Persiki tiek audzēti kokos – tas ir daudzgadīgs lapu koku pārstāvis, kas savos izmēros var sasniegt pat septiņu, astoņu metru augstumu, raksta "HarvestToTable". Ja koks netiek pareizi un pietiekoši apcirpts, tas platumā arī var sazaļot līdzīgos apmēros, taču mazākie koki parasti ir aptuvenu divu metru augsti. Par persiku dzimteni tiek saukta Ķīna.
Lielākā persiku raža ir tieši šobrīd, sākot no vasaras vidusdaļas līdz pat tās izskaņai, jo augļu gatavošanās periods aizņem trīs līdz piecus mēnešus. Persikkoki spēj pilnvērtīgi ražot pat 12 gadu garumā, un tiem ir izteikti augstas prasības pēc siltuma. Ja siltums veģetācijas periodā ir nepietiekams, augļi gan aizmetas, bet bieži vien nenobriest, vai arī ir zemas kvalitātes.
Viens persiku koks ienes aptuveni 30 kilogramus persiku gadā. Kad tie novākti, persikus ieteicams ēst uzreiz, taču tos var arī kaltēt un konservēt.
Viens no faktoriem, kas ierobežo persiku izplatību uz ziemeļiem, ir zemās temperatūras ziemas periodā. Ja katrā ceturtajā, piektajā ziemā temperatūra var nokristies līdz -29 -30 C°, tad šī zona nav piemērota persiku audzēšanai komercnolūkā. "HatverstToTable" vēsta, ka vietas, kurās ilgākā laikā turas pat mazie mīnusi, nav piemērotas persiku audzēšanai.
Taču, ievērojot noteiktus principus un citādu audzēšanas procesu, arī Latvijā var izaudzēt šos gardos augļus. Stādīt persikus Latvijas apstākļos var tikai pavasarī, un vispiemērotākās vietas ir aizvēja dienvidu puse ar labiem gaismas apstākļiem. Augsnei jābūt irdenai, ar labu aerāciju, bagātai ar organisko mēslojumu.
Lielākoties persiku sāk audzēt no sēklām iekštelpās, bet pēc tam stādā ārā, taču ražu var gaidīt pēc nedaudz ilgāka laika. Plašāk par persiku audzēšanu mūsu platuma grādos, atradīsi šajā rakstā.
Apskati galerijā, kādos apstākļos un kā pasaulē tiek audzēts sulīgais auglis, kuru esam iemīļojuši arī pie mums!
