Ķīnas vistērijas (Wisteria sinensis) dzimtene ir Ķīnas centrālie un dienvidu reģioni ar subtropu un mēreno klimatu. Tā aug kā liāna un savvaļā sasniedz pat 30 metru garumu. Vistērija ir tauriņziežu dzimtas augs, kuras maigi violeti zilie ziedi ir sakārtoti ap 15-20 centimetru garos ķekaros.
Foto: Lauma Ķeire
LU Botāniskā dārza kolekcijā sēklas ir saņemtas 2006. gadā no botāniskā dārza, kas atrodas Malagā, Spānijā. Botāniskajā dārzā vistērija aug lielā 100 litru toverī. Beidzoties salnām, to iznes ārtelpā, bet rudenī atkal pārvieto uz siltumnīcu ar 10-12 °C temperatūru, kur tā pavada visu ziemu un sagaida pavasari. Ienesot rudenī telpās, augu apgriež līdz apmēram 1,80 metru augstumam.
Pirmie ziedpumpuri sāk attīstīties februāra sākumā, bet ziedus sāk raisīt martā un zied līdz aprīļa vidum. Iznesta laukā, vistērija otrreiz uzzied ar dažiem ziedu ķekariem maija beigās, jūnija sākumā.
Foto: Lauma Ķeire
