Dvietē krāšņi atdzimis Latvijas vīnogu 'pioniera' Paula Sukatnieka dārzs

Pauls Sukatnieks – Latvijā atzīts vīnogu selekcionārs, kura radītās šķirnes ir populāras arī tālu aiz Latvijas robežām – visu mūžu nodzīvoja savās dzimtas mājās, izveidojot krāšņu dārzu, ko apbrīnot savulaik braukuši ļaudis no tuviem un tāliem Latvijas nostūriem. Atzīmējot Paula Sukatnieka 105. jubilejas gadu, devāmies uz Dvietes pagasta "Apsītēm", lai izstaigātu slavenā selekcionāra dzīves takas un uzklausītu mājas patroneses Vandas Gronskas stāstu par gandrīz nebūtībā aizgājušā dārza atdzimšanu.

Tuvojoties Sukatnieka dzimtas mājām, jau pa gabalu skaidri samanāms koši balts jubilejas gada skaitlis, apliecinot, ka atrasta īstā vietā. Vanda mūs sagaida pagalma vidū, paspējusi pārģērbties, kā pati saka "goda drānās", bet vēl slaukot sviedrus. 24. augustā "Apsītēs" notiks vīnogu draugu saiets par godu dižā selekcionāra jubilejai, tādēļ darbs dzen darbu, jo viss jāpaspēj savest kārtībā, atklāj darbīgā sieviete.

Pārlaižot skatu apkārtnes ainavai, viss ir tik glīti sakopts, ka nav kam piesieties. Šķiet neticami, ka talantīgā dārznieka izlolotais, teju septiņus hektārus plašais dārzs ar vīnogu, augļu koku un ziedu stādījumiem pēc viņa nāves vairāk kā 20 gadus bijis pamests likteņa varā. Lai atkal celtu godā diža novadnieka mūža darbu un nodotu Sukatnieka veikumu nākamajām paaudzēm, 2001. gadā īpašumu no mantiniekiem pārpirka Ilūkstes novada pašvaldība. Kopš tā laika "Apsītēs" saimnieko Vanda Gronska. Sukatnieka dzimtās sētas atjaunošana ir viņas sirdsdarbs, tādēļ, kā pati atzīst, par šo tēmu varētu runāt nepagurdama. Klātienē aplūkojot visu, kas šo deviņu gadu laikā paveikts un klausoties Vandas aizrautīgajā stāstījumā, top skaidrs, ka, uzticot uzņēmīgajai un enerģiskajai sievietei topošā vīnkopības centra pārvaldnieces grožus, pašvaldība ir izvilkusi laimīgo lozi.

Sukatnieka aizraušanās ar dārzkopību un stādu audzēšanu sākusies pēckara gados, redzot apkārt valdošo iznīcību. "Kara laikā tika iznīcināti 87% no Ilūkstes novada skaistajiem dārziem. Sukatnieks apjauta, ka tautai pēc postažas un bada gadiem vajag atkopties un uzņemt dabīgos vitamīnus no augļiem un ogām, tādēļ iesākumā ķērās pie ābeļu stādiņu audzēšanas. Daļa no viņa stādītā ābeļdārza pie "Apsītēm" saglabājusies līdz pat šai dienai," stāsta Vanda, atklājot, ka Sukatnieks bijis biologs–autodidakts un visas zināšanas par augiem un to kopšanu apguvis pašmācības ceļā, lasot tolaik pieejamo nozares literatūru un sarakstoties ar Padomju Savienības izcilākajiem dārzniekiem – lai iegūtu informāciju un mainītos ar sēklām un stādiem.