Kolas zāle un košļeņu piparmētra – kā Krimuldas pusē audzē eksotiskus garšaugus
Foto: Edgars Meļkis

Šokolādes piparmētra, karija zāle, citronzāle un ābolu mētra – šie ir ir tikai daži no eksotiskajiem garšaugiem, kas aug zemnieku saimniecības "Zutiņi" siltumnīcās. Stādaudzētavā Krimuldas novadā pavasaris ir rosības pilns, jo podiņos tiek izloloti simtiem stādu, tajā skaitā arī krāšņās eksotiskie garšaugi, krāšņās pavasara vēstneses atraitnītes un citi augi.

Kā "Tavs Dārzs" atklāj "Zutiņu" saimniece Rūta Beirote, stādaudzētavā garšaugu klāsts tiek paplašināts ar katru gadu. "Tā kā mūsu kaislība ir ne tikai audzēt, bet arī gatavot, tad likumsakarīgi, ka mums gribas izmēģināt gan dažādus paveidus un šķirnes jau ierastajiem un Latvijā izsenis audzētajiem garšaugiem, gan arī nomēģināt ārvalstu selekcionāru brīnumus," atklāj saimniece.

"Zutiņos" garšaugi tiek izloloti divās lielās siltumnīcās. Tajās ir ap 20 šķirņu piparmētru, piecu veidu garšu zāles, ap 15 bazilika šķirnēm, 10 veidu timiāniem un citiem garšaugiem, kas ir gan populāri, gan arī tādi, kas ir mazāk zināmi.

  • Šajā rakstā vari aplūkot, kā "Zutiņi" audzē košās un daudzkrāsainās atraitnītes. Tāpat varēsi smelties arī vērtīgus padomus skaisto ziedu audzēšanā.


"Mīlestība pret ēdienu un gatavošana ir pēdējā laika modes kliedziens," norāda Beirote, kura arī akcentē to, ka ne velti par ēdieniem tiek uzņemtas filmas, bet gandrīz ikkatrs televīzijas kanāls pārraida šovus. "Šai modes tendencei līdzi seko arī selekcionāri un cītīgi strādā pie tā, lai, neraugoties uz to, kādu virtuvi mēs esam iecienījuši vai kādas zemes ēdienu plānojam gatavot, mums vienmēr pa rokai būtu attiecīgās zemes svaigi garšaugi," stāsta stādaudzētavas saimniece.

Taujāta pat to, kur tad lūkoties pēc dažādiem garšaugiem sava dārziņa papildinājumam, Beirote stāsta, ka daļu no garšaugiem noteikti var iesēt paši no veikalos pieejamajām sēklām, bet daļu – pavairot ar saknēm. Savukārt daļu garšaugu no eksotiskā garšaugu klāsta stādaudzētavas pasūta kā jaunstādus no tuvāku un tālāku zemju stādaudzētājiem. "Tie tiek piegādāti mums vēl pavisam maziņi, tikko no zemes izlīduši, lai savu dzīvi tālāk turpinātu pie mums," norāda Beirote.

Garšaugu audzēšanas specifika


"Vai tad nevaram paši visu iesēt – tā daži jautā? Un atbilde ir – varam, kamdēļ gan ne," atzīst audzētāja. Viņa gan skaidro, ka katram garšaugam ir sava audzēšanas specifika, kā arī vēlamā dīgšanas temperatūra. "Piemēram, citronzāle, iesēta no sēkliņām, dīgst tikai īsteni tropiskos apstākļos mitrumā un +25 grādu siltumā," piebilst Beirote, "ja temperatūra būs zemāka, dīgšanas process var aizņemt līdz 3 nedēļām, bet, ja kādunakt nokritīs zem +18 grādiem, dīgšana var apstāties un vairs arī neturpināties." Jāņem arī vērā tas, ka Latvijā eksotiskajiem garšaugiem ir grūti nodrošināt atbilstošus klimatiskos apstākļus, kuros tie ir pieraduši augt. "Lai varētu celt galdā citronzāli jau vasaras sākumā, tā mums būtu jāsēj jau janvārī un tik eksotiskus apstākļus nodrošināt mūsu klimata apstākļos ir ļoti grūti un arī dārgi. Tādēļ augiem, kas mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav raksturīgi, bieži tiek izmantots jau gatavs stādmateriāls," skaidro "Zutiņu" saimniece.

Turpinājumā lasi ieteikumus par eksotisko garšaugu audzēšanu, dažādajām šķirnēm, kā arī to pielietošanu uzturā!

Source

DELFI Tavs Dārzs

Tags

Dārzs Garšaugi garšaugiem
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form