Foto: Dabas aizsardzības pārvaldes foto
Vasaras saulgriežu svinēšanas neatņemama sastāvdaļa ir no savvaļas augiem veidoti ziedu pušķi un vainagi. Lai nenodarītu pāri dabai un savai materiālajai labklājībai, jātceras, ka retiem un aizsargājamiem augiem būtu jāpaliek tur, kur tie aug.

Augu saraksts, kurus būtu jāmīl ar acīm vai caur fotoaparāta skatu meklētāju, apstiprināts Ministru kabineta noteikumu Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" 6. pantā. Pašreiz tajā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un paparžaugi, atgādina Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Soms.

Iemesli, kāpēc augi iekļauti šajā sarakstā, ir dažādi. Dažām orhidejām Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadi. Lai arī auga vienā pogaļā nobriest līdz 18000 sēklu un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšanai izaug vien daži augi. Tiem nepieciešams noteikts augsnes ķīmiskais sastāvs, īpašas mikroskopiskas sēnes, nemainīns gruntsūdeņu līmenis un augšanas vietu apsaimniekošanas veids. Šo augu parstādīšana ir bezjēdzīga, jo puķu dārziņos būtu jānodrošina savvaļas apstākļiem identisku vidi.

Ctiem augiem nav tik liels attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji samazinās augšanai piemērotu vietu platības vai arī šo dzīvotņu Latvijā ir ļoti maz. Piemēram, bezdelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar skraju un zemu augāju, bet viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā - jumstiņu gladiola, aug palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu āboliņš aug mitrās vai mēreni sausas piejūras pļavās, pļavas piejūras ezeru vai upju grīvu tuvumā.

"Daudzinot Līgas un Jāņus un baudot vasaras krāsņumu, par jumstiņu gladiolu burvīgo skaistumu un naktsvijoļu reibinošo smaržu priecāsimies, vērojot tās dabā!" aicina Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.

Māja&Dārzs piedāvā iepazīties ar deviņiem skaistiem, bet reti sastopamiem Latvijas augiem, kurus nekādā gadījumā nevajadzētu plūkt Jāņu zālēm. Pirms doties pļavā, ielūkojies interneta enciklopēdijā Latvijas daba, lai iegūtu plašāku informāciju par Latvijas aizsargājamajiem augiem, aplūkotu fotogrāfijas un zinātu, kā rīkoties, ja uziets kāds rets augs.

Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus)

Jumstiņu gladiola ir daudzgadīgs, liels (40-120 cm) īrisu dzimtas lakstaugs, kas sastopams austrumu un centrālās Eiropas kontinentālajā daļā, kā arī dažviet Āzijā. Latvijā atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas novērotas palieņu pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās, īpaši Daugavas un Lielupes ielejā un tuvākajā apkārtnē. Biotopu pārveidošanas dēļ atradņu skaits valstī būtiski samazinājies.

Jumstiņu gladiola ir viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā; lielākās populācijas stingri aizsargājamas, atgādina Dabas pārvaldes speciālisti. Augs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora)

Lielziedu uzpirkstīte ir daudzgadīgs, liels (50-120 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs, galvenokārt sastopams Austrumeiropā, bet Latvijā - nevienmērīgi: galvenokārt novērots valsts ziemeļrietumu daļā, reti - centrālajā un dienvidaustrumu daļā, ļoti reti rietumu daļā.

Lielziedu uzpirkstīte aug skrajos un sausos mežos, mežmalās, atklātās vietās, nereti veido lielas grupas. Stāvā, nesazarotā stublāja galā no jūnija vidum līdz augustam parādās lieli, dzelteni zvanveida ziedi, kuriem iekšpusē ir brūngans tīklveida zīmējums.

Lai gan uzpirkstīte ir ārstniecības augs, tā ir arī ļoti indīga. Augs ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Odu gimnadēnija (Gymnadenia conopsea (L.) R. Br.)

Odu gimnadēnija ir daudzgadīgs, 25-70 centimetrus augsts orhideju dzimtas lagstaugs, kas Eiropā sastopams gandrīz visā kontinentā, neiekļaujot galējos rietumus un dienvidus. Latvijā odu gimnadēnija aug diezgan bieži, īpaši valsts centrālajā daļā, visbiežāk novērota skrajās, kūdrainās pļavās vai kaļķainos zāļu purvos. Sugu apdraud augsnes rekultivēšana, mēslošana un pļavu aizaugšana ar krūmiem vai kokiem, tāpat arī pļavu nosusināšana. Augi strauji izzūd, pielietojot minerālmēslojumu.

Atšķirībā no līdzīgajām dzegužpuķēm un dzegužpirkstītēm (Orchis spp., Dactylorhiza spp.) odu gimnadēnijas sārti violetie ziedi ir sīkāki un pretskatā izskatās platāki.

Augs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia (L.) Rich.)

Smaržīgā naktsvijole ir daudzgadīgs, slaids, vidēji liels orhideju dzimtas lakstaugs, kas plaši izplatīts Eirāzijā un zied jūnijā un jūlijā.

Naktsvijoles ir samērā neizvēlīgas - tās aug gan sausos, gan pārmitros mežos un krūmājos, tomēr visbiežāk - pļavās. Dekoratīvo īpašību dēļ smaržīgās naktsvijoles bieži tiek izplūktas, tāpat negatīvu ietekmi atstāj arī pļavu rekultivācija un mēslošana.

No līdzīgās zaļziedu naktsvijoles (P.chlorantha) smaržīgo naktsvijoli var atšķirt pēc smaržīgajiem ziediem un paralēlajām putekšnīcām - zaļziedu naktsvijoles ziedi nesmaržo, bet putekšnīcas ir slīpi atvirzītas, liecina enciklopēdijas Latvijas daba dati.

Smaržīgā naktsvijole ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Krāšņā neļķe (Dianthus superbus L.)

Foto: Shutterstock

Krāņā neļķe ir Latvijā ļoti reti sastopams, daudzgadīgs, vidēji liels (20-70 cm) neļķu dzimtas lakstaugs, kas aug nelielās grupās zāļu purvos un slapjās pļavās - visu vasaru.

Krāšņā neļķe ir viens no visapdraudētākajiem augiem Latvijā, uz izzušanas robežas.

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus L.)

Dzeltenā dzegužkurpīte ir daudzgadīgs, vidēji augsts (20-70 cm), diezgan masīvs orhideju dzimtas lakstaugs, kas reti sastopams Latvijā, turklāt atradņu skaits aizvien samazinās.

Dzegužkurpītes aug nelielās grupās auglīgos mežos, arī mežmalās un meža pļavās. Zied maija beigās un jūnija sākumā - lieliem dzelteniem ar brūnu ziediem.

Dzeltenā dzegužkurpīte ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Bezdelīgactiņa (Primula farinosa L.)

Foto: Shutterstock

Bezdelīgactiņas ir sīki prīmulu dzimtas lakstaugi, kas sastopami bagātos zāļu purvos, slapjās pļavās un grāvju malās.

Šī ir daudzviet Eiropā izzūdoša suga; arī Latvijā izplatība samazinās. Bezdelīgactiņa ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Bruņcepuru dzegužpuķe (Orchis militaris L.)

Foto: Shutterstock

Bruņcepuru dzegužpuķes ir diezgan masīvi, vidēji augsti orhideju dzimtas lakstaugi, kas Latvijā ir diezgan reti sastopami, turklāt ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā trešajā kategorijā.

Maijā un jūnijā ziedošie augi atrodami mitrās pļavās, krūmājos, atmatās, retāk - mežu laucēs. Saimnieciskās darbības dēļ atradņu skaits Latvijā sarūk, liecina Dabas pārvaldes rīcībā esošie dati. No citām dzegužpuķēm viegli atšķirama pēc lielajām, gaišzaļajām lapām un īpatnējā zieda.

Sibīrijas skalbe (Iris sibirica L.)

Foto: Shutterstock


Sibīrijas skalbes ir ļoti dekoratīvi īrisu dzimtas lakstaugi, kas parasti aug grupās un zied maijā un jūnijā. Dekoratīvo īpašību dēļ šis augs daudzviet tiek audzēts dārzos kā krāšņumaugs, Latvijā - gandrīz visā teritorijā. Savvaļā Sibīrijas skalbes aug nelielās grupas mitrās mežmalās un meža pļavās, purvainās pļavās, zāļu purvos ezeru ieplakās un grāvjos, tiesa, nosusināšanas un pļavu kultivēšanas dēļ savvaļā skalbes izzūd.

Ņem vērā, Sibīrijas skalbe ir indīgs augs, tā vielas izraisa caureju un vemšanu!

Sibīrijas skalbe ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!