Kad pirms pieciem gadiem Katrīna Knese-Šmite un Uldis Šmits nolēma pārcelties no Liepājas uz Kurzemes mežiem un domāja, ar ko nodarboties, tad izvēlējās tādu darbības sfēru, kurā uz rezultātu jāgaida burtiski gadiem. Pirmo nelielo "ražu" ģimene plāno ievākt pēc pāris gadiem, bet nākamo – jau nopietnāko – pēc gadiem desmit.
"Mums nebija nekādas pieredzes nedz lauksaimniecībā, nedz lauku mājas darbos, un arī īpašas intereses man par to nebija," atzīstas Uldis, industriālais alpīnists, kurš strādājis arī par klinšu kāpšanas un pārgājienu instruktoru un pavāru. Viņu vairāk saistījis darbs ar koku.
Mēģinot saprast, kā labāk šķirties no pilsētas, Uldis un viņa sieva, mārketinga speciāliste un pasākumu rīkotāja Katrīna, nejauši noskatījās pārraidi, kurā divi angļi sēdēja uz pilnīgi pasakainiem krēsliem, kurus paši bija izaudzējuši.
Ideja nedeva mieru, bet pandēmijas sākums lika rīkoties. Pļavu, kas vairākus gadus stāvēja neskarta, nopļāva un iestādīja pirmos augus. Ulda un Katrīnas plānos ir izveidot tur dārzu, kurā pēc gadiem varēs "novākt" dabas "izgatavotās" mēbeles.
