Tasi tējas angļu stila dārzā? Tēju gan vajadzēs piedomāt klāt vai paņemt termosā no mājām, bet latviešu dārza stūrīti angļu stilā varēsiet fotografēt un ar acīm baudīt uz nebēdu. Un ne tikai angļu dārzu! Stādaudzētavas Saulesķirši īpašniece Velta Breidaka dārza apmeklētājiem dos ieskatu arī par japāņu dārzu, par Luāras ieleju Francijā, par Bavārijas Alpiem Vācijā, pat par Āfriku!
Zaptes vietā – puķes
"Apmeklētāji bieži vaicā, kāda man ir izglītība. Tiklīdz pieminu Bulduru sovhoztehnikumu, kas tagad pārdēvēts par Bulduru dārzkopības vidusskolu, visi saprotoši māj ar galvu – tātad mācīta daiļdārzniece... Patiesībā es Bulduros apguvu konservēšanas tehnoloģiju, nevis dārza mākslu. Bija laiks, kad tiešām čakli konservēju. Man ir trīs bērni un astoņi mazbērni – pagrabs bija stāvgrūdām piepildīts ar augļu un dārzeņu konservu burkām, zaptēm. Tagad bērni jau lieli, mācās un strādā Anglijā, bet pagrabu es ziemā līdz pat augšai piepildu ar puķu podiem," atzīstas skaistā dārza saimniece Velta.
Pirms 25 gadiem bagātais Ādažu kolhozs saviem darbiniekiem Veltai un Jānim Breidakiem piešķīra apmēram 1300 kvadrātmetrus zemes. Te bija pļava ar leknu zāli – ne māju, ne ielu, ne dārzu. Sākuši no nulles un visu izdarījuši paši saviem spēkiem. Kopš bērni lieli, Velta pievērsusies puķēm.
"Pamats manam dārzam ir ziemcietes. Veidoju tādu dārzu, kāds man pašai patīk vislabāk – galvenokārt kombinēju ziemcietes ar dekoratīvajiem krūmiem, graudzālēm, lapu krūmiņiem," stāsta Velta.
Hortenziju bums
Pirmo hortenziju viņa iestādījusi pirms 20 gadiem, un ar to pašu viss sācies. "Hortenzijas paņēma manu sirdi. Neesmu pat skaitījusi, cik man to ir. Daudz! Kādu reizi Jānis, mans vīrs, apjautājās, vai nebūs jau par daudz, neesot vairs kur apgriezties. Tad arī izlēmu daļu stādu audzēt pārdošanai, lai arī citiem tiek tas skaistums, kas dara laimīgu mani," atceras Saulesķiršu saimniece.
Katru gadu nākot klāt kādi jaunumi. Griboties iestādīt, lai redzētu, kā tie aug un zied. Taču pēc kā tas izskatīsies, ja stādīs, piemēram, garu rindu ar hostām? Tātad vecās jārok ārā un vietā jāstāda citas, jo dārzs ir tik liels, cik tas ir, un arī spēka ir tik, cik ir. "Dārzs man aug labi, kaitēkļu dēļ nemokāmies. Pašai gan vienu brīdi veselība sagāja dēlī, un tad tieši dārzs bija tas, kas man palīdzēja atgriezties ierindā," atzīstas Velta.
Krāsu prieks
Protams, Velta daudz lasot un pētot katalogus. Tomēr krāsu un toņu izjūtai jābūt asinīs. Jau pirms stādīšanas gara acīm jāredz, kāds būs rezultāts. Citādi vai nu tā būs garlaicīga citu dārznieku stila atražošana, vai bezjēdzīgs haoss, ko grūti saukt par skaistu dārzu. Ja Velta aizbraucot kādā ceļojumā, tad atgriezusies gribot uzburt to tālo zemju sajūtu arī savā dārzā. Tā tapis, piemēram, Bavārijas Alpu stūrītis vai angļu tējas dārzs.
"Katram dārzam ir savas krāsas. Japāņu dārzā kombinēju galvenokārt zaļo un sarkanos toņu gammu – pavasarī sarkans rododendrs, rudenī – Japānas kļava. Un tas viss salikumā ar zaļo toni, ar nelielu ūdensrožu dīķīti un koši sarkanu tiltiņu tam pa vidu. Visi dabas toņi ir skaisti, bet īpaši man patīk lillā un rozā krāsas. Taču japāņu dārzā tādas neiederētos. Tās es atstāju Anglijas stūrītim. Ja man būtu lauku guļbūve, tai, manuprāt, piestāvētu oranžie un dzeltenie toņi," savā krāsu priekā dalās dārzniece.
Rozes esot kaprīzas, katru ziemu kāda izsalstot, un tad jāsākot viss no jauna. "Man patīk atsevišķas rozes kombinēt ar citiem augiem. Manuprāt, rozei klāt jāstāda vēl kādas trīs vienības – krūmiņus, kociņus, citas puķes. Apakšā varētu būt pelēkais tonis, tad vēl divi citi, un pašā augšā akcentam, kā jau karaliene, – roze..." Velta mazliet pasapņo.
Savu stilu meklējot
Ja jums vēl nav skaidrs, kādā stilā gribat iekārtot savu dārzu, brauciet uz Ādažiem pie Veltas pēc padoma. Pēc iepriekšēja pieteikuma viņa pieņem ekskursantus no visas Latvijas. Breidakas kundze jums neliegs ne konsultāciju, ne daudzgadīgo puķu stādus. Velta pēc jūsu vēlēšanās var pat izveidot augu kompozīcijas puķu traukos.
Bet varbūt jums iepatiksies tikpat daudzveidīgs un aizraujošs daudzu stilu dārzs kā Veltai – aiz katra taciņas līkuma atkal kaut kas jauns un pārsteidzošs! Jūs būtu sevišķi mīļš viesis, ja kā ciemkukuli saimniecei atvestu kādu lejkanniņu. Saulesķiršu dārza saimniece šādus suvenīrus kolekcionē jau gandrīz 20 gadus. Daži eksemplāri viņai ir pat no Ēģiptes, Itālijas, Spānijas.
