Eksotisko garšaugu šķirnes, audzēšana un pielietojums uzturā


Kolas zāle un košļeņu piparmētra – kā Krimuldas pusē audzē eksotiskus garšaugus
Foto: Edgars Meļkis

Mētras un piparmētras


"Tās ir viens no garšaugu veidiem, kas aizsāka garšaugu daudzveidības uzvaras gājienu jau daudzus gadus atpakaļ un joprojām nebeidz pārsteigt. Ja senāk mēs pazinām līdz 3 veidu piparmētrām, kas auga omītes dārzā, tad nu jau vairākus gadus mūs priecē tādi krāšņi nosaukumi kā 'Ananāsu piparmētra', 'Košļeņu piparmētra', 'Ābolu mētra' un citas. Piparmētras tiek iedalītas no izteikti piparotām līdz maigi saldām. Atsevišķi izdalītas tiek arī mētras ar īpaši ārstnieciskām īpašībām, piemērām, Japānas ārstnieciskā piparmētra vai Tibetas mētra. Kā īpaši piparotas mēs pazīstam 'Piparoto pirparmētru' , 'Šokolādes piparoto mētru', 'Mohito piparmētru'. Ar izteiktu citrusa smaržu un garšu apveltītas 'Greipfrūtu mētra', 'Apelsīnu mētra', 'Citronu piparmētra', 'Mandarīnu piparmētra'. Īpaši saldas būs zemeņu, aveņu, ābolu, ingvera piparmētras. To veidu piedāvājumā ir ap 50.

Garšaugu zāles turpina savu popularitātes gājienu


Daudzas no tām mēs iepazīstam caur ārvalstu kulinārijas šoviem, citu vērtīgās īpašības esam piemirsuši, tomēr garšaugu zāles savu uzvaras un popularitātes gājienu nešaubīgi ir pieteikušas.

Kolas zāle un košļeņu piparmētra – kā Krimuldas pusē audzē eksotiskus garšaugus
Foto: Edgars Meļkis
Šokolādes piparmētra

Citronzāle (Cymbopogon citratus L.)

Citronzāle ir viena no pazīstamākajām garšu zālēm, to esam iepazinuši gan kā sastāvdaļu tējās, gan kā garšaugu, ko iespējams iegādāt arī veikalos. Tiesa gan, izaudzēt citronzāli no sēkliņas pašiem būs zināms izaicinājums zemās dīdzības un izteikti silto un mitro apstākļu dēļ, Tomēr citronzāles stādus var izstādīt puķu dobēs krietni pēc salnām un vasaras gaitā priecāties par krāšņo garšaugu. Citronzāle ir cēlusies no tropiska klimata valstīm, tādēļ Latvijā tā neziemos. Bet, iestādīta podā, tā ziemu var pārlaist iekštelpās gaišā un siltā vietā. Nevajadzētu aizmirst to ik pa laikam apsmidzināt.

Citronzāli izmanto tējās, augsti vērtējot tās ārstnieciskas īpašības. Virtuvē to plaši izmanto Āzijas ēdienos, pie jūras veltēm vai rīsu ēdieniem. No tās gatavo arī marinādes gaļas ēdieniem. Vieglā citrusa aromāta dēļ citronzāli pievieno arī kūkām, glazūrām un krēmiem.

Karija zāle (Helichrysum italicum)

Šo augu pazīst arī kā Itālijas salmeni un tā radiniece tepat Latvijā ir kaķpēdiņa. Šo augu gan primāri pazīst kā lielisku eļļas augu, no kura gatavo gan kosmētiskos, gan ārstnieciskos līdzekļus, tomēr itāļu virtuvē un vidusjūras ēdienos karijzāle tiek izmantota arī kā garšaugs, lai papildinātu ēdienu ar vieglu karija smaržu un patīkamu rūgtumu. Ja paši karijzāles ziedi smaržo kā svaigi sviests medus, tad lapiņām piemīt viegls karija aromāts – no šejienes tad arī cēlies otrs auga nosaukums – karijzāle. Karijzāli parasti pievieno zivju, gaļas un arī dārzeņu ēdieniem. Karijzāle ir silto zemju augs un pie mums atklātā laukā neziemos. Iestādītu puķu podā to var pārziemināt virtuvē uz palodzes.

Sāls zāle (Sálsola frulicosa )

Arī sāls zāle ir austrumu (austrumkrievijas, Ķīnas) garšaugs, kuru mēs izmantojam kā ēdiena piedevu, tikmēr itāļu virtuvē to lieto līdzīgi kā salātus, mēdz apcept uz pannas, fritēt, gatavot kopā ar dārzeņiem. Ar mūsu pašu Latvijā augošo piejūras sālszāli šo sajaukt nevajadzētu. Mūsu vietējā radiniece būs asa un ēdienam nepiemērota. Sāls zāle ir iecienīta ne tikai tās patīkamās garšas, bet arī vērtīgo vitamīnu dēļ, kurus satur šīs nedaudz sukulentam līdzīgais augs. Sāls zāli var sēt arī ar sēklām, taču atkal jāraugās, lai apstākļi uz dīgšanas brīdi būtu gana silti un mitri. Sāls zāle ir gaismu un siltumu mīlošs augs. Latvijā tā neziemos, bet ienesta virtuvē uz palodzes arī var ziemu nepārlaist tīri gaismas trūkuma un īso dienu dēļ. Tomēr vasarā un siltajā laikā sālszāle var tik krietni sasparoties, ka nāksies to pat krietnāk apcirpt, lai savaldītu. Sāls zāle nešaubīgi ir arī ļoti dekoratīva un lieliski izskatās garšaugu dobēs vai kastēs, arī sastādīta kopā ar puķēm.

Kolas zāle (Artemisia Arbotanum)

Katrā kārtīgā Latvijas viensētā aug dievkociņš – svētībai, garu atbaidīšanai, labai smaržai, un kaltētā veidā arī kožu un blusu atbaidīšanai. Tikmēr citās valstīs to nezina. Pabužinot dievkociņa lapas, var sajust arī vieglu kolas aromātu, tamdēļ citviet pasaulē šo augu nodēvējuši par kolas zāli un labprāt vasarā pievieno dzērieniem, lai piešķirtu patīkamu saldenu smaržu un vieglu kolas garšu. Kolas zāle ir vērmeļu radiniece un palīdz arī vieglāk sagremot ēdienu un ieteicama cilvēkiem ar kunģa problēmām. Arī kolas zāle tiek izmantota kosmētikas līdzekļos un no tām spiestas smaržīgas eļļas gan nervu nomierināšanai, gan gaisa atsvaidzināšanai. Virtuvē kolas zāli izmanto dzērienu papildināšanai, pievienojot ūdeņiem un tējai, gatavojot marinādes, pievieno mērcēm un svaigā veidā arī salātiem. Kolas zāle ir daudzgadīgs augs un ļoti labi ziemo arī pie mums. Tā veido kuplu līdz 1 metru augstu krūmu, kuru iespējams arī formēt un veidot.

Vjetnamiešu koriandrs (Persicaria odorata)

Šo garšaugu iecienījuši Āzijas virtuves cienītāji un uzreiz jāpiebilst, ka ar koriandru jeb kinzu, kuru pazīstam mēs, šim nebūs nekāda sakara. Vjetnamas koriandrs ir ļoti iecienīts tādās zemēs, kā Vjetnama, Laosa un Malaizija. Taizeme šo augu vairāk gan izmanto kā ārstniecības augu galvenokārt, lai mazinātu gremošanas un kunģa problēmas, apturētu vemšanu, mazinātu drudzi, savukārt auga sula tiek izmantota kā līdzeklis pret čūsku kodumiem. Šis augs Latvijā neziemos, ja vien to rudenī nepārnesīsim uz siltākām telpām. Tomēr, pēc salnām izstādīts puķu dobē vai kastē, tas veidos skaistu krūmu ar sulīgām zaļi spicām lapām.

Iemīļots tas ir pie zupām, zivs vai vistas ēdieniem. Svaigām lapiņām piemīt burvīgs citrusa un piparu aromāts, tādēļ tās lieliski iederēsies arī pesto un mērcēs. Vēl bez garšu zālēm jaunumu šobrīd daudz, un garšaugu tendences, ko izmēģinām arī mēs, "Zutiņu" stādaudzētavā – apvienot prakstisko ar skaisto. Un, piemēram, ja oregano jeb raudene savas pozīcijas Latvijas virtuvē jau ir nostiprinājusi, tad šobrīd selekcionāri ir radījuši vairākas jaunas šī garšauga šķirnes, kas lieliski nosedz arī puķu dobes vai akmensdārza apstādījumus. Salvija, timiāns, baziliki, arī rozmarīns un pat lavanda šobrīd piedzīvo izaugsmi šķirņu ziņā un nebūt nevajag brīnīties, ja stādaudzētāji piedāvā gan parasto salviju, gan ananāsu salviju, ložņājošu, kāpelējošus vai stīgojošu timiānu, ziemu izturīgu timiānu un citus jaunumus, kas līdz šim nebij redzēti. Arī jums novēlam – audzēt un baudīt."
Foto ieskats siltumnīcās, kur aug eksotiskie garšaugi un citi augi:

Source

DELFI Tavs Dārzs

Tags

Dārzs Garšaugi garšaugiem
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form