Foto: Privātais arhīvs
Kolekcionāram Maiguram Strīķim aizraušanās ar dālijām, kā viņš pats saka, ir nejaušība. Reiz viņš draugiem palīdzējis sadalīt dāliju ceru, bet tad jau lēnā garā arī pats sācis interesēties par rudens karalienēm. Nu jau vairāk nekā 30 gadus kolekcionārs ar lielu mīlestību rūpējas par aptuveni 240 dālijām, ievelkot līdzi šajā hobijā arī savu sievu Jutu, kas palīdz dārza darbos.

Ģimenes lauku īpašumā Tukuma novada Džūkstes pagastā atrodas iespaidīgā dāliju kolekcija. Rudenī tur izskatās īpaši krāšņi, bet pašlaik visi dāliju gumi ir norakti, sanumurēti un noglabāti, lai jau pavasarī ar jaunu sparu varētu ķerties klāt dārza darbiem un dāliju stādīšanai. "Tavs Dārzs" ar dāliju kolekcionāru sarunājas brīdī, kad var uzelpot no dārza darbiem, bet, kā norāda Maigurs, arī ziemā nedrīkst atslābt, jo dāliju gumi ir jāuzspasē.

"Es jau no šūpuļa nedomāju, ka ļoti ieinteresēšos par dālijām," atzīst Maigurs, kam pagrieziena punkts dāliju hobijā bijusi cera sadalīšana, kas ir fiziski smags darbs. "Tā es iepazinu dālijas, pieradu pie tām. Kolīdz kaut nedaudz jau to lietu pārzina, tā sāc vairāk interesēties. Tā soli pa solim uz priekšu. Nav jau tā, ka visu mūžu es esmu audzējis milzu kvantumus. Audzēju tik daudz, lai tas neapgrūtina un nepazūd interese, jo, kas par daudz, tas par skādi."

Sarunā ar "Tavs Dārzs" Maigurs stāsta par dāliju izstādēm, padalās audzēšanas un uzglabāšanas knifos, kā arī atklāj to, kāda ir vecākā dāliju šķirne viņa kolekcijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!