Ieskats trijos aizvadītās vasaras sakoptākajos īpašumos Talsu novadā
Foto: Publicitātes foto

Arī šajā gadā Talsu novada pašvaldība organizēja konkursu "Talsu bruncī ieaustie", lai atklātu pašu un citu acīm jaunas pērles, ko ieraudzīt un novērtēt, portālu "Tavs Dārzs" informēja Talsu novada pašvaldības pārstāve Inita Fedko.

"Renču ielas 8. māja Stendē, kur saimnieko Anita un Valdis Orehovi, atrodas pilsētas teritorijā, tomēr arī tas nav liedzis šeit iekopt skaistu dārzu, izveidot atsevišķu sportošanas zonu un domāt, kā ik piederošo zemes laukumiņu pārvērst sev tīkamā vidē," tā Fedko. "Pāris rūpīgi attiecas pret savu īpašumu, dzīvojamā māja ir vairāk nekā simts gadus veca. Anita un Valdis ir pedagogi, kaislīgi ceļotāji, aktīvā dzīvesveida piekritēji un savas apkārtnes entuziastiski iekopēji. Savu sētu saimnieki veido pēc izjūtām – šogad atkal tapusi jauna dobe, un bez papildinājumiem un atjaunojumiem Renču ielas sēta nepaliek ne gadu. Pavisam drīz abi plāno atteikties no sakņu dārza, lai atkal ļautu fantāzijai vaļu. Orehovi ir dabas mīļotāji, tāpēc arī pagalmā neredzēt bruģi vai speciāli iekoptu zālienu: te pamīšus uzzied gan āboliņš, gan mārpuķītes."

Ieskats trijos aizvadītās vasaras sakoptākajos īpašumos Talsu novadā
Foto: Publicitātes foto

Fedko arī atklāj, ka pagalmu rotā skaistas dobes un košumkrūmu stādījumi, kuru izveidei saimniece iedvesmu smeļas dārzkopju žurnālos un ceļojumos. "Ainavā iederas arī Valda ierīkotā sporta zona. Aizvien ko jaunu un neierastu – tādu vidi sev apkārt vēlas redzēt Orehovu pāris. Un nākošais solis būs hortenziju stādījumi – tās Anitai ir īpaši mīļas."

Savukārt ābeļu un bērzu ielenkumā Lubes pagastā ir paslēpusies "Briežu" māja. "Lai arī ikdienā Kaspars Jirgensons ar sievu Ievu un trīs bērniem mīt turpat netālu esošajā dzīvoklī, tomēr viss brīvais laiks ģimenei paiet šeit – iekārtojot un pilnveidojot senās mājas apkārtni." teic Fedko.

"Ik soli sperot "Briežu" idillē, acīm paveras jaunas, tīkamas detaļas," stāsta Fedko. "Akmens krāvumi pārtapuši dārza interjerā, tie veiksmīgi apstādīti, pelēkās "muguriņas" aizstājot ar krāšņu ziedu vijumiem."

Ieskats trijos aizvadītās vasaras sakoptākajos īpašumos Talsu novadā
Foto: Publicitātes foto

"Briežu" sakopšanā ik dienu tiek ieguldīts liels darbs, jo regulāri jāpļauj zāle, jāravē puķu dobes un jāprot saskatīt, kā kādu vides defektu pārvērst par efektu. Novērtējot īpašuma ilgtspēju, Kaspars ķēries pie ģimenes mājas celtniecības. Teritorija ap topošo māju jau ir ierīkota – divi dīķi, atpūtas namiņš, tiltiņš pār vienu no dīķiem, kur vēlāk krāšņi zied ūdensrozes, daudz puķu dobju, atpūtas stūrīšu ar soliņiem, ugunskura vieta un šūpoles. Jo īpaši uzmanību piesaista liels dārza kamīns, kas ir darināts no laukakmeņiem, teic Fedko.

Bet Aida Skalberga ir pils saimniece – tieši tā un ne citādi! 2008. gadā viņa iegādājusies nolaisto un noplukušo Dižstendes muižas centra senāko daļu – Bruņinieku pili. "Tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena," savu satikšanos ar šo īpašumu raksturo pati Aida. Šī ēka celta 1628. gadā uz saliņas, joprojām skatāmas ir arī pils slepenās ejas.

Ieskats trijos aizvadītās vasaras sakoptākajos īpašumos Talsu novadā
Foto: Publicitātes foto

Fedko informē, ka Bruņinieku pils atjaunošanā piedalījušies arī speciālisti, palīdzot izvēlēties piemērotākos risinājumus. "Pati Aida nav Lībagu pagasta iedzīvotāja, bet vienmēr tur jūtas ļoti labi. Pils ēka reizi pa reizei pieejama arī vietējiem iedzīvotājiem un citiem interesentiem – piemēram, tā atkal durvis vērs pagasta svētku laikā. Tikai nakšņot gan šeit nevajadzētu – Aida nejoko sacīdama, ka tur spokojas.''

Source

DELFI Tavs Dārzs

Tags

Dārzs Talsu novads
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form