiem, kas jau briedina ziedpumpurus (peonijas, īrisi) jāiestrādā sakņu zonā ar lielu kālija daudzumu kompleksa mēslojumus. Īrisiem lieto lēni šķīstošos mēslojumus, kurus neiestrādā dziļi zemē, vai ātri šķīstošos, kurus izšķīdina un piebaro caur laistīšanu.

Aprīlī iznestās no pagraba un kādu laiku istabās modinātas dālijas stāda dobēs, arī gladiolas, montbrēcijas, vienlaicīgi iestrādājot arī pavasara komplekso mēslojumu. Kannas, enģeļtaures var iestādīt toveros un turēt siltumnīcā līdz maija beigām, kad salnu draudi būs garām.

Maijā var dalīt un pārstādīt papardes un zāļveida ziemcietes, pirms tās atsākušas aktīvu augšanu. Uzreiz pēc noziedēšanas ieteicams dalīt un pārstādīt sniegpulkstenītes, pienpulkstenītes, muskares, narcises, prīmulas. Arī skarainos flokšus, vecus cerus var ar panākumiem dalīt maija sākumā, paturot atdaleņus ar 5–7 augošiem dzinumiem no cera veselīgākās, spēcīgāk augošās daļas. Moderno šķirņu ehināciju cerus ieteicams katru 3.–4. gadu sadalīt un pārstādīt svaigā, samēslotā augsnē, labi to darīt jau maija beigās. Veco heihēru izstiepušos lapu rozešu stublājus ieteicams īsināt vismaz uz pusi, kas modinās snaudošos pumpurus tuvāk zemei. Nogrieztas galotnes var apsakņot podiņos, turot tos viegli noēnotā vietā un regulāri laistot, bet vēlāk iestādīt jaunā vietā vai uzdāvināt citam dārzmīlim.

Maijā sākas intensīva gliemežu un kailgliemežu ganīšanās pa ziemciešu lakstiem. Īpaši labi tos var pamanīt pievakarē vai lietainās dienās. Vēlams veikt ikdienas apgaitu, lai salasītu iznīcināšanai visus īpatņus.

Uz lilijām jau parādās lilijgrauži, tos jāķer pirms tie sāk vairoties. Vēss un mitrs laiks jau maijā provocē pelēkas puves parādīšanos uz tikai augt sākušām lilijām. Var veikt smidzinājumus ar "Score250", bet ne ātrāk pirms tie ir sasnieguši 15–20 centimetru garumu.

Košumdobēm pēc pirmās ravēšanas un piebarošanas precizē un nodur no jauna maliņu, izveido skaistu apdobi, kas arī samazinās aizaugšanu ar zāli, kas izplatās no zāliena puses. Dobju mulčēšana ar kūdru vai šķeldu krietni samazinās ravēšanu, sakņu pārkaršanu un taupīs mitrumu vasarā.

Tags

Dārza darbi Dārza darbu kalendārs Dārzs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form