Foto: Shutterstock
Sezonā, kad veikalos atrast vissulīgākos un gardākos kivi, reti kurš aizdomājas – kā šis auglis audzis un no cik tālām zemēm nācis. Ja pie cenas redzam izcelsmes vietu, tad foto ar augiem, kur redzami augļi nogatavojamies, nav redzēti, tāpēc ''Tavs Dārzs'' sniedz ieskatu, kā tad izskatās svešzemnieki, vēl nenoplūkti no zariem.

Ja miziņa teju visiem kivi ir līdzīga – brūnā krāsā un ar pūkainu apvalku, tad mīkstums var atšķirties. Lielākoties pieejami kivi ar zaļu augļa mīkstumu, bet saldāku garšu cienītājiem varētu labāk garšot dzeltenie kivi. Taču visi kivi pēc formas līdzinās olai un tos klāj raksturīgā pūkainā miziņa.

Foto: Shutterstock

Pa gabalu kivi koki varētu līdzināties mums visiem zināmajiem bumbieriem, taču līdzības šiem augļu kokiem ir visai mazas. Interesanti, ka auglis nosaukumu ieguvis Jaunzēlandē, kur par godu tur dzīvojošam putnam arī auglis ieguvis vārdu – kivi. Starp citu, Ķīnā kivi dēvē par pūkaino ērkšķogu.

Foto: Shutterstock

Ja kivi uzskati par visai eksotisku augu, tad asociācijas ir pamatotas, jo augs patiesi nāk no subtropu zonām, kur tas aug gluži kā vīnogulāji. No sākuma augļi izskatās kā bumbieri – vēl pavisam zaļi un stingri, bez pūkainā apvalka, bet ar laiku parādās arī tas. Kivi, līdzīgi kā āboli, aug stingros kātiņos, taču, ražu novācot, tiek noplūkts tikai pats auglis, bez kātiņa.

Foto: Shutterstock

Kivi kokiem tīk siltums un saule, tāpēc lielākoties kivi koki aug Ķīnā, Itālijā, Čīlē, protams, Jaunzēlandē un citviet, kur šo priekšnosacījumu netrūkst. Kivi audzēšanā jāievēro vairāki svarīgi noteikumi, sākot no augsnes skābuma, beidzot ar laistīšanu, pirmajos gados jo īpaši jāizdabā augļu kokiem, lai sagaidītu pienācīgu ražu, raksta ''Rodale's Organic Life''.

Foto: Shutterstock

Kivi augļu koku dārzi ļoti līdzinās vīnogulājiem. Pie augļiem var piekļūt no zaru apakšas, tāpēc tie aug uz speciālām stalažām. Pamats jāveido arī tāpēc, ka koku stumbrs un zari nav tik spēcīgi, lai noturētu smago augļu nastu. Tā kā augļiem miza ir ļoti plāna, svarīgi augļu novākšanā uzmanīt, lai tie nesaspiežas un nenokrīt zemē, citādi tie ātri sabojājas.

Foto: Shutterstock

Kivi nāk no aktinīdiju ģints un arī mūsu platuma grādos var izaudzēt kādu kivi radinieku, proti – ziemeļu kivi jeb aktinīdijas. Vīteņaugs veido nelielus, bet saldus augļus, kas pēc garšas ļoti līdzinās kivi, raksta stādaudzētava ''Baltezers''. Vēl kāds interesants fakts – kivi varot izaudzēt arī no augļa sēkliņām, taču diez vai tas izdotos pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem, jo augam vajag daudz saules un siltuma, taču tur, kur tā visa netrūkst, kivi kokus varot izaudzēt tieši tā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!