Foto: Kā Getliņu siltumnīcās aug raženi tomāti un gurķi

Ierasts, ka kraukšķīgos gurķus un sulīgos tomātus savos mazdārziņos baudām vien vasaras mēnešos, savukārt ziemas mēnešos mielojamies ar tiem labumiem, ko piedāvā pašmāju uzņēmēji vai lielveikalu sarūpētais piedāvājums no ārvalstīm. Lai gan līdz saviem dārzeņiem siltumnīcās jāpagaida krietns laiciņš, "Tavs Dārzs" piedāvā aplūkot, kā Getliņu siltumnīcās tiek audzēti tomāti un gurķi.

11 412 kvadrātmetru plašais siltumnīcu komplekss ir iespaidīgs un nedaudz rada lielas laboratorijas iespaidu, jo kultūraugi atrodas iekaramajās dobēs 70 centimetrus virs zemes, iestādīti plēvē iepakotā akmensvatē, bet pa tievām caurulītēm augiem tiek pievadītas nepieciešamās barības vielas.

Siltumnīcu apsildei tiek izmantots energobloka saražotais siltums, kā arī tās ir aprīkotas ar klimata kontroles vadības iekārtām. Savukārt dažviet uzstādītas košas full-led gaismas, augu mājvietā vizuāli radot diskonoskaņu, bet tajā pašā laikā tās palīdz palielināt ražību.

Tomēr siltumnīcas nav mājas tikai augiem, bet arī kukaiņiem, piemēram, gar siltumnīcu sienām izvietotas īpašas kameņu mājas, kurās uzturas lidoņi, kas nodrošina augu ziedu dabīgu apputeksnēšanos. "Tas ir rādītājs, vai tomāts ir vai nav ēdams. Ja siltumnīcās pielieto ķīmiju, miglo ar ķīmiju, tad kamene nedzīvo, ja viņa dzīvo, tad nav ķīmijas," SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Stropos un siltumnīcās kamenes nodzīvo trīs mēnešus, bet pēc tam nomirst, stāsta siltumnīcas saimnieks. Turklāt, stropi nav vis tādi, kādus ierasts redzēts privātās saimniecībās, bet gan tie ir modernizēti - lai kamenes nepārstrādātos, tiek regulēta ielidošana un izlidošana.

5,5 metrus augstajās siltumnīcās kopumā ir četras tomātu šķirnes - 'Haiku', 'Beorange', 'Amorozo' un 'Managua', kā arī gurķu šķirne 'Imea' , kuras atceļojušas no Somijas. Kā atklāja Stirāns, sezonas laikā siltumnīcās tiek novākti 500 tonnas tomātu, bet vienā nedēļā no kvadrātmetra tiek novākti četri kilogrami gurķu. Gurķi tiek vākti katru dienu, bet tomāti - divas reizes nedēļā, izņemot svētdienas. Gadā siltumnīcas uzņēmumam nes aptuveni 2,2 miljonus eiro lielu peļņu, apgalvo Stirāns.

Pašlaik siltumnīcās kopumā ir viens hektārs ar tomātiem. Kā skaidro uzņēmuma vadītājs, stādi jau Getliņos "atceļo" ar vienu ziedu. "Tas ir meža tomāts, kuram ir uzpotēti normālie mājas tomāti," radot iespaidīgos tomātu stublājus, stāsta uzņēmuma vadītājs. "Kad parādās devītais tomāts, pirmo tomātu var vākt nost. Divreiz nedēļā tiek novākti tomāti, noplēstas lapas un stāds tiek palaists ar virvi zemāk." Stāds sasniedz arī ievērojamu garumu, proti, pat 15 metrus. "Var audzēt divus, trīs metrus, bet saknēm nav tāda spēka, lai "aizpumpētu" tik tālu," skaidro Stirāns. Viņš norāda, ka šādā gadījumā pēc deviņiem mēnešiem tomāts paliek maziņš un nav lietderīgi to tālāk izmantot.

"Mēs tomātus audzējam līdz jūlijam, jo jūlijā tomāti parādās katrai vecaimātei. Tad mēs visu metam ārā, dezinficējam un tīram, bet septembrī stādām, lai no novembra līdz jūnijam ražotu," tomātu dzīves ciklu ieskicē Stirāns. "Omes gurķi un tomāti vienmēr būs garšīgāki, jo šeit mēs audzējam ar bioloģiskām metodēm, bet tāpat mēs tos "dzenam", jo ir svarīga ražība. Omes gurķis, tomāts pats, kad nobriedīs, tad būs. Šeit ir industriāla ražošana. Šeit nav tā, ka stāds atpūšas. To dzen, lai būtu svars, jo maksā par kilogramu."

Dažādām tomātu šķirnēm ir arī uzstādītas eksperimentālās full-led gaismas, lai veiktu savā ziņā eksperimentu, proti, kā dažādas tomātu šķirnes reaģē uz papildu apgaismojumu, proti, krāsaino starprindu apgaismojumu. Kā secina Stirāns, šādas lampas palielina augu ražību par 15 līdz 20 procentiem, bet ne tāpēc, ka uz auga izaug vairāk tomātu, bet vienā kvadrātmetrā var uzlikt vairāk augu.

Savukārt pavasarī siltumnīcas tiek papildinātas ar puķēm podiņos, kas tiek iekārtas ejas augšā, kur ir daudz vietas, tādējādi tiek lietderīgi izmantota platība. Kā atklāja Stirāns, tad jaunas puķu šķirnes solās būt viens no sezonas jaunumiem. "Mēs mēģinājām audzēt zemenes, bet tomātam ir viens siltuma režīms, bet zemenei ir cits. Ja pamatā audzē zemenes, tad cieš tomāti, ja tomātus - tad cieš zemenes. Puķei vienalga, garšas īpašības nav tik svarīgas," norāda uzņēmuma pārstāvis. Viņš gan atzīst, ka paplašināt siltumnīcas neplāno, jo to neļauj vietas trūkums. "Mēs esam pilni. Jau pagājušajā gadā sākām rakt nost veco kalnu jaunajiem atkritumiem. Mums ir 100 hektāri un vairāk nav, līdz ar to - bez dedzināšanas mēs neko neizdarīsim, agru vai vēlu mums būs jādomā par dedzināšanu, jo tā var pagarināt poligona mūžu," norāda Stirāns, kurš vienlaikus atgādina - uzņēmums vāc gāzi, nevis to ražo. Runājot par nākotnes plāniem, viņš arī atklāj, ka nākotnē plānots būvēt izglītības centru, kur vadīt izglītojošas nodarbības skolēniem un ne tikai.

Taujāts par to, kas noticis ar ieceri par tīģergarneļu audzēšanu un zivīm, viņš skaidro, ka ir divi aspekti, proti, pieredze no uzņēmuma partneriem Holandē un Konkurences padomes mudinājumi. Uzņēmuma partneri eksperimentālā kārtā audzējuši starp tomātu "takām" garneles metru platā un metru dziļā grāvī. "Bez Eiropas [aut. - Eiropas Savienības] atbalsta arī holandiešiem nesanāk matemātika, līdz ar to, ja tas ir tikai šovs un nav ekonomiskā pamata, tad mēs pagaidām..." Savukārt Konkurences padome, kā skaidro Stirāns, mēģina šo lietu "aizvērt", jo uzskata, ka pašvaldībai nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, kā rezultātā tiek kropļots tirgus. "Ja vēl garneles parādīsies, tad skandāls būs vēl lielāks," pieļauj "SIA Getliņi EKO" vadītājs.

Foto ieskats Getliņu siltumnīcās:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit