16., 17. jūlijs
Šosestdien un svētdien rok agros kartupeļus. Ja nav atsevišķa kartupeļu sēklas lauka, stādīšanai atstāj bumbuļus no ražīgākajiem, veselīgākajiem ceriem. Sēklas kartupeļiem ļauj pāris dienu uz lauka apžāvēties. Jārīkojas uzmanīgi, netraumējot bumbuļu plāno miziņu. Sēj rudens šķirņu redīsus.
18., 19. jūlijs
Ja ir sagatavoti potcelmi (mežeņi) un, tos pārbaudot, miza uz sakņu kakliņa atlobās labi, ziedu dienās – 18. un 19. jūlijā, kā arī 21. jūlija vakarā – var acot rozes. Ja vēl ne, šis darbs jāatliek, piemēram, uz 24. jūliju. Dārzā rozēm nogriež vecos ziedus, pārstāda īrisus. Ja lilijām parādās ziedi ar neregulāriem, šķirnei neraksturīgiem raibumiem, lapas ar dzelteniem mozaīkveida plankumiem, – tās ir vīrusslimību pazīmes. Šādus augus nevajag atstāt dārzā, tie jāiznīcina. Novāc un sagatavo uzglabāšanai garšaugus, tos kaltē, sasaldē vai liek burciņās kopā ar sāli. Vāc ārstniecības augus. Sien pirtsslotas. Lasa ogas, vāra ievārījumus, konservē, spiež sulas.
20., 21., 22. jūlijs
Lapu dienās (līdz 22. jūlija priekšpusdienai) var sēt dilles, portulaku, rukolu rudens ražai, skābenes un lapu pētersīļus nākamajam pavasarim. Vāc dažādu ārstniecības augu lapas – vērmeles, mētras, ceļmallapas, noder arī oša un valriekstu lapas. Ievāc tīruma kosas, lai gatavotu tēju augu slimību profilaksei.
23., 24. jūlijs
Augļu dienas ir īpaši piemērotas augļu un ogu pārstrādei – sulu spiešanai, saldēšanai, žāvēšanai, arī tomātu un gurķu konservēšanai. Vāc zirņus un lauka jeb cūku pupas. Lielākās pākstis var atstāt, lai sažūst un nobriest sēklas. Aprūpē tomātus, nogriež bojātās un liekās lapas, izlauž pazarītes. Ja augsne sagatavota un ir stādi, stāda zemenes. Ja nepieciešams, liek balstus ražas pārpilniem augļu koku zariem.