Foto: DELFI
Gleznainās Navesti upes krastā atrodas Igaunijas lielākais ārstniecības augu centrs – ārstniecības augu saimniecība "Energia", kuru ieskauj ne tikai ārstniecības augi un saimnieces izlolots akmensdārzs, bet arī krāšņa flokšu un peoniju kolekcija.

Ģimenes rūpīgi izlolotā saimniecība 2018. gadā ieguvusi Igaunijas prezidenta balvu "Skaistākā Igaunijas sēta", bet 2017. gadā tā atzīta par skaistāko ražojošo audzētāju saimniecību Sūre-Jāni apkaimē.

Kā stāsta mājas saimnieki, šovasar dārzam aprit 23 gadi. Sākumā viņu saimniecība bija vien 2 hektārus liela, bet tagad tā sasniedz 19 hektārus, no kuriem 6 hektārus aizņem mežs. Tas nav tipisks krāšņumdārzs, bet šeit no visa kā ir pa druskai – ir gan ārstniecisko augu dabas takas un pļavas, gan akmensdārzs, daiļdārzs ar peoniju un flokšu kolekciju, kā arī akmensdārzs. Saimnieki arī paši saka, ka viņu dārzs ir sadalīts divās daļās – skaistais daiļdārzs un ārstniecības augu dārzs.

Foto: DELFI
Saimniece pie savām dārza skaistulēm – peonijām. Jūnijā tās pie mājas zied kā krāšņas kupenas.

Saimniecībā lielākais uzsvars tiek likts uz ārstniecības augiem – tie tiek audzēti un pārstrādāti. Kopumā viņu saimniecībā aug 56 dažādi ārstniecības augi. Tos viņi audzē ne tikai pašu saimniecībā, bet, ja nepieciešams, vāc arī dabā. Pērn, kā lepojas saimnieki, viņi novākuši 20 tonnas ārstniecības augu, bet, kad visi augi ir izžāvēti, tad gala rezultātā viņi iegūst 2,6 tonnas. Ārstniecības augi tiek žāvēti 48 stundas vismaz +30 līdz +35 grādu temperatūrā. Saimniecībā top dažādi ārstniecības augu produkti – aromātiskas tējas, eļļas, izsmidzināms ūdens un ne tikai, turklāt saimnieki savās zināšanās dalās arī ar citiem, piedāvājot izglītojošas nodarbības par ārstnieciskajiem augiem. Izbūvēts arī tējas namiņš ar skatu torni, kā arī konferenču centrs un pirts, kurā saimnieks interesentiem veic pirts rituālus.

Foto: DELFI
Pie katra ārstniecības augu lauka ir informatīva plāksne par augiem. Siltumnīcā viņiem aug pat saulessvece jeb deviņvīru spēks, kura novākšana ir roku darbs, jo, kā zināms, lai, iegūtu vienu kilogramu kaltētu ziedu tējas – jānovāc ap astoņiem kilogramiem ziedlapu.

Bet, ja runā par daiļdārza daļu, tad saimniece atzīst – viņu ir skāris "peoniju vājprāts", kas tikai turpina uzņemt apgriezienus. Viņas dārzā ir ne tikai vecās un nostalģiskās šķirnes, kuras savulaik atvestas no mammas vai draugiem, bet arī citas. Kopumā, kā lēš saimniece, viņas dārzā varētu būt ap 130 līdz 150 peoniju šķirnēm. "Man patīk, ja peonijas ir sastādītas zālē, jo tad izceļas to krāsa un forma," saka saimniece. Vienīgā problēma esot zāles pļaušana ap peoniju kupenām. Dārza īpašniece gan atzīst, ka, visticamāk, peoniju vājprātam būs jāliek punkts, jo viņa grib iegādāties augus, kas zied uz rudens pusi, jo, kā zināms, peonijas ar savu daili priecē tikai vasaras sākumā. Vēl viens saimnieces dārza lepnums ir flokšu kolekcija – viņai ir ap 50 dažādām flokšu šķirnēm.

Daiļdārza zālienā ir vietas, kas ir nenopļautas, bet tas tāpēc, ka zālienā zied košās mārpuķītes. Tās saimniece ir pasaudzējusi no asmeņiem, jo mārpuķītes ir kā piemiņa no vecmammas. Viņa atminas, ka bērnībā vecmammas dārzā skaisti ziedējušas mārpuķītes.

Foto: DELFI
Lūk, ideja, kuru aizņemties arī savam dārzam! Augu vigvami dārzam piešķir "odziņu". Vigvamos var audzēt ne tikai gurķus vai pupiņas, bet arī krāšņumaugus, piemēram, košās ipomejas, azarīnas, apiņus un citus augus.

Pie mājas iebraucamā ceļa meža malā ir iespaidīgs akmeņu krāvums, kurš pat pārsteidzis pašus saimniekus, jo viņi nav zinājuši par tā eksistenci. Kad mežmala iztīrīta, tad skatam pavēries akmeņu krāvums, kur nu tiek ierīkots akmensdārzs.

Foto: DELFI
Akmensdārzs ceļa malā izskatās ļoti maģisks un romantisks. Īpaši skaisti izskatās akmeņi, kuriem ir sūnu cepurītes.

Plašāku informāciju par augu saimniecību "Energia" un tā piedāvāto produkciju var izlasīt viņu mājaslapā.

Foto ieskats augu saimniecībā "Energia":

"Tavs Dārzs" ārstniecības augu saimniecībā "Energia" šī gada jūnijā ciemojās Igaunijas-Latvijas pārrobežu programmas projekta "Dārza pērles" ("Garden Pearls") ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt dārzu tūrisma attīstību Latvijā un Igaunijā, kā arī popularizēt Latviju un Igauniju kā vienotu dārzu tūrisma galamērķi. Projekts apvieno 76 krāšņus dārzus Latvijā un Igaunijā – ne tikai iespaidīgus kolekcijas dārzus, daiļdārzus, bet arī vēsturisko muižu parkus, dendroparkus, stādaudzētavas un citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!