Orhidejas ir viena no skaistākajām augu dzimtām, to pierāda arī daudzu vēlme pa visām varītēm mājās izaudzēt pašiem savu orhideju oāzi. Vieniem tas izdodas, citiem ziedi tā arī otrreiz vairs neparādās, taču augi podiņos var tikai likt nojaust, cik pasakaini skaisti orhidejas zied savvaļā.
Lai arī mūsu klimatiskajā joslā neiespējami redzēt skatus, kur orhidejas bagātīgi zied mežos vai kur citur savvaļā, orhidejas specifiskas ar to, ka aug dažādās klimatiskajās joslās – gan tundrā, gan tropu mežos. Orhidejas savvaļā nesastapt sausākajos tuksnešos un uz polārā ledus, tomēr ir gana daudz pasakainu vietu, kur šie skaistie ziedi vērojami pilnā plaukumā.
Interesanti, ka orhidejas veido lielāko augu dzimtu, turklāt tajā ir 25 000 sugu, ko ik pa laikam papildina jauni atklājumi. Neskatoties uz šo bagātību, tikai nelielu daļu no tām var izaudzēt telpās, jo, piemēram, mērenajā joslā sastopamās orhidejas ir uz zemes augošas, turklāt saknēm nepieciešams, lai augsnē būtu īpašas sēnes. Turpretim tropos orhidejas aug kokos, kur ir tām vēlamais mitrums, un tās barojas no trūdvielām saknēs vai koku dobumos. Un tieši šīs ir tās orhidejas, kuras visvieglāk audzēt telpās, ar nosacījumu, ka gaisa mitrums ir pietiekams.
Tieši tāpēc, ka orhidejas aizrāvušas ar savu pasakaino daili, radīti neskaitāmi hibrīdi, kas piemēroti audzēšanai dažādās telpās, pat ar sausu gaisu. Vairāk informāciju par orhideju mēslošanu, laistīšanu un citiem svarīgiem nosacījumiem kopšanā lasi šeit.
Orhideju ziedēšana ir apbrīnojama – atkarībā no ģints un sugas, tās arī aug ļoti dažādi. Piemēram, oncīdijas aug garos ziedkātos, kas noliekušies no kokiem un, vējam pūšot, liegani šūpojas. Falenopši, kas arī ir visai pazīstams nosaukums šo augu cienītājiem, savvaļā aug Dienvidaustrumu Āzijā uz kokiem, savukārt cimbīdijas aug garos kātos, tāpēc arī ir pirmās orhidejas, kuras sāka pārdot kā telpaugus. Ja vēlies šo dabas skaistumu redzēt pašu acīm, jādodas uz Taizemi, kur tās visai bagātīgi sastopamas dažādos dabas parkos un botāniskos dārzos.
Raksta tapšanā izmantota informācija no grāmatas ''Telpaugi. Enciklopēdija'' (Niko Fermēlens, Zvaigzne ABC, 2003).
Foto:
