Astoņas krokusu sugas katram dārzam

Krokusu paradīze pie selekcionāra Jāņa Rukšāna un padomi to audzēšanā
Foto: Shutterstock

Palsais krokuss (Crocus flavus). Ziedi lieli, koši dzelteni ar palsu ziedlapu muguriņu. Tas ir vienīgais krokuss ar dzelteniem ziediem, kas labi padodas uzziedināšanai podiņos ziemas mēnešos. Dārzos audzētā forma ir sterila un sēklas neierieš, taču labi vairojas veģetatīvi.

Herberta krokuss (Crocus herbertii). Pazīstams arī ar nosaukumu Crocus gargaricus subspecies herbertii. Viskošākie dzeltenie ziedi, kurus varētu pat saukt par oranždzelteniem. Labi veido uz sāniem augošus stolonus, kuru galā veidojas mazi sīpoliņi, tādēļ dārzā laukums, kur tas iestādīts, lēnām izplešas.

Pavasara krokuss (Crocus vernus). Vispazīstamākais no krokusiem, kurus vairākums cilvēku pazīst kā Holandes hibrīdus. Lieli ziedi purpura, baltā, zilā krāsā vai svītraini. Bez pārstādīšanas var augt pat līdz trim gadiem. Šķirņu ir ļoti daudz.

Zeltziedu krokuss (Crocus chrysanthus). Tam ir daudz skaistu hibrīdu ar dzelteniem, baltiem, ziliem un violetiem ziediem. Uzzied dārzā vieni no pirmajiem. Ziedi ir sīkāki, bet bagātīgāki – no viena bumbuļsīpola var veidoties vairāk nekā desmit ziedu.

Šaurlapu krokuss (Crocus angustifolius). Ziedi atgādina mazas zelta zvaigznītes, kas izkaisītas uz dobes. Ziedlapu muguriņu klāj platas purpurbrūnas svītras, taču ir atrastas arī formas, kam šīs svītras ir īsākas, blāvas vai to vispār nav.

Heufeļa krokuss (Crocus heuffelianus). Ziedi ir koši violeti ar ļoti skaistu tumši purpurvioletu "V" veida plankumu (putniņu) ziedlapu galos. Retāk sastopamas baltziedu formas ar bāli zilu putniņu. Suga aug ļoti labi un vairojas ar pašizsēju. Augi ziemcietīgi, nekad nav cietuši pat bargās ziemās. Labi jūtas arī koku un krūmu paēnā.

Malija krokusa (Crocus malyi) ziedi ir lieli, tīri balti. Viena no vispieticīgākajām sugām, kas ne reizi nav cietusi pat bargā kailsalā. Zied, kad vairums krokusu jau noziedējuši.

Tomazīni krokuss (Crocus tommasinianus). Zied ļoti bagātīgi ar gaiši lavandas ziliem ziediem, pacieš pusēnu. Vairojas arī ar pašizsēju. Izaudzētas vairākas šķirnes. Diemžēl galvenais Tomazīni krokusa trūkums ir lielā vīrusieņēmība, tādēļ stādījumi regulāri jāpārbauda un visi aizdomīgie augi jāizrok un jāsadedzina.

Rudenī ziedošās krokusu sugas ir grūtāk audzējamas mūsu klimata apstākļos. Kolekcionāri tās pārsvarā audzē siltumnīcās. Dārzā var audzēt vienīgi krāšņo krokusu (Crocus speciosus), kas zied no septembra līdz salam, atkarībā no šķirnes ar baltiem vai violetiem ziediem, un jauko krokusu (Crocus pulchellus) – tam ir mazāki ziedi, bet augi pilnīgi ziemcietīgi.

Uzziņai!

Tiem, kas vēlas uzzināt ko vairāk par krokusiem, ieteicams izlasīt 2011. gada janvārī ASV izdoto Jāņa Rukšāna monogrāfiju "Crocuses: A Complete Guide to the Genus" (Timber Press). Tajā apskatītas visas tobrīd zināmās krokusu sugas, kas ilustrētas ar 300 fotoattēliem. Šim ceļvedim būtu jābūt katra krokusu drauga bibliotēkā.

Tagad sagatavota jauna monogrāfija, kurā apskatītas 230 krokusu sugas, no kurām 30 pirmoreiz atklājis, aprakstījis un tām vārdu devis Jānis Rukšāns.

Source

Praktiskais Latvietis

Tags

Pavasara augi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form